otrdiena, septembris 30

elle. un mamma.

šodien pa seeeniem laikiem ieskatījos spogulī daudzmaz neapģērbta. lai man tiek piedots, jo tas tiešām nav mans fetišs - sevi regulāri aplūkot. taču šī reize beidzās ar traumu. pirms dažām dienām jau nedaudz nesaprašanā biju par to, kadēļ gan sen nevilktas bikses pēkšņi ap cisku tādas apspīlētas, kas agrāk nebij. bet nu es ieraudzīju!
man ir kkādas ziloņa kājas!!!!!! manās kājās nav nekā sievišķīga!!!!! viss muskuļos. augštilbi vispār ir kkas vājprātīgs.... :s
un mamma pateica, lai es kā cilvēks (kad pajautāju, vai tad es neesmu cilvēks, viņa atbildēja, ka es jau kkāda 'zaļā'. (...) āā.) nopērku sev sabiedriskā transporta mēnešbiļeti un braucu ar autobusu. WTF?
tad vēl viņa teica, lai pārstāju ne tikai ar velo braukt, bet arī kāpt pa sienām, jo pilnam komplektam, lai drīz izskatītos pēc veča, man tikai jāsāk vēl ar airēšanu nodarboties. paldies. mīļi.
-
esu apjukusi. un man ir bēdīgi, jo, šķiet, man būs jāizšķiras kkam par labu.
un vēl manās mīļākajās zaļ-biksēs izdilis caurums. no velo.
varbūt tiešām velo ir sātana roku darbs? un sievietēm jāsēž mājās, jāšuj, jāgatavo ēst, jābrauc lepnā automobīlī un jāaudzina bērni? un protams jāievēro kāda diēta, jo citādi tak sanāks kā man. velns un elle [dusma]



[nopūta]

pirmdiena, septembris 29

māsa

runājāmies. par daudzko un dikti. kā jau vienmēr.
un tad viņa izmeta ko negaidītu. tā tieši. ...
lai es beidzot [?] sev atrodu vīrieti.
es gan tikai nodomāju to, ko nodomāju.
bet viņai es uzsmaidīju un pamāju ar galvu. ka gan jau.
turpināju malkot bezgala gardo martini.

kaķis vārdā Kaķis

vai es kaut ko pīkstēju par fantastisku vakaru iekš depo? nēē!!!!! visa šī nedēļas nogale bij rudens lapu krāsainības, tik mīļo draugu, mūzikas un sajūtu gūzmas žilbinoša.
-
man menedžēšanai uzticēta vēl viena grupa! he.
un speis-dogam jau pusgads!
mō bārs nav tikai simpsonos.
un es uzzināju, ka mans vēders joprojām vēl spēj kņudināt un sajūtas - mulsināt.
laime. sajūsma.
-
naktī no 6dienas uz 7dienu uz manas muguras saldi gulēja skaistākais vīrietis kādu esmu redzējusi. savākts no ielas. hā, lai dzīvo salds miegs, draudzība, līdzjūtība un miers.
pasmaidi (:

sestdiena, septembris 27

sweet sweet memories

he, lai gan likās jau, ka manī sabiedriskais cilvēks ir miris, izrādās - nemaz un nepavisam. fakts, ka gan vakar, gan šodien jāstrādā neatturēja doties ciemos uz monologa 3gadu jubilejas koncertu. depo sen tik pilns nebij pieredzēts. un tik dzīīīīīvs (: viss kūsāja, dzīvoja, dejoja un smēja. tāds gaišais pasākums, ko lai saka. ((: un kā vienmēr depo pilns ar draugiem, i nesarunājot. jeeeej!! lai gan aizgāju ar savu kolēģu bandu, priekšā gaidīja daudz citu draugu. arī pārsteigumcilvēki (:
vienā brīdī manu galvu apdullināja kāds cilvēks. sajauca prātu galīgi, hi hi. un es liku viņam smaidīt smaidīt smaidīt (: (: (: un man par to tāds lielais prieks, jo to nav viegli. bet kad uzņemta šīs personas aura un piemīlīgums, var ālēties tālāk.
līīīīīdz rītam!!
-
mieeegs nāk, bet smaidu smaidu smaidu (:
jaaauku Jums, mīļie, dienu, kas, starp citu, padevusies saaaulaaainaaa (((:

piektdiena, septembris 26

lellīte-dollīte

ripinājos ar velo un domāju par porcelāna lellēm. un tad ceļu aizšķērsoja džips un piedāvāja snikerīti :D sasmaidījos par šito.
un tad es izkāpelējos. tā ka prieks. kad nokāpu no sienas, sapratu, ka nebūšu porcelāna lelle. un iepūtiet man (: esmu un būšu kāda esmu. ar sāpošem muskuļiem no reālas ķermeņa pielietošanas, nevis lēkāšanas spoguļa priekšā pie kkādas urlu mūzikas. ja nepatīk - varat mierīgi apgriezties un doties citā virzienā. he. un Jūs mani neredzēsit uz sienas ar kkādiem tur šķipeļu nagiem, lai tizlotos, spiegtu un kristu vislaik nost (a ko Jūs domājāt, ar šitādiem nagiem..)... izskatās vnk smieklīgi. jēga? izskatās pēc jēlām olām. neko nevar. bet es varu. varu uzkāpt pa sienu, pārbrist kārtīgu pļeņčku, uztaisīt ēst, nobraukt 100 km ar velo un pati ieskrūvēt spuldzīti. visu pārējo - arī. pati pati pati. un es labāk darīšu ko vēlos. tā lai man prieks. jo tā taču jābūt, ka man prieks par savu dzīvi. sī sī.
tāpēc arī turpmāk - vieta, māra un laiks - tas pats.ā, un blondums uzvarēs (;

trešdiena, septembris 24

kaķismi II

saģērbos visa baltā baltā baltā. un ar savu laiku suni devos krāsainajās lapās (: tās tik skaistās krāsās un tik acīm baudāmi kontrastēja ar manu baltumu. kā halucionācija klīdu pa sava rajona ielām un celiņiem. suns neparasti klausīgs teciņiem vien pakaļ. bet tad viņš ieraudzīja minci. tieši tajā brīdī, kad zem kļavas, dungodama līdzi kalniņa mūzikai, no zāles izlasīju skaistākās un krāšņākās robotās lapas. mans pelēkbaltais mīlulis pieskrēja pie kaķīša, kurš izskatījās it kā to pavisam nesen kāds būtu košļājis, bet tā vietā, lai viņš sāktu nesties pakaļ sakošļātajam lopiņam - viņš to, asti luncinādams, apostīja un uz pirmo apsaucienu atgriezās pie manis. un kā es tad lepojos ar savu suņa dvēselīti. ku labs viņš man kļuvis, ar katru gadu arvien jaukāks, mīļāks un gudrāks (:
tāda laimīgā, saules pielietā, diena.

kaķismi I

visdievīgākais "miau", kādu gadījies dzirdēt.
>^..^<
protams arī šeit un šeit tie ir tikpat 'jeeeeij'!!!! (:

otrdiena, septembris 23

tiešraidē no rīgas centra ziņo - māra...

iekš tēvē sižets par velo? un tur nau māra? neiespējami.

tātad, jau atkal iekš tv, ar savu viedokli un zaļiem auskariem., šoreiz - tv5.

skatam 15ito min. un uz priekšu.

bļin, un viņi vēl atļaujas man kko tur nepiekrist!! lai pabrauc pa ielām ar velo, redzēs, kur vēži ziemo...

svētdiena, septembris 21

kuš kuš..

bāāāc, samocīju vienu no saviem svaigajiem caurumiem ausī. jēziņ, kā tagad sāp. mazohisma prieki plok!
papūtīsi?


lūdzu.
-
UPD. izrādījās, ka es nebiju vainīga. ka sāpēja tas, kas cauri skrimslim izdurts. nākamajā dienā tikpat nežēlīgi, bez iemesla, ja protams neskaita caurduršanas faktu, sāpēja otrs. bet nu abi mierīgi. pat ja tos ik pa brīdim paķibina (:

sāp - jeij!

ku tīkami sāp roku muskuļi. mmm.
un tik aizraujoši no jauniegūtajiem caurumiem knibināt nost sarecējušās asinis.
mazohisma prieciņi (((:

music: miles davis

sestdiena, septembris 20

bez nagiem

ietinusies siltā pledā, kam smukas baltas bārkstiņas, dzeru tēju un atpūšos no tiešām garas dienas.
tā mani izsmēla. tik ļoti, ka vakarā tā arī neaizdevos uz a-salu filmiņas skatīt. gan citreiz..
bet tagad varu pētīt un apbrīnot savus jauniegūtos 5us caurumus. nu to kopā desmit. parēķināju, ka vispār esmu caurdurta 12 reizes. bet man patīk. šoreiz gan sanāca šaizīte pēc otrā cauruma. gandrīz zaudēju saskari ar krēslu. nometos uz grīdas, paelpoju svaigu gaisu. no ledusskapja izrāpoja Džims, kurš ar mani parunāja un ta jau palika labāk. pēc tam trīs nākamie caurumi - nieks vien. un rūdis joprojām fantastisks. man esot jātaisa makšķermušiņas :D un es iesūkāju, jo nesmēķēju :D :D un man jātaisa tetovējums labi drīz, mhm. tā viņš teica.
-
lai gan visu atlikušo dienu jutos nīkulīgi, tas neatturēja vakaru pavadīt pa sienām rāpojot. sākumā gan švaki gāja, likās jau - ko gan es te meklēju, bet tad jau aizgāja. i uzkāpt, i aizķert varēju.
un mana sistēma godam nodemonstrēja savas spējas. maaakten ērta tā štelle, un tā kā pirmo pārbaudījumu izturēja, domāju - arī turpmāk tai uzticēšu savu veselību un dzīvību (: svīt.

-
un atcerieties!!!! - rīt diena bez avto. visi uz saviem divu ratu draugiem un dodamies elizabetes ielas virzienā priecāties. sī sī.

trešdiena, septembris 17

būs

un vēl es atradu savu drīm-velo.
bet tad es ieraudzīju cenu. atlieku līdz pavasarim (:

svaigs petzl (:

ir pienācis kārtējais fantastiskais rīts. enerģijas pilns un baudāms. vēsais gaiss tīkami sārto vaigus, sirds dauzās kā traka un kājās jau guļas sagurums, kas no kārtīga rīta miniena cauri visai rīgai un atpakaļ. negaidītais treniņš devis makten daudz spēka dienai. no-kājām-krišanas-sajūta pabīdīta malā.
-
nopirku sistēmu. kaut kas savs. tagad vēl vairāk gribas kāpelēt. jāiemēģina tak.-
bet vispār viss ir tik vienkārši. tā labi vienkārši.

svētdiena, septembris 14

piu

baudu viršu tēju un mainos meiliem ar rūdi.

būs par dažiem caurumiem vairāk. (:

lībiešbērna prieki

rīts agrs. kā atlīdzinājums tam - skaists saullēkts. sēžos vilcienā, ausīs massive attack un tā ir labi. prieks par ritmu. dzīves ritmu.

-

šodien darbā, dienas vidū, pēkšņi pamanu, ka man garām lēni slīd puisis apakšbiksēs (nu varbūt vasarā arī tās var noturēt par šortiem) ar mīksto mantiņu rokās un aiz viņa - meitene, bet to noteikt grūti, jo ne tikai apģērbs puicisks, bet arī galva skūta. nu labi - gadās. vēlāk - paskatos pa logu - redzu, šie pa torni ložņā. kāda metra augstumā gan. bet kad no darba dodos mājup - šie turpat netālu zālīte vāļājas. brīvi cilvēki.

lai gan reizēm kkas šāds neparasts gadās, bet pēdējās divas dienas darbā ir bijis kkas neaprakstāms. tās pavadīju pie kamīna sēžot, tēju vai kafiju dzerot, šokolādi uzdāvināto izbaudot, un adot. puikas tik kurina, es - sildos. (: gadās vēl kāda laba mūzika tumbiņās, tad pavisam - mājās nemaz braukt negribas.

taču, ja būtu zinājusi, ka ienākot pa durvīm mājās, tur sēdēs 5 mataini puikas, būtu vēl agrāk, hi hi. jaukie. ilgi gan netramdīja mājas mieru un prom bij. atstāja mani ar 'as i lay dying' un es sapratu, kas man visu dienu bij pietrūcis. vēlāk gan uz insomniu pārslēdzos. bet tam pa vidu arī alice cooper gadījies.

pa virsu mūzikas baudām, kairinu arī garšas kārpiņas - plānās pankūkas ar nupat savārīto brūkleņievārījumu un pagājšgada ābolievārījumkrājumiem. mm-mmmmm-mmmm!!! (:

jākrāj taču spēki - lai ar māri var apkārt pasaulei ar velo mīt, 5dienās ar citu māri pa sienām rāpot un pa nedēļu nodzīt savus spēkus velo pedāļus spiežot (pēc mikus norādījumiem, protams).

nuka, man i labi.

eju adīt. svaigi sakārtotā istabā ar vīrakaromātu tas ir divtik tīkami.

ceturtdiena, septembris 11

diena. siena. magnēzijs. (((((:

lietainais rīts maldinoši vēstīja par dienas plānu atcelšanu. nekā!!!! biju un izdarīju. JUUUHUUU (((((: uzkāpu līdz pašai augšai. jeij. iklāvam supermegagiga paldies (: un nu es zinu, kā ir, kad nav roku. kā nu tur bij...laikam - kā vārīti makaroni?!!! un sāp (((: bet laime pilnīga. puikas jau teica, ka staroju ((((: ja? ((((:
wiiiiiiiii (((:

trešdiena, septembris 10

peļulopi velopasaulē

peļveidīgo lopiņu dienas. vakar vienu pārbiedēto (sanarkojušos?!) aiznesu uz otru teritorijas galu, kuram iklāvs bij uzdūries un radījis šaušalīgu spiedzienu. toties šodien, līdzīgu, bet mazāku atradu blakus savam velo, bet ar uzšķērstu puncīti un visu tā saturu ārā, norautu apakšējo žokli un mušām lidināmies apkārt. jeij. to gan uz miskasti.
-
tiku apņēmusies šīs dienas laikā savest kārtībā savu velo. PATI.
ķēros klāt. kko jau biju paveikusi, un tad man pēkšņi savajadzējās vienu atslēgu, kas nebij štrumentu kastē. devos pie vecā labā velomeistara palūgt. šis ka padzirdēja, ka es pati ņemos - pievāca manu velo, nolasīja lekciju par manu pašdarbību + nedodu puikām darīt, kuriem tas bez maz pienākums un sadarīja visko manā vietā.
arī ejot saņemt savu velo tiku vēlreiz sarāta par šādu neapdomību.
hā. viņš tomēr visu nebij izdarījis. nopriecājos, ka vismaz bremzes nav pievilktas - varēšu pati. še Tev - māris vienā mirklī vēsā mierā visu sadarīja, pietam vēl trosīti nomainīja. še tev nu bija - pati...

otrdiena, septembris 9

snieg

šovakar es ilgojos pēc sniega un sniega sajūtām. gadā ir divi siltākie gadalaiki - vasara, ar sauli, un ziema, ar savu silto sniega kārtu, kas silda zemi un mūsu prātus. ziemā ir miers. kad ir sniegs...

pirmdiena, septembris 8

hm

šodiena tāda dīvaina. ar vecuma sajūtu.
un ko es esmu paveikusi šajā dzīvē? :|

svētdiena, septembris 7

noVECoju

rīts agrs, bet sākas man ar kvadraciklībām. jeeej. ne mirklis, kad klāt jau pārējie un kāpjam uz velllo.
skaista daba, skaisti skati un stāvi kalni. ripojieni lejā ne pa jokam. prieeeeks (((:
savai fiziski absolūti nesagatavotajai komandai uztaisīju cisku sāpi - 46 km braucieniņš. it kā jau nekas liels, bet visi bij gar zemi. bet mīļi, tik pāris reizes iepīkstējās. jaukie labie.par garo mīšanos - balva - kārtīgs brūkleņu štopējiens un pirts ar dīķpeldēm trakajām. cepām-ēdām, lējām-dzērām, smējām, dziedājām, spēlējām. fantastjika!
šitā līdz rītam.
arī nākamā diena pats labums. mhm.

piektdiena, septembris 5

sēnes ir jauki (:

dārzā atrastais "šampinjons" izrādās ir dzeltējošā atmatene. ēdama, protams. vien atpazīstama tā tapa, kad bij nogriezta, jo citādi tik baltā galviņa, no zemes izlīdusī, maldinoša.
(:

mana tēja


bet vispār man tikko atveda antibiotikas.

man, lūdzu, 0.7

mežā pavadīju visu dienu, tātad par maz bij šņabja.
sēžu šodien mājās un slimoju, lai rīt var pa mežu uz velo iztrakoties.
bet novērojot visus, kuri ar šito pašu man te apkārt aplipuši, gaidat mani bez balss, ar temp. +39 un klepu un iesnām. laaaaaabs... :| un ēdiet ķiplokus!! DAUDZ.

nolaižas rokas

ar 'spiedpogu guļdēli' jau esam iepazinušies, bet kas, ellē ratā, par tulkojumu ir 'saliekamattēla lauzīši'?!

dienas piedāvājumā: klusuma skaņa un lietus

mamma saka, ka vislabāk ārstē mežs, edgars - ka šņabis. rītdien vērosim rezultātu, jo - šodien ņēmu un dzēru šņabi un devos mežā. rezultātā 2 lielie grozi un maisiņš ar sēnēm (tikai bekas un kungi + gailenes bik) un 5 L brūkleņu. tagad gan lielā sēņu negausība un absolūts mēra trūkums liek nosēdēt vēl pāris stundas tās sēnes notīrot. :| pēc tīrīšanas - kopsavilkums: notīrīti 2 zirnekļi, daži tārpi, no kuriem viens izkatījās pēc egļu skujas, un 35 gliemeži.
bet pa ceļam mājup bij skaistum skaistā migla - vilku migla. koši zaļajās pļavās, ko apspīdēja rieta saule, migla kā izlijis piens. atminējos, ka bērnībā, pa laukiem dzīvojot, gāju miglā baidīties. ja jau vilku migla, tad noteikti pilna ar vilkiem...

music: alter bridge - watch over you

ceturtdiena, septembris 4

ākcents.

brian: "I love your accent, so sexy. wish I was younger, I would be chasing you, ha ha ha"
:D :D viņš kādu pusstundu sajūsminājās par manu angļu valodas akcentu un tagad to atrakstīja arī meilā. mans gan joprojām nesaprast, kas tur īpašs. tas esot kkas unikāls (:
vell, tenk ju tenk ju.. :D

frāānc

man ir no francijas atvests vīruss. stilīgi, es teiktu.. bet nesaku, tā vietā izdzeru krūzi karstas tējas. un brūkleņievārījummaizīti pa virsu.
rīt prom - sēnēs un brūklenēs. jāatjaunina krājumi ziemai. un protams - pie reizes meža miera uzņemšana+veseļošanās. trūkst daba. cerams uz dubli sanāks aizbraukt, kādā peļķē pavārtīties un uzņemt pozitīvo dzīvošanai. to vaig daudz, jo palieku veca. pēc trim dienām jau vecums klāt. to vislabāk ārstē velo un mežs. tur arī došos novecot.
bet tagad - uz gultu. kompīti blakus, tēju ar' un jāskatās izslavētā "in bruges".

p.s. nu es sapratu, kādēļ šodiena tik silta - tikko pret palodzi sāka gāzties spaiņiem lietus. šī skaņa ieaijā labāk nekā jebkura šūpuļdziesma... mincis grozā tepat blakus jau saritinājies un saldi ņurd miegā. >^..^<