nesaku, ka tēti, kuri ir tetovēti, ir labāki, bet manā galvā no šiem tetovējumiem rodas ideālo vecāku ilūzija. jebkurā gadījumā - skaisti (:

Ziemassvētki un citas nebūšanas

Šodien pagatavoju mīļotajam pelēkos zirņus ar speķīšgaļiņu un sīpoliem + kefīru servēju. Dikti priecājās mans pāķu vīrietis. Jo ziemīšos šogad iztiksim bez šīs pirdienradošās daļas, lai nepārēstos jēgu (lai gan pagājšgad mums izdevās lieliski, taču piebildīšu, ka pēc zirņiem toties nebija neviens cits siltēdiens, vien salātiņi un maizīšuzkodas). Būs arī torte.
Pati gan kefīru ar lētu dzirkstošo vīnu aizvietoju.
Piparkūkas tā arī neuzcepu. Izskatās, ka tuvākais ir 6diena, kad to darīt. Vai arī - pēc Ziemassvētkiem - būs daudz brīvu dienu.
Nav svētku gars vispābā. Viss pelēks, drūms un nesvinīgs. 24ajā +7 grādus sola.
Dabūju savu pufīgo egli. Rīt lampiņas. Varbūt būs vismaz neliela auriņa skujkokam.
Rīt darbs, vakarā kīnõ (Kolka Cool) ar vedējiem un tad dzērieni un sarunas.
5dien darbs agēn, tad Toma vārd-dien-balle. Arī ar dzērieniem. Vecrīgā.
6dien? Pasākums ar ģimeni un tad pie draugiem. Bet vispār negribu šogad svētkus, jo ne laika gatavoties pienācīgi, ne arī kaut kas pat līdzīgs svētku noskaņai.
Un šodien arī biju pie Janča. Nepatīk rezultāts. Viennozīmīgi gan pati vainīga. Bet tagad neizteikšos pāragri, jo vai nu iepatiksies/pieradīšu vai izdomāsu kādu pārveides variantu. Iespējams pirmais pārak izdevies, tāpēc šis nobāl par daudz.
Vienvārdsakot - vissirslikti.lv

nav pārāk ēstētisks skats vietās, kur uz tetovējuma kreveles saveidojušās. izskatās, ka es pūstu :D

būs viegli skaitīt gadus, lai teiktu: "man pirms tik un tik gadiem uz kājas tapa pirmais neizdzēšamais apliecinājums cieņai pret Māti Dabu." jo tieši 1. septembrī gūlos zem adatām, lielām sāpēm un Janča prasmīgajām rokām, lai tiktu pie neizdzēšama mākslas darba manam ķermenim (:

ēēēkselent.