man stāsta. patīk dzirdēt.

es starojot. vienmēr. nedusmojos. nemāku (: man esot skaista mugura, he. un balss sievišķīga.
es vienmēr vienmēr izskatoties burvīgi (: jā (:
un tas puisis narvesenā smaidīja un teica, ka liels prieks par mani (: nu ja. jo es nesmēķēju (:

beidzot, pēc deviņām stundām mocību, kad jādodas mājās - ķermenis arī rimst un nu vairs ir tikai izsalkums, kas tramda manu prātu (:
lēnītiņām ripinos mājup un domāju, cik gan ellišķīgi laba bij šīrīta duša (:
duša jau nomazgā vien lieko...
(: paliek.
šodien cilvēkos ir mūzika un smaids. dzirdu, redzu, jūtu (:

kā gan dzīvi var nemīlēt (:

mīlestība ir bioķīmisku procesu rezultātā paaugstinājies oksitocīna daudzums asinīs, kas izraisa rožainuma efektu. [m.z.p.]

toreiz tā bij tā meitene, kurai zaļais velosipēds. un tad tas skats tāds aizdomīgs un apmulsis.
taču tagad bučas, spēles namiņā, zīmuļošanās un brūkleņievārijumošanās ((: jaaauuki (:
smaids (:
viss ir īpašs. viņas, brālis, es, tēja, smaids, dzīve... (:
man nudien atvaļinājums no dzīves notiek arvien labāk un labāk (:

mūs modina mobilie telefoni, modinātājpulksteņi, vecāki, mīļākie, vīri, sievas vai suns.
mani šorīt modināja elektriskā ģitāra. ar metallicu, led zeppelin un pārējiem no šīs kategorijas. pilnā skaļumā, pilnā zāģī un tieši manās ausīs (:
labrīt!

-
brokasttēju dzēru ar māsu, bet pusdienas gatavoju elīzei.
rīsi, zaļās sviesta pupas, tomāti, šampinjoni, žāvētas plūmes... man patīk gatavot (:
patīk gatavot ne tikai ēdienu. šīs dienas roku darbs nudien jauks (:
vai Tu bieži sadīrā kādu mēbeli, lai pēc tam to atkal sataisītu? ((:
manuprāt, pēdējais laiks iziet ieelpot svaigu gaisu. lai pēc tam, ar karstu tēju un grāmatu nodotos miera priekiem (:
vakars tikai sākas (:

es tik ļoti ļoti ticu. ticu, ka ir. eņģeļi.

listen. can you hear? i'm growing.

pēdējās dienās cilvēki kļuvuši nejauki. aii, kā viņiem patīk darīt pāri citiem!!!!
šodien īpaši izcēlās edgars. bet man taču tik ļoti likās, ka viņš ir foršs.
vai tā ir mana kļūda domāt par cilvēkiem labu?
mana līdzjūtība pret šo cilvēku mijas ar neizpratni. kaut reiz viņš sajustu... kaut visi reiz sāktu just.
apstāties ezermalā ar kūpošu tējas krūzi, aizvērt acis, ieelpot dzestro vakara gaisu. dzirdēt, kā no meža atskan nepazīstamas dzīvniekskaņas, sabīties no kaķa, kas pēkšņi pieglaužas kājai. pavērties atpakaļ un redzēt mazas gaismiņas. mājas logi spīd. un pēkšņi liegais vējelis atnes degunam svaigi ceptu cepumu aromātu...

skriešanai taču balsi nevajag? nevajag taču?? (:
nu ja, es jau tā ar domāju. citādi skriet nevarētu.
balss pazuda ((:

var jau paslēpties no šīs pasaules, aizbēgt, prasīt tai laiku. ik pa brīdim un ik pa laikam. bet atceries, ka tā neslēpsies līdzi, tā ies uz priekšu un mainīsies. un tad, kad Tu gribēsi atgriezties - tā tur vairs var nebūt. jeb drīzāk - tā būs mainījusies.... tieši par tik, cik Tu no tās būsi novērsies...
ģenerālmēģinājuma nav. viss jau notiek.

ja ar domām kāds var saindēt paša ceptu kārumu, tad mana tikko apēstā piparkūka noteikti tāda bij.
bet ja ar domām var nolādēt šujmašīnu, tad viena tikko par tādu kļuva. jo es neuzdrīkstos pret cilvēku... lai cik ļoti...

šodien netīšām noskrēju par kilometru vairāk...ja šitā tas turpināsies - drīz jau varēšu... ai. ((: vēl jau nevaru (: un man pat bij augstā apkakle, jo es, neprāte, hipijpasākuma laikā ar basām kājām pa bruģi, pa ledu... nedaudz kakls sūrst (:
suns neskrēja, suns palika mājās, jo gana agrs un daudz vēl cilvēku klimst apkārt, taču pēc senas šķiršanās - jauna kopābūšana. ar mūziku. beidzot saņēmos arī tai. ieslēdzu....un tur tā. tā mūzika bijusi pēdējais, ko klausījos.... un pirms tām atmiņām gar acīm aizslīd mirklis no pēdējā kalna apciemojuma. blakus tramplīni, dēlis turpat pie kājām mētājas, man uz ausīm tiek stiķēta uzparikte...un tad tas klik...un atskan... tā mūzika.. tik ļoti... melodija, balss, ritms... aiii. bet es sēdēju uz galda kalna malā un smaidīju. jo tā jau es daru. smaidu.
neko negribu par viņu zināt. it nemaz. vismaz pagaidām. ļoti pagaidām.
šovakar uz depo.. būtu jāiet. bet esmu aizmirsusi ballīti. kā tas ir - pa īstam ballēt. manī tās nav. ir daudz kas cits (: bet gan uz pavasari atgriezīsies. vai vismaz vasaru.. (:
taču Hese gan visādas muļķības stāsta. lasu un brīnos (:

nekādu gredzenu, auskaru, nekādu somu, nekādu darbu vai cilvēku. tikai es, mežs, suns un kedas, līdz pēdējai vīlei žļurgā. ir tik pavisam citādāk skriet sev. nevis, lai skrietu, jo ir slikti, bet skriet, kad ir labi. jauns piedzīvojums.
taču galvā...galvā tikai viens. viens skaitlis.

42

kā sāmans ēdu, bet kā sieviete jūtu, baudu un dzīvoju (:

daudz priecājos. par to, ko vajag un varbūt arī par to, ko nevajag.
bet man viss šķiet pareizi un savās vietās. galu galā - viss taču vienmēr notiek tā, kā tam jānotiek.
smaidu par cilvēkiem. visiem man mīļajiem jaukajiem apkārt. un tādu ir daudz. iespējams es neamz neapjaušu, cik patiesībā laimīga esu (: smaidu arī par tiem, kuriem tā čābīgāk. kuri vēl tikai meklē smaidu, elpu un dzīvi. savu dzīvi. jo smaids un labas domas palīdzēs. pat ja viņi no tām atsakās.
un šovakar arī daudz smēju par sevi. jo skrēju. jo skrēju kā ōpis un tas noteikti no malas bij varen uzjautrinoši ((:

muzik: hellsongs (((((:

atstāt rīt sniegā.

šodien bij LIELĀ doma. par mieru, par dzīvi un visu šo pārējo štelli. nepierakstīju.
tā nu tas viss arī palika kaut kur šodienā...

nudie noderīgi tā nenoslaktēt dienu. jauna diena - jauni pārsteigumi. slīdu no istabas ārā, lai apmeklētu virtuvi brokastu vajadzībā, bet paskat paskat - tur pilns ar puikām. matainiem un mazākmatainiem. mūziķiem. ūūūūū. labs rītiņš, laaaabs ((:

neies taču atkal slaktēt dienu.
ar labu nakti (:

un kādā krāsā gan Jūs bijāt iedomājušies mašīnu, kas mani varētu vest uz kalnu iemēģināt jauno dēli??? (((: m? (:
p.s. protams traumas guvu uz bērnu/iesācēju kalniņa.
p.p.s. man trīcēja kājas. un rokas. un viss pārējais. mīkstā! pa tādu kalnu es vēl nebiju braukusi.
p.p.p.s. es esot gūfijs (((((((: (aim a gūfī gūber, jēāh!!!..)
pēc kalna priekiem (tie paties bij prieki, ka dzīvs, sveiks un vesels esi ticis augšā un lejā no tā kalna...vairākkārt) ((: dzērām karstu upeņu sulu. pie dzīvas, siltas uguns. divtik silti.
smaaaaidiiiigiiii (:

dzīve notiek tur ārā.

jauka diena kopā ar mammu un māsu. noskatījāmies garo austrāliju iekš to kīnō (: jauki tā - kopā. jauki arī - tā kopā - aiziet austrumasos ēdienus pašņakāt (:
ģimenes sieviešu diena, vienvārdsakot.
pēc tam jau atkal uz velō. riņķī apkārt. cauri visai rīgai.
ja sākumā, kad svaigi tikusi pie velō, biju iecietības kalngals, tad tagad esmu pieķērusi sevi nepārtraukti nolamājot gajējus. klusu, pie sevis. bet tik un tā. fui!
krī teica, tas uz vecumu :D nu ja, kā gan es neiedomājos (((:
bet vispār daudz smaidu. joprojām.
patīk dzīvot (:

tās sajūtas, kas ar velo braucot - nevar aprakstīt. var just (:

ir jau seši. es iešu tagad pagulēt, labi? es sagurs... bet vēl tikai rokturi, tikai rokturi... bet to rīt, labi? (: paldies (:

iedēstīju sevī pirmos patikas sakneņus... patiku uz papēžiem. skaisti mani jaunie zābaki (: skaisti arī ar velo braucot. bet zvaigznēs esot rakstīts, ka man ir fetišs uz somām. (: ai, ka tikai lupatas ((:

"tu būtu kruta mamma, bet es vēl gribu ar Tevi dzert!"
(((:

saguru. jāiet pagulēt.

dzīve ir tik īsa, ka mēs nevaram to šķiest, ārdot sevi pa gabaliņiem un lipinot ar tiem kopā citus.
tāpēc es te tā mazliet padzīvošu dzīvi ((: tā, lai prieks (:

ceļot. aiiii, gribas prom prom prom.

ir tik labi, kad kāds liek paskatīties no cita skatu punkta (beidzot). aizmest sliktās domas. likt smaidīt. sajust to, kāpēc es esmu, kāpēc esmu šeit un kas es esmu. kas ir citi.
dzīvot priekam. sev. dzīvot.
šķiet vēl nebiju no šī nama izgājusi bez velosipēda. un tik mierpilna (: mierīgā pastaiga pa slapjo asfaltu bij tīkama. ik pa brīdim vērtēju ceļu. šķiet rīt atsāksies mana laime - atkal uz zaļā bērīša ripināties pa pasauli.

ir tik daudz patiesību. ir tik daudz vēlmju.
iztīrīt un sašķirot. jo sev taču... (:

lai cik banāli...bet gribas dzirdēt to labo. ļoti ļoti ļoti. nu pasaki taču (: viņiem visiem. pat ja sarkst, saka, ka muļķības vai vēl nez ko. sirdī silti tik un tā paliek. un nosēžas tas labais. un tie svarīgie cilvēki, ja tā padomā, tak ir TIK īpaši!

mjūzik: breaking benjamin. jēziņ, tas tik ir jauks atklājums (:

man šķiet, es gribu tur atpakaļ... kad man bij cik? 4? 5 gadi? basām kājām vakara rasā stāvēt un klausīties sisināšanu zālē.. vērot kā pie debesīm iemirdzas zvaigznes arvien spožāk... kaut kur aiz muguras, no mājas nāk klusa skaņa... mūzika...
pārbaudīt, vai smilškastē nav atstātas rotaļlietas... vai ritenis iestumts mājā...
nekas labāks nevarēja būt kā no kalna ar velo zaļo ripot... jau tad (:
migla nolaižas pār pļavu un mežu.
mamma sauc iekšā. jādzer tēja un jāgrauž cepumi (:

izgāju cauri visiem skaistumpilnajiem veikaliem. neko nenopirku.
nez, tikko iedomājas par to, cik tā nauda ir, jeb drīzāk - nav - vairs neko negribas un viegli.
nu nē, viegli nav. smagi vieglāk.
dēlis šite nav pie vainas. es. es pati.
vainīga pie visa. arī pie neapmierinātības. par attieksmi. par nepareizībām.
garstāvokļa maiņas kā tādai grūtniecei!!!
nekur es šovakar neiešu. nekāds voiceks voiska. negribu.
neko negribu.


un gribu visu....

zane aprecējās, nupat piedzima marks arkādijs, agnese saderinājusies, jana stāvoklī, ūdrītim arī sīkais, mankijam tāpat. māris tūliņ precas. irēna vasaras beigās aprecējās. lindai arī tas ģīmis tāds, kā uz precēšanos...

es kaut kur totāli ieatpalieku! un nēēē, aprecēšanās zvēra laikā ne-skai-tās.
:D :D :D
ejam tak sniegā vārtīties! (:

laikam jau nekas dievīgāks kā ieiet vannā šobrīd nevarētu būt... sī ja!..buļ. (((:

dzīvāka par dzīvu (:

nu tā 3h kavēšanās, kad viss pagājis, jau liekas nieeks. (:
pa ceļam sigulda, hesburgeru konkurējošie super-geto burgeri un - aidā! - žagar, mēs nākam! žagars labs - dod mums kalnu par brīvu lietot. jeiiii!
un tad nu mēs lietojām. 4 dēļi, 1 frīstailslēpists. gatis laabs. salika pareizus leņķus stiprnājumiem un braukšana - IR BRAUKŠANA! tik braukšana, ka māra izdomā sākt pielietot tos sniegizciļnus. hop! - no zemes atraujas māra. un tikpat pļek! - pret zemi pašķīst (: sač a fan!!!! sāp. un tas ir forši. nozīmē, ka kaut ko arī darījām. lelde gan ar priekšējo kanti joprojām nedraudzējas, toties man prieks, ka starp puikām ir kāds kas brauc sliktāk par mani (: žviuk!!! un māra no kalna lejā.
aiiii..... esmu sajūsmā.
kalna galā stāvot pareizajā mirklī pavēru acu skatu prom no trases....saulriets, apsnigušais mežs, pakalni.... neaprakstāms skaistums.
balts, pūkains sniegs. spēj tik šķelt pa gaisu (: spēj tik bāzt aiz jakas...
spēj tik baudīt.
baudīt dzīvi (:

mazie baltie debesu minči met spalvu

tiltiņš. tipiska vasaras diena. neliels vējiņš. tiltiņa vidū, netālu no margām stāv jauna meitene.
mati nevīžīgi sasprausti pakausī, šķipsnas neklausīgi izspraukušās, kur nu kurā. ap kaklu tikpat nevīžīgi saviķelēta šalle, kurā iepinies arī garajā ķēdītē iekārtais kuloniņš. kājās viņai kaut kas starp biksēm un svārkiem, pāri garš, plāna, bet smagi krītoša auduma krekls ar pusgarām piedurknēm. varbūt kleita. kā labpatīkas. taču pavisam noteikti tā ir līdz pusei aizpogājama.
kājās nobružātas sandales, kuras pie kājām tur garas auduma lentas, apsietas ap ikriem. var redzēt, ka nobružātas, jo biež jo bieži valkātas. aiz patikas.
galva nodurta. tā pēta un ķimerējas ap priekšmetu rokās.
ja klāt pienāk kāds cilvēks, viņa paskatās, it kā tur stāvētu koks, kas tur bijis jau simtiem gadu un pievēršas atpakaļ savai nodarbei. ja vispār paskatās. reiz pa reizei viņa priekšmetu paceļ, pieliek pie sejas. paiet kādu soli uz priekšu vai sāņus. un atkal turpina ķimerēties.
vēlāk viņa lēnā gaitā, savās domās un sapņos iegrimusi staigā pa parku. aiziet līdz strūklakām. iespējams pat - lēni aizslīd gar kādu lielu senu muzeju, to rūpīgi nopētot kā pirmo reizi redzot.
viņa runā reti. parasti nolien kādā tumšākā stūrī , aiz citiem - klausās un vēro. pat ja pajautā - viņa neatbild. skatās tādām neizpratnes pilnām acīm. bet viņi jau nemaz nejautā. viņi zin. ja gribēs - pati pateiks...
vien tad, kad pienāk puisis pelēkajā jakā. tas, kuram tie tumšie biezie mati un sirdssiltās acis. tad viņa smaida. viņa ļaujas pieglausties. viņa pat sāk runāt. klusām, bet tomēr. stāstīt. viņa čukst ausī visu, kas sakrājies. bužina viņa tumšos matus. ieliek nepātraukti uzmanības centrā bijušo priekšmetu somā, pārmet pār plecu un aizmirst par to. aizmirst par pasauli. ieķeras puisim rokā. un viņš viņu aizved. prom. katrreiz citur. katrreiz kāds pārsteigums, katrreiz kāds brīnums. reizēm viņi nekur nedodas, paliek siltajā gaišajā miteklī. tad viņa mēdz noklāt ar skūšanās putām vīrieša attiecīgo sejas daļu. viena roka viegli uzlikta kaklam, otra - ar aso žileti veido taciņas baltajās putās. kad taciņas pārklājušās viena otrai un nav atstājušas ne pleķīti, meitene pieglauž savu sejiņu nu jau gludam viņa vaigam.
sajūtas. daudz labu sajūtu. (:

man patīk, ka šodien daudz smaidīju un smēju (: vēl arī tiku nēsāta uz rokām. es jau nesaku, bet man tas ļuoooti patīk (: neprasot paceļ un aiznes... hēē (:
ogles šodien kvēloja īpaši skaisti, sniegs vizuļoja atmiņām pilni un elpa mutuļiem vēlās arī telpā. tajā, kur žurka šodien bēga no manis.
daudz bij par ko domāt vakarā sēžot radu lokā. raibraibā. bet Viņu es īpaši nespēju saprast.

-
necieņa pret māsu - lai, nav mana daļa, bet ja māsa ir mana mamma - es vairs neesmu pieklājīga vai toleranta - es saku, ko domāju, cik ļoti man tas sāp un nesēžu klusi smaidot un pieklājīgi atbildot. pie velna. ja es nepateikšu, neviens nepateiks, jo tikai man netrūkst nekaunības. un es nerunāju caur puķēm. neba rupja, bet patiesība kož, ai kā kož. es vispār esmu nejauks skuķis.
neciešu es šos... es pat nezinu... kad savelk visas īpašības kopā, sanāk, ka viņi vnk ir stulbi, jo, lai tik ļoti darītu pāri citiem - citādāku raksturojumu neredzu. zinu, ka mīlestību un prieku pasaulē nevairo manas negācijas pret šiem cilvēkiem, bet izlikties pret viņiem laba jauka, kad viņi tā pret man tuvajiem... nu nevaru. nevaru un viss.

-
andrim es patīku citādāk nekā visi citi. īpaši. (: uzlaboja pēc-radu-pasākuma-omu mazais āpsis! un mēs abi šodien zaļā. ļoti piestāvējām viens otram (:
pēc baltās tējas, mandarīniem... sniegs. balts, vizuļojošs, gurkstošs. ar mammu mežā. mēness caur kokiem bārsta zvaigznes uz baltās segas. un pāri tai - sunifācijs. zigzagā šurpu turpu (: joprojām neparasti klausīgs. laikam sniega pozitīvā ietekme. (:
skaisti tā - redzēt, dzirdēt, just... baltu.

māra ir stipra. māra var! māra 2dien ņems āmuru, zāģi, naglas un vēl nez ko nu tur... un taisīs sunim būdu.
jo vīrieši nevar. rokas, redz, aug no pakaļas. šķiet smadzenes nekur īpaši augstāk.

sievišķība ir seksualitāte.
tai nav sakara ne ar tamborēšanu, ne ar kotlešu cepšanu.
diemžēl latviešu sievietei sievišķība nozīmē uzņemties atbildību par vīrieti. turklāt to darīt drusku par daudz.
un vēl viņai sievišķība nozīmē iemaņas un prasmes, nevis sajūtas.

'sievišķību nogalina vecāku attieksme. mammas paraugs par to, cik sievietes mūžs ir smags. un visi sievietes mūžā paveicamie darbi - kā tāda gara, neizravējama biešu vaga... ja maza meitene nolasa tādu grūtumu, viņa uzliek sev aizliegumu. viņa vienkārši stingri atsakās būt sievišķīga.'

ā. tad re kur es pazaudēju savu sievišķību.
žēl.
man šķiet, tas ir kaut kas tik skaists... sievišķība. maigs, trausls, baudāms un vilinošs...

vieni no acis priecējošajiem klientiem ir alpīnisti - viņiem ir baudāma miesasbūve, pagari mati, visbiežāk sasieti astītē, smuks ģīmīts, nereti pārdomāts, izstrādāts apbārdojums un jauka izturēšanās. arrr.... tas tā - meitēna skatījums (;
un par smaidīgiem, jaukiem, draudzīgiem un mums nudie mīļotiem atzinām arī māri olti un terzenu (:
šodien dzeramnaudā šampim man atstāja 5 latus. prieks censties un smaidīt arī turpmāk (:

vakar bij toms, bij anna, bij šokolādes kūka, zaļš trusis un kīnō ar brāli (:
šodien pusotrstund pastaiga mežā. 2 dāmas un suns. otrs suns sargā dilli. sarunas un klusa apbrīna. kaut es būtu tik laba (:
"pasauli saprot tie, kam viņa patīk." (m.s.)
mājās vīns, pūdēts siers, mammas marinētās sēnītes un salds sagurums.
bet jābrauc. uz jauno mitēkli pārrunāt, norunāt, sarunāt. saņemies, māra! (:
sniegu tīrīt! (:

ārā balts (:

iesākumam lieliski pietiktu ar "sākt dzīvot" (:

"obligāti obligāti izdzer to svaigi spiesto sulu! un ja ņem burkānu - pielej eļļu! veselīgāk!" mammas rūpes. (:
un es izgāju no mājas.
šķiet, ka pat visu atcerējos izdarīt - uz kīnō krī dāvātās biļetes iemainīt, grīnijam paiku nopirkt par pēdējo naudu, kas izrādījās vēl kartē esam, punktus mammas odziņkartē ieskaitīt, sulu izdzert, pat uldi pa ceļam satiku (:, matu krāsas uzdāvināt un svārkus labošanai paņemt (:
rindas veikalā nemaz tik trakas, vien ar precēm, ko vajadzēja - bij kā bij. lavašs jau nu noteikti beidzies. arī rauga mīkla, sveramā.
jūra gan bij. un bij laba. piķa melnums mijās ar fluoriscējošajiem viļņiem. arī spoku stāsti, līkumi, gaisma, šķērības un ābolu pilns klēpis (:
trijotne ap mašīnu. katrai savs prieks, ko uzrakstīt. pildspalvas pret papīru skrapst. gada tīstoklīši.
tīstoklīši jūrai. pāris āboli jūrā kā mazas bojas. māra jūrā. pēc tam gan tā pagrūti sajust ekstremitātes. ejot likās, ka pēdas uz pusēm pārlūzīs (:
maza zema priedīte. pilna āboliem un burkāniem. mašīnsradītajā gaismā skats skaists skaists.
mašīna pilna jūras-malas smilšu.
viena brikete, otra. siltums pārņem māju. un mūs. tēja, mandarīni, konfektes.
mīcīšanās (; mīklas maska rokām.
rūgšana, biezpiens, āboli, kanēlis, cukurs.
mīkla, ketčups, šampinjoni un daaaaaudz siera.
balzams ar karstu upeņu sulu.
vakars pie sprakšķošās krāsns, filmām, picas un āboljokainām maizītēm. dāmu vakars.
brīnumsvecīšu sacensība ar uguņojošām puķēm debesīs.
pārāk skaļš.
jaunajam gadam jānāk ar mieru un kusumu, secinām. ja kas nāk ar lielu troksni, tas nevar būt labs. tāpat kā - ja mēs zvanam mammai, tad ne jau tad, kad ir labi, bet tad, kad bēdīgi, vai kas atgadījies. bet ja ir miers un klusums - tātad viss ir labi.
un jau atkal man tā nejaukā kņudinošā sajūta vēderā. kā katru gadu ap 12iem vakarā 31ā decembrī. nepatīk. nu nepatīk un viss. bez tās atzīmēšanas MIERĪGI varētu arī iztikt! arī bail. bail no tā, kas būs. jo nezin kā būs.
taču jauna diena ir pienākusi. un tagad guļu uz grīdas, domāju par darbiem, kurus būtu jauki šodien sadarīt, baudu svaigi iztīrīto un sakārtoto istabu, klausos mūziku, dzeru tēju, gaidu ciemiņus. kūpinu vīrakus. neierasti daudz. bet mammas jau nav. (:
vakarā kīnō (:

labrīt!
ir tik labi būt augšā jau pēc 8iem, dzert ingvertēju, ēst dzērvenes pūdercukurā un skatīties dumjas pasaku filmas (:
nu ja - sumināti ar jauno.
lai Jums daudz.... spēka. un smaidīt smaidīt smaidīt - pozitīvisms glābs pasauli! (: