mana mīlestība. tā pirmā mīlestība. lielā.

muzik: goo goo dolls - slide

sapņoju. par mīlestību. par savu mīlestību.
sapņoju gan par pagātni, kā viss sākās, gan - nākotni, ko vēlos.
gribas sajūtas vārdos ietērpt. to, ko jūtu, teikumos uzrakstīt, lai taustāmāks kļūst. nesanāk.
mēģinu atcerēties to, kā sākās, ko jutu. kāds bija pirmais pieskāriens, kāds pirmais skūpsts. kurš bija tas mirklis, kad taureņi sāka punci kutināt... tad tas tik tik tik bij... tik ļoti ļoti. kurš pirmais pieglaudās, kurš pirmais galvu otram klēpī ielika, kurš pirmais matus bužināt sāka, kurš pirmais ausī mīlestību čukstēt sāka..
tagad viss tik mierīgi un stabili, lai gan mīlestība ar katru dienu tikai aug, viņa mīļums un maigums tāpat. un skaistāks arīdzan viņš katrreiz vairāk manās acīs, kad ieraugu. patīk redzēt, kā viņš kļūst vecāks, jo tik tik vīrišķīgāku katra jauna diena viņu padara un spēcīgāku. un bārda! bez savas bārdas viņš vienkārši nebūtu viņš. un mati biezie, kuriem roku izlaist cauri, kuros ieķerties. bet pāri visam - viņa smarža. viņa ķermeņa aromāts. tās manas narkotikas. elpot tikai viņu. gaisu nevajag.

gribētos, lai esmu viņam pirmā. pirmās sajūtas, pirmie trakojošie sirdspuksti, pirmais mulsums un pirmais nezināmais. lai viss nešķiet pašsaprotams. lai mana elpa uz viņa kakla būtu neaizmirstams piedzīvojums, lai mana roka viņējā ir sajūtu salūts. lai es esmu viņa brīnums. the one.
viņš ir mans pirmais nezināmais. mans pirmais īstais mulsums, mana pirmā īstā atdošanās un mana pirmā mīlestība. cerams, arī pēdējā.
un tas tik ļoti liek domāt domāt domāt, kāpēc tā arī nepaliek, ka pirmais visiem ir arī pēdējais... nu vismaz visiem citiem. un tad rodas klusas klusas bailes, ka arī ar mani tā var notikt, jo nav ne jausmas, kas ir tas, kas izjauc pat visburvīgākos un piemīlīgākos pārus...
un tad viņš nesaprot, kāpēc esmu iekārusies viņam kaklā un ne par ko raudu. bet izstāstīt nevar. kad mēģinu, izklausās smieklīgi un muļķīgi. bet tās sajūtas... tā pasaules muļķība...

tik ļoti mans. ne par ko neatdotu. mans visvisvissvarīgākais. mana pasaule un mana sirds pieder viņam. kā kaut ko tādu vispār var pazaudēt, kā no tā var atteikties, kā var ļaut.... ?

mans. sirdī uz mūžu.

čūūsss

esam atpakaļ. abi balodīši.
smuki aizlidojām, smuki arī mācējām nokļūt visur kur vajag. tas protams pateicoties mana lieliskā vīrieša perfektajai vāciskajai izcelsmei (lasi - viņš ir tulks).
esmu 7 dienas tikpat kā nerunājusi. tikai mājusi ar galvu un smaidījusi.
toties pabiju arī tur, kur Vācijā nekādas runas nevajag. tur jāklausās - AREA4. kamēr Placebo lika dikti dikti vilties, Billy Talent un Gogol Bordello vnk spridzināja un bij ūberōsamforši (:
pēc pilnvērtīga 3 dienu festivāla, kur pat 7dienas vakarā vēl visa ballīte pilnā sparā, ar kafijām, aliņiem, šampanieti, totālu miskasti visapkārt, gumijlēcējiem un krokodiliem+zaķiem+mērkaķiem, kuri beztolkā skraidīja apkārt, devāmies pie Marianas un Guntera. jauks pāris. jauka uzņemšana, lieliska izmitināšana un fantastiska apčubināšana (: ja neskaita faktu, ka man bij jāguļ atsevišķā gultā no mīļotā, viss bij ekselenti un burvīgi, vāciski punktuāli un pašaizliedzīgi (:
laikam varu uzskaitīt konkrētas lietas, ar kurām Vācija nu man asociējas - zirgi (visur. visiem), bezgalīgie kukurūzas lauki, vējķeri milzīgie un ne tik milzīgie, sarkanķieģeļainās ēkas un velō-celiņi/braucēji/sipēdi/attieksme (((:

mājupceļš.
pēc nakts lidostā un gulēšanas tur (lasi - negulēšanas), lidojums un zaļie taxi pie lidostas, kas mūs uz mājām sagādāja aiztikšanu par baltām veltēm (: beidzot tikām mājās, krāmējām somas, skatījām internetus, mīlējāmies, cepām kartupeļus un galu galā - devāmies uz randiņu abi. uz kīnō. lai vakarā varētu atslēgties pat aci nepamirkšķinot. un tā arī bij.
nākamā rītā mīļums aizdevās uz vectēva bērēm. man plānā bij brāļa jubilejas svinības un ģimenes apdāvināšana ar Vācijas dāvanām (: (ja kas, vāciešiem aizvedām lielo lāču maizi, balzāmu un serenādes. vienīgais, kas negāja pie sirds - balzāms, kamēr maize pazuda vēl mūsu ciemošanās laikā).
mīļotais vakarā pievienojās kā reiz uz lielisko māsas tiramisu un vakaru pabeidzām visi mīlīgi jauki kopā, vēl apstījām vācijas bildes. bij arī māsas islandes bildes un stāstiņi - islandes nepiejaucējamie zirgi, lavas, spēja iztikt bez eiropas savienības, geizeri; bij pūdēta haizivs (viņu delikatese, brrrr), islandes šnābs un melnās smiltis. viss bij. jo visi atkal mājās, visi kopā.

šodien līst. dzeru kafiju, valkāju vilnas zeķes un mierīgi čubinos pa māju.
patīk šīs lietus-čubināties dienas (:
mieriņš.

beidzot nu somas sakrāmētas. ja nu vienīgi neskaita kādu zobu birsti vai lietas, ko vēl no rīta vajadzēs, bet tas nieks. būtiskākais, ka tikām galā ar somu pakošanu ar visiem šito-mums-nevajag, bez-šī-var-iztikt un tas-ir-pārāk-smags (: jo mērķis - minimālisms+vieglums, jo galā taču šopings. un lai tik pamēģina nebūt lielisko ieguvumu nedēļa. ne tikai lietās un priekšmetos...

bučas mīļie. gaidiet atpakaļ pēc nedēļas (un turiet īkšķus par Kaķa nervu sistēmu).
Tschüs und auf Wiedersehen.

nejēgā izliju.
nu tā, ka vairs nav forši,
lai gan salīt man patīk.
no manis straumītē vien.
dzīvoklī peļķes veidojās.
un izrādās,
ka ir diezgan pretīga sajūta,
ja biksītes slapjas.
es te protams domāju - no lietus...

neticami, bet tomēr - patiesība. esmu varen laimīga un dzīvoju pasakā. pasaka bij zvaigžņu brauciens 12. augusta pievakarē ar vēl 12 cilvēkiem, lai vēlāk naktī pievienotos vēl un vēl (:
pielikām soli un paguvām aizmīties uz saulrietu. tad klājām segas, vilkām laukā ēdienus dzērienus, kas nevilkās ilgi, jo bij vai nu jāspēlē Alias vai jāmetas kustīgākās aktivitātēs ar lidojošo šķīvīti.. mm. sagurām no lielās mētāšanas-ķeršanas un devāmies pēc tam veldzēties kaili jūrā (: jūrā peldot tad arī ieraudzīju pirmo krītošo. pirmo no manām 45ām. 45 zvaigznes = 45 vēlēšanās. kamēr vārtījāmies pa segām, veroties spožajā debess velvē, Tuoms ar Annu mums (var jau būt, ka tikai sev, bet arī mums tika) dziedāja ģitāres pavadībā, vēlāk jau visi ar anekdotēm un dzīves atgadījumiem dalījāmies, smējāmies un un un... dievīgi (: kā var sanākt kopā tik daudz brīnišķīgi cilvēki un pavadīt tik burvīgu vakaru? vienkārši. tikpat vienkārši kā pacelt roku ceļa malā un aizlaist uz Latvijas nostūri pie jūras. tur, kur mellenes paklāja vietā mežam, kuri eži no cilvēka nebīstas un kur zibens bez skaņas ar negaisu naktī atnāk (: ar mīļoto peldējāmies jūrā, šļakstījāmies, skraidījām, dauzījāmies, smējāmies. siseņus klausījāmies, siseņus skatījāmies. gulējām saulē, smiltīs, lasījām grāmatu/žurnālu, ēdām greipfrūtus, arbūzus, cepām vistiņas, skatījāmies filmas guļvietā, kas svaigā gaisā ne telpās, braucām ar velō, ēdām saldējumu Ventspilī, turpat arī paši monētu taisījām, sacentāmies ar miiiilzīgu kuģi. uzvarējām. mana pasaka realitātē. mana dzīve un mīlestība. mans mīļotais vīrietis. skaisti man (:
p.s. un visur pa vidu varam ierakstīt - skūpstīties, skūpstīties, skūpstīties. jūrā, pie jūras, uz ceļa, mājā, ārā, ēdot, smejoties un raudot. skūpstīties (:

muzik: ? - lai tik līst

pārsteigums

mans lieliskais pārsteigums vīrietim. droši varu teikt - patika. kuram vīrietim gan nepatīk, ka sieviete uzņemas iniciatīvu un parāda kādu mazu daļiņu savas stiprās puses (: un galu galā, beigās tak pati labākā daļa - iepirkšanās, lai iekārtotu (: zinu, ka tie nav vienīgie 7 jaunie puķupodiņi tur.. un galdiņš un krēsliņi ar tā kā derētu... (:

pirms


pēc

ak ak ak!
mans lieliskais vīrietis...
maigi nolaizīja kaklu. arī pār muguru mēli pārlaida. glāstus nežēloja. ar rokām prasmīgi rīkojās. maigums un kaisle.
nakts vidū pamodināja mani tā.
skaisti mīlējāmies.

Norvēģija ir mana Ņujorka.
Vieta, kur sapņi piepildās.
Kur kalni acis žilbina un sūnas aug pat uz... visur (:

iet tik sasodīti labi, ka nav laika internetiem. un pašai par to vislielākais prieks.
kamēr vēl Vācija nav bijusi, varu droši teikt - mana šīs vasaras lieliskākā nedēļas nogale, kas sākās 5dienā un beidzās tikai vakar (:
bij zvērs. saule, lietus, dubļi, asinis, mūzika, alus, draugi, debesis, mīlestība, teltis, ugunskuri, dzērušie, suņi, bumbas, tetovējumi, kreklus apdrukas, krišņas un viņu superēdiens, velō, tīkams vējiņš, ledaina, taču veldzējoša Ciecere, orgu ballīte, pļavas vākšana, mājupceļš, busiņš, ozijs...
1dienas vakarā tik pārrodamies. mīļotais atgriežas darbos jau tai pat vakarā. es saldi guļu.
nākamā diena - blondīņu velō-brauciens... apkārt Ķīšezeram (: ēdām brokastis makdonaldā, kas ievilkās 2h garumā, peldējāmies, izlijām, izžuvām un atkal izlijām (: smējāmies, braucām bez biksēm, dzērām daudz daudz sidrus, smējāmies, vārījām zupu, skatījāmies lielisku filmu (i love you phillip morris), sauļojāmies, smējāmies, baidījāmies no zirnekļiem, čubinājām kaķi un runājām visskuķīgākās lietas, šūpojāmies un lecām laukā no šūpolēm, skrējām- kura pirmā (sapratām, ka mums triatlōns sanācis - velō, peldēt, skriet. he). tieši kā meitenēm pienākas (:

jūtu, ka tas bij manas vasaras noslēgums vēl pirms Vācijas un tad jau - skolas. jo līdz Vācijbraukšanai tagad daudzi darbi jādara. un vispār - es, kā jau katru gadu, visvairāk ilgojos pēc rudens. pēc mazsālītiem gurķiem, tējas, lietus, džemperiem, rudens smaržas, lapu kaudzēm, saulrietiem, miera. tāda es, izvēlīgā (: