Kādēļ mēs neprotam pieņemt sev apkārtējos cilvēkus ar viņu domāšanu un mērķiem? Kāpēc tam ir jābūt tieši mūsu viedoklim, kam būtu jābūt visos pārējos? Citādāk tagad nedrīkst būt? Vai pasaulē vispār kaut kas kustētos, ja mums patiktu viens un visi tiektos pēc viena? Un nepieņemt klusībā ir viens, bet justies aizvainotam, par cita idejām... Nemaz nerunājot par priecāšanos, kad ar kādu notiek kas labs. Priecāties, ka kādam izdevies, ka sanāk, ka notiek un kustās.
Un vispār - viss tik personiski tiek uztverts pēdejā laikā.
Agrāk miers un pieņemšana bija vairāk. Kur tas viss palicis?

Medības. Un Patriks. Patriks visur...

Atvadas no Ouklendas. Saimnieks mūsu aizbraukšanai par godu saņēmās un aizveda sen solītajās medībās...
Cēlāmies ap 7iem no rīta, tātad - tikpat kā naktī, lai gan ārā jau gaišs. Pagatavoju sev jaunajā termokrūzē tēju, iemetu somā pāris mazos jogurtus brokastīm un biju gatava doties. Vīrs, kā jau kārtīgs vīrietis, spēja piecelties agrāk, lai pagatavotu sev normālas brokastis (:

Stundu garš brauciens līdz galamērķim, taču viennozīmīgi pirmais tik skaistais mums šeit-esot, apkārt vien daba, pļavas, aizas, nevis stabs, stabs, māja, māja... (:
Un skaidrs, ka dodamies dabā, tātad Mērfija kungam savi lietus plāni. Taču beigās viņa lietus plāni mums uzsauc vien pasakainus pārsteigumus ceļa garumā ar milzīgām, košām varavīksnēm, pat vairākām vienuviet, un ar pilnu loku, pāri ceļam...Ak, pasaka, ne zeme (: Debesīs pietrūka vien poniji, kas kakā konfektes!

Bilde gan šoreiz ne mana, jo nofotogrāfēt šejienes mega košās varavīksnes nebija manos spēkos. Vai arī fotoaparāta.
Tādēļ meklēju atbilstošu bildi pieredzētajam internetos (: Šī bilde nudien kā no mūsu brauciena.

Te arī dziesmiņa, kas varavīksnes bildi padara pilnīgu (:

Krēmzupa. Krēmzupa. Saldējums.

Neliela padalīšanās ar maniem eksperimentiem ēdienos. Pietam - jāizmanto pēdējie brīži pilnīgi aprīkotā virtuvē ar instrumentāriju.
2x krēmzupas un 1x mājās pagatavots saldējums.
Vai ir kas tāds, ko nevar pagatavot mājās? (:
Cukurvati?!...

Labie darbi. Krēmzupa.

Esam labi ne tikai Latvijā, bet arī ārpus tās. Ja jau mājās glābjam dzīvības, pavadot tik ilgu laiku šai zemē, nolēmām, ka kāda jāizglābj arī Jaunzēlandē. Pasitām saimnieku padusē un devāmies nodot asinis.

/cilvēkiem ar vājiem nerviem vai nepatiku pret asinīm - tālāk neskatīties. nekas jau traks, bet nepatīkami var būt. bet krēmzupa pa vidu visam./

Muzejs. Foto, ezis un citi prieki.

Burvīgās nedēļas nogales. Tad mēs kaut kur dodamies un darām lietas. Šoreiz viena lieta noveda pie citas. Ar mūsu vācu draugiem bijām sarunājuši iet pakāpt pa klintīm, bet beigās izrādījās, ka mums nav pietiekams daudzums virvju un kāpšana jāatliek. Tā kā bijām nolēmuši, ka muzejs jāapmeklē vēl pirms prombraukšanas tad izspriedām, ka dosimies visi kopā.

Iepriekšējā reizē parādīju Jums kāda jauka foto izstāde tur noritēja. Tagad tur ir jauna. Un beidzot varat bildes apskatīties labā kvalitātē paši. Un pat nobalsot par tīkamākajām (:

Bija ari neliels stāsts par to, kādas tur interesantas foto aktivitātes, šoreiz arī neliela vizualizācija šim priekam.

Bet vispār esmu starā par to muzeju, jo izrādās tur brīnumu netrūkst un spēj tikai tvert...

Dzimšanas diena. Suši.

Šeit sīki un smalki attēlots+aprakstīts, kādēļ vīrietis bez bārdas nav īsts vīrietis.

Taču bārdu var mēģināt arī aizvietot ar zināšanām un prasmēm, ko no sirds un pieredzes iesaku doties apgūt uz Gandra skolu. Tas ir jautrs pasākums dienas garumā, un pat ja kaut kas no visa ir zināms, tik un tā - varen patīkama dienas aizvadīšana visai ģimenei (:

Auss^

Austiņas - klasika, pie kuras vienmēr vērts pieturēties ieejot konditorejā. Lai gan ne vienmēr var dabūt pietiekami kriukšlīgas, šis kārums man bijis cieņā gadiem. Tagad esmu gana liela, lai šo bezgala vienkārši pagatavojamo našķi uzceptu arī es. Jebkurš. Un tieši tik brūnā stadijā, cik vislabāk garšo!
6. septembrī izcepu vienu metienu. Pazuda. 7.septembrī jau cepu 2 mīklas ruļļus, jo visi sajūsmā. Arī es. Es jau neesmu lielīga, bet - vislābākās austiņas, kādas jebkad esmu ēdusi.

Tātad sākumā pagādā kārtaino mīklu..

Golfs. Maziņš golfs.

Maziņs golfs, tautā saukts par mini-golfu. Izrādās, tas var būt ļoti jautrs un aktīvs pasākums (: Šajā zemē golfs vispār ir tikpat ierasta lieta kā mums, piemēram, volejbols, bet par vietējiem sportiem varbūt citreiz.
Bijām iemēģināt arī mēs - 1x maltietis, 3x vācieši, 2x latvieši, 1x filipīniete un epizodiska 1x rumāniete (: Tik multikulturāls sanāca pasākums.
Mini golfs tumsā. Lielākā daļa saprata, ka ko tādu pie skaidras apziņas spēlēt būtu nepiedienīgi, tādēl, kamēr tie pārējie ārā apmigloja savu apziņu, es ar Rodniju iedzērām pa lattei (leit) (: Un pasākums varēja sākties.

Vietas nosaukums - Transilvānija...

Citrons. Neskābs.

Citronu sula. Svaigi spiesta. No dārza citroniem. Tas ir jaunais hits mūsmājā.
Gardi, veselīgi, dabīgi un arī lēti.
Nu jau nedēļu esam iepazinuši arī citrona un apelsīna krustojumu, citrona brālēnu, kas gan no skata identisks citronam, arī nomizojot, - lemonade fruit, sauksim par lemoneidu (: Garšo pēc neskāba citrona. Bāz mutē, jau šķobies un siekalas šķīst, taču ieliec mutē - un nekā, tikai kārums, skābuma nav. Gards bez gala (:
Lielisks atklājums. Paldies Ketrīnai par iepazīstināšanu (:

Negaiss kārtējais tuvojas. Bet silts. Izskrienam dārzā pēc citroniem, būs veselīga sula...

Piedzīvojums+uztraukumi

Tikko ielauzās mājā...

Mazie mirkļi

Mums jau 9 dienas oficiāli ir iestājies pavasaris, kas atnesis ļoti daudz lietus, taču kamēr vari atrasties siltajās zeķēs dīvānā ar tēju - pilnīgi nekā iebilstama. Pie tam - tagad es varu filcēt, filcēt un filcēt (:
Vēl arī tika noskaidrots, ka vietējais ūdens, kas tek no krāna, man ir indīgs, pat vārīts. Nu vairs lietoju to tikai dušai, dzeršanai pērku ūdeni veikalā, kamēr pārējie to tīrajā lok iekšā pa taisno. Nu neko nepadarīs. Labi, ka atradās vainīgais un nav jāmokās.
Noskaidrota arī viena no obligāti apmeklējamām vietām šeit, kas atrodas Hawke Bay provincē -
Taumatawhakatangihangakoauauotamateapokaiwhenuakitanatahu. Un nē, es nejokoju. (:

Mans jaunais kabatas spogulītis - cietais disks. Krietni dzidrāks par veikalos satopamajiem, lai gan nenoliedzami - pie šāda tikt ir arī dārgāk. Te lūk vīrs aizņēmās, lai sakoriģētu savu bārdu ar jauno dzinekli, par ko jau rakstīja (:

Melnie.

Cik melnos gulbjus Tu dzīvē esi redzējis/-usi vienuviet? Vai visa mūža laikā? Un ja es teiktu, ka es vienā pļavā esmu redzējusi vairāk nekā 50, Tu ticētu? (:

This octopus, let's give him boots...

Brokastīs Lāču maizes mafins. Un lai fonā iet dziesma, jauna pievienojama vērtība Gobziņa Man saujā benzīns sērijai. Nobeigums gluži piemērots šodienai (:

Cepumi. Gardi.

Brūnā cukura cepumi - tiešām lielisks gardums. Un vienkāršs (:

14 patīkama izmēra pikuči sviesta (tādi ēdamkarotes izmēra)
1/4 glāze granulēta cukura
2 glāzes brūnā cukura
2 glāzes ar kaudzīti miltu
1/2 tējkarote sodas
1/4 tējkarote cepampulvera
1/4 tējkarote sāls
1 liela ola
1 olas dzeltenums
1 ēdamkarote vaniļas ekstrakta

Muzejs. Fotogrāfijas.

Bijām tātad uz skaistu dabas fotogrāfiju izstādi. Labākos darbus mums bija atļauts redzēt, novērtēt, pat fotogrāfēt un arī katrai bildei lasīt veselu stāstu par un ap to.. Interesanti bez gala un skaisti arīdzan! Dabas fotogrāfi no visas pasaules. Arī vecuma grupas neiedomājamas.
Plus vēl visai foto izstādei paralēli īpašais interaktīvais stūris ar bildēm, fotoaparātiem, uzdevumiem un iespējām. Ne tikai bērniem (: Tiešām lieliska vieta!

Muzejs. Poki-poki.

Ir vēl tik daudz kas, ko apskatīt, tādēļ jātver, kamēr vēl esam šeit. Mūsu nākamais apskates objekts - Auckland Museum. Milzu muzejs ar 3. stāviem un apskatāmiem objektiem, interaktīviem stūriem, kas iesaista gan pieaugušos, gan bērnus, ko ne aptvert pat 3 dienu gājienā. Sākām ar vienas dienas gājienu.