Maziņa Māra

Bērnībā, kad skatījos romantiskās filmas ar mammu, domāju, ka filma ir 'pa īstam'. Ka meitene puisi patiešām satiek pirmo reizi un noskūpsta pirmo reizi un to visu kāds vienkārši nofilmē... Vienmēr brīnījos, kā režisoriem (tai laikā - onkuļiem, kuri taisa filmas) izdodas atrast tik skaistus cilvēkus no malas, kkur pasaulē, un viņi izrādās tiešām radīti viens otram un iemīlas, un ka onkuļiem atliek to tikai nofilmēt!!! Brīnums (:
Lieki bilst, ka tā bija smaga vilšanās, atklājot, ka šie cilvēki ir aktieri un ka viņi tikai tēlo ):

ciabatta (čabatiņa)

Kuldīgas sniegu pulksteņi. Un sniegs tur tiešām apkārt ir (:

Atsūtīja mani mājās. Šodien un rīt es darīšu veselību, tā lūk. Dzeru tējas, ēdu kārumus (kā jau kārtīgam slimniekam pieklājas) un daru neko. (: Temperatūra nu tā - so so. Neizlēmīga (:
Toties pie mācītāja gāja labi. Patiesībā, lieliski. Kuldīgā vispār neaprakstāmi jauki. Un sniegpulkstenītes jau šķiļas (:
Barojām pīles ar vecu maizi. Nospriedām, ka pāķu pīles tomēr ir un paliek pāķu pīles, jo Rīgā pīli sev uz pleca var dabūt un no mutes mutē barot, kamēr pāķos tomēr atturīgākas un tuvāk par dažmetr' nenāk.
Pēc paēšanas Pagrabiņā biju atguvusi spēkus no iepriekšējās dienas vemšanas jau tiktāl, ka sēdos pie stūres un mūs visus 4gab vedu tālāk uz Saldus pusi, caur Juku dzirnavām, gar Smuku muižu. Izbraukājos pa sniegiem ne pa jokam.

Jums nav ne jausmas, cik kāzu kleitu foto ir manā datorā... (:

Taču atgriežoties pie baznīcām - Rīgā mums ar kādu arī būs jāsasaistās, lai atvieglotu savu dzīvi (arī sarežģītu, protams, jo tā tomēr ir un paliek baznīca, bet viss cēlu mērķu vārdā). Tagad mēģinām saprast, kur smaida vairāk - pēc loģistiskas ideāla ir Vecā Ģertrūde, taču mazāka un individuālāka noteikti ir mazā Mežaparka draudze. Skatīs. Zvanīs un skatīs (:
Es zinu, arī man liekas vairāk nekā frīkī runāt par baznīcām, draudzēm un ticību. Ne tikai runāt, bet apmeklēt, un ne tikai vienreiz. Bet ko Tu, cilvēks, kāzu labā neesi gatavs darīt...
Jo būs skaisti (:

5diena. Vīni. Zivis.

5dienu dabūju brīvu. Ja jau brīvs, jāizmanto lietderīgām lietām/darbiem. Biju pie savas dakteres, paņēmu receptes un nu man atkal ir zāles, jēēē (: Biju arī pie māmiņas darbā, pakavēju viņai laiku un uzcienāju ar gaaardiem Lāču cepumiem. Satiku arī dāmu no drēbju skapja, lai tiktu pie pāris skapja papildinājumiem.
Taču vakarā...vakarā jādodas uz vietu, kas norādīta ielūgumā - uz mazu ievadu vīna pasaulē Vīna Studijā Stabu ielā 30.

paskat tik

Jau 10 dienas kā pēdējais ieraksts, miljõns notikumi, bet es neko neko nerakstu. Varbūt tāpēc, ka beidzot sniegs un miers līdz ar to klāt.
Esmu sveika un vesela mājās, to apmēram sapratu, kad bija apritējis mēnesis kopš manas atgriešanās.
Jau pāris dienas man arvien vairāk apziņā arī parādās fakts, ka es tiešām precos.

Ko esmu sadarījusi kopš 6ā datuma? Tad nu atskaitos, ka 6.01. vakarā devamies pie Kāž un Alises uz sālsmaizi, spēlējām galīgi foršas spēles, izpļāpājām viiiisuko jauku, apēdām lēto Čili picas nakts picu, kas pie mums kādas 3h ceļoja, un ta jau ap 6:00 no rīta bijām mājās (:

Piecēlāmies dienas vidū ar viegliem galvas reiboņiem, novannojāmies un pidžammās sēdējām ar kompīšiem klēpī, briestot nākamajai - tāvakara ballītei Mārupē. Diez ko piebriest mums nesanāca, jo viens zvans un mēs 35min laikā jau bijām centrā (tas, šķiet, bija mūsu personiskais rekords no nulles gatavības stadijas). Viens veikals, tad otrs un esam ballē. Esam vieni no agrajiem atbraucējiem, bet nepaiet ne mirklis, kad mazajā guļbaļķu mājelē grozās nepilni 40 cilvēki. Arī tas bija rekords, šoreiz ne mūsu gan, bet šīs ikgadējās tradīcijas apmeklētāju skaita gan. Un grēks gan atzīties, jo vienmēr jau liecies - jo vairāk, jo labāk - bet šoreiz īstā balle sākās tikai tad, kad liela daļa aizbrauca. Palika palicēji un īstie gara uzturētāji. Rāvām vaļā mūsu fantastisko mēmo šovu, tizlošanos, dancošanu, bučošanos (jēziņ, es tik sen ar Zani bučojusies nebiju, bet atmiņas mūsos atkal asini uzsita un nez kāpēc, mūsu vīriešiem tā galīgi nešķiet kkāda krāpšana vai kas tamlīdzīgs, bet gan - "kapēc mūs nepasaucāt paskatīties??"). Varena balle līdz 6iem rītā (dažiem gan tā nebeidzās pat līdz aizbraukšanas brīdim ap 13iem pa dienu). Saņurcīti, mazgulējuši, liela daļa pohaini (šoreiz gan sev varēju uzsist uz pleca par lielisko minimāla ālhõla patēriņu) ar dažādām vainas apziņām vai bez tām, devāmies atpakaļ uz centru, kur nolēmām, ka jāballē tālāk, mierīgāk gan un mazākā skaitā, pie Ieviņas un Zanes mitēklī, un diena izvērtās jauka, mierīga, draudzīga, čalojoša un vispār - ir tik labi atkal būt starp savējiem (:

Lai smukāk. Sev. Lai nepazaudējas un neaizmirstas.

Kaklu padara īsāku un resnāku:
1) augstu uzsieta šallīte,
2) ar lakatu aizsegts kakla izgriezums,
3) augsta apkakle — ap kaklu, bītlene, stāva (frenča) apkakle bez atloka.

Kaklu pagarina un dara tievāku:1) dziļš V veida izgriezums un dziļi noapaļots izgriezums atkarībā no sejas ovāla,
2) vidēja garuma krelles,
3) žakete bez apkakles un bez blūzes,
4) īss matu griezums,
5) zemu uzsiets lakats, gari rotājumi, kapuce.

Platus plecus sašaurina:
1) tērps ar ļoti maziem polsteriem vai vispār bez tiem,
2) tērps ar lencīti ap kaklu,
3) reglāna griezums piedurknēm,
4) dziļš izgriezums,
5) šauras plecu lencītes,
6) iešūtas piedurknes,
7) piespraude uz atlokiem vai pie krūtīm.

zars? baļķis!

vai es no saviem zarkukaiņiem samācījusies būšu? (((: