Izskatās jau neslikti - zīmoli ar atlaidēm tepat.
MemberShop.lv
Šampūni, kurpes, kleitas, smaržas.

Mežs, piesaulīte, izcirtumi, takas, pastaiga, ezers, meža zemenes, mellenes, smilgas, mazas mazas vardītes...

Divi. Joprojām iemīlējušies.

Iepazīstieties. Mans zaķis Māra.

Līgot. Tas ir rituāls. It kā jau vispārpieņemts, bet tik un tā - katrs šos svētkus svinam pa savam.
Es jau trešo gadu piekopju rituālu un dodos uz Galgausku Jāņot. Netālu no Gulbenes. Tur Edgara draugi. Nu jau arī mani draugi.
Izbijuši kursabiedri ar tradīciju. Tradīciju vismaz reizi gadā satikties. Tā nu sanācis, ka šis pasākums ieminis savu taku, un laiku un iespēju ierasties visi atrod tieši Jāņos.
Šogad jau laiku un ceļus atrada arī mani draugi. Tā tās kompānijas saplūst. Vieni savas četras reizes PAprecējās, citi pie ugunskura gulēt gāja, bija arī suns un vēl kāds, no malas atnācis, hjūman-tetri spēlēja.
Divdesmit ceturtā datuma pēcpusdienā nolēmām, ka, ja uz tālo (ne plato) galu atbraukts, tad arī jāpskata interesantas vietas. Starpkontinentālo ballistisko raķešu bāzi izstaigājām izrāpojām, taču pirms tam bijām baznīcā. Baznīcā, kas sena, pussabrukusi, meža vidū un ar... altāri uz kura svaigas sveces un bībele stāvēja. Baisi, teikšu īsi. Bet viss baisais jau kaut kādā mērā pievelkošs un savā veidā skaists...

re kā es saplūstu ar dabu (: nevar nemaz pamanīt!

ja vīrietis ilgstoši neprec savu draudzeni, tad viņš atstāj vietu domai, ka ar kādu citu kopā varētu būt labāk.

Brīvdienas. 3 garas dienas (: Bij.
Jau ar pirmo dienu tika veiktas labas lietas. Lakstos paņēmu milzīgu pušķi ar peonijām. Jau sen jūsmoju par šiem ziediem, bet, kopš  tajā 6dienā tos ieraudzīju spaiņu spaiņiem - iemīlējos (: Un kā nu ne - izrādās arī jubilārei tās ir mīļākās puķes. Skaisti tā.
Somā biju paslēpusi šampanieti, Gerda - pašgatavotu kūku, un durvis vaļā mums vēra JAU saraudājusies mamma.
Pēc tam daudz drēbju. Karsta diena un daudz plikumu.
Smukas esam, sevišķi jau Gerdas drēbēs (:

Pienāca vēla pēcpusdienas, mīļotais beidza darbu un devāmies uz Staldzeni.

Pērkons pasakains (:
Un tagad asfalts smaržo visskaistāk (:

muzik: skrillex (labums pēc 0:38) - spridzina (((: (ja kas, pie šī gabala gāja laukā Gerdas skate. vai atminaties, ko es par zosādu un iespaidīgumu minēju?)

Šorīt visi motociklisti uz mani atskatījās. Pieņemu, ka pat ja man uz sejas kaut kas bija izsmērējies, viņi tai ātrumā un attālumā to neredzētu, tātad kaut kas cits. Drošs arī, ka no mājas neizgāju kaila. Tātad, man izkristalizējas divas versijas - vai nu viņiem ir draudzenes, kas arī zaļā kleitā brauc ar zaļu velõ vai arī - viņi sajuta jau pa attālumu manu topošo motociklista dvēseli (:

pasaku gredzeni

(par pasakainām cenām gan, bet pasapņot neviens jau neliedz) (:

tik askētisks, bet tomēr neparasts. kā mazas pōriņas.

Dažreiz man šķiet, ka ja es šeit nepierakstīšu kaut ko, teiksim - savu dzīvi, tad drīz vairs nebūs pierādījumu, ka tas ir noticis. Attiecīgi - ja nav bībelē, nav arī dzīvē. Tātad, lai nepazustu jāpiefiksē daži punkti pēdējā laikā:

- mēģinājumi mani atlaist pagaidām bijuši nesekmīgi. Tie 3 citi kandidāti no mana krēsla atteikušies. Ko tādu neuzņemas neviens. NEVIENS.
- braucu ar moci jau daudz drošāk, kāpju arī uz citiem. Rullēju, rūcinu, gāzēju, bremzēju. Braucu figūras, uzņemu ātrumus un mācos sajust motociklu. Ak jā, būtiski - motociklists, kurš saka, ka nav kritis, vai nu melo vai tūlīt kritīs. Šitas ček un mieriņš. Pirmais kritiens garām.
- krustmeitas 10 gadu jubileja pa pirmo. Visi sīkie noleca. Pat 6gadīgā Odrija. Maziņa maziņa, smalciņa smalciņa. Pinkšķot. Bet lejā bez lekšanas lai viņu nelaižot. Noleca (: Igaunim žetons par pacietību. Mums visiem arī (: