Mīlēt

Cilvēkiem mūsdienās ir sap**ts priekšstats par attiecībām.
Un ar mūsdienām es nedomāju tikai jauno paaudzi.

Mazliet jau apnika katru dienu pa 7 reizēm katram stāstīt, kā man šodien gāja. Es tak te tikai strādāju un ēdu.
Man pietrūkst klačošanās, čalošana, smalkas sarunas. Cilvēciskas sarunas par puišiem, ballītēm, pārdomas par dzīvi, jauni atklājumi mūzikā, kādu anekdoti vai smieklīgu notikumu, sirds izkratni...
Stāstiet, kā Jums iet! Kas jauns! Ko šodien ēst gatavojāt, ko uz ielas satikāt vai cik fantastisku grāmatu iesākāt lasīt.
Tā lūk. Stāstiet man visu visu visu.
Bet vispār jau man Jūsu visu ļoti te pietrūkst. Bučas.

Dāvana. Jums nav. Ne jausmas.

Ta ir sajūta. Tas ir mirklis. Mirklis no dvēseles.
Viens no miljoniem. Viens no veseluma.
Viens.
Pasaka.
Zosāda, īpašās satraukuma sirdsklauves.
Pilnīgs klusums un absolūts troksnis.
Viens ar visiem un visi ar Tevi.
Tikai Tu un ceļš.
Tavs spēks.
Nakts klusums, laternas, gaiss, tāds, kas tikai tajā naktsstundā un nekad citreiz.
Trīsas, mīlestība un laime. Absolūta sajūsma.
Bauda, kas nav gūstama nevienā citā veidā.
Kopums.
Kopības sajūta.
Piederība.
Es esmu īpaša. Ļoti.
Esmu vien no.
Es saprotu.
Mēs saprotam!
Es jūtu.
Mēs jūtam!
Es zinu!
Brīvība....
Mums ir viena dvēsele.

Mirkļa mirklis.

Man šovakar bija īpašākais mirkļa mirklis.
Telefõnsaruna ar mīļoto.
Pusstundu caur klausuli tika mīlēts, ilgots, solīts, skauts un gaidīts.
Abpusēji. Telefõns piemīļots pilns. Pieaudzis pie auss.

Mīļotais pie jūras. Pie õmes.
Solījis. Solījis mani nekad vaļā nelaist....
Un ja õmei sola, tad tur vairs nekādi citādi. Jo õme īpaša. Viņai liels spēks. Ģimenes un Mīlestības spēks.

Skaistākais, ko par mani kāds nosolījies.

Mums mūsu mīlestība visskaistākā.

Jūsu mīlestība lai ir Jūsu gods. [Nīče]

līdz asarām

- Māmiņ, es esmu princese!
- Dēliņ, Tu esi debīls.

Izskatās, ka šajā pasaulē tikai google saprot mani no pusvārda!

Radijātõri. Atskaite no salas.

Patīk man skaitļi. Jau sen. Tāpēc visko skaitu un visko (cipariņus) bieži atceros. Vārda dienas un dzimšanas dienas gan ne, tā ka par to nedrīkst apvainoties (: Atceros mammas un mīļotā vīrieša jubilejas. Atceros arī dienu, kad pirmo reizi mīļotajam klēpī ierāpos. Atceros arī dienu, kad pirmo reizi mīlējāmies. Vēl man arī galvā visādi citi datumi, bet ne par to šoreiz. Joprojām par šejieni. Par to, ka nu jau devītā darba diena pēc kārtas bez brīvdienām aizvadīta un rīt būs desmitā un ceturtdien 11ā, jo zinu, ka būs jāstrādā. Skaitu arī aldziņu, ko nopelnu un skaitu dienas, cik ilgi man līdz viņai vēl netikt, jo joprojām man bankas konta nav. 4dien uz banku iešu.
Zinu arī, ka mājā beidzot ieslēgti radijātõri. Jūtu. Jo siltums. Tas te ir retums. Siltumu saskaitīt nevar, bet jūtu ka daudz siltuma (:
Patīk radijātõru aura. Tas nozīmē, ka ārā jau vēsnis, ka ārā rudens. Man tējas krūze blakus un kājās vilnas zeķes.

Hi hi

Šodien 12h darba diena (astotā darba diena pēc kārtas vispār), cēlusies 4:45 (jau trešo rītu), bet spriņģoju, sūcu māju un gatavoju ēst un enerģija kā ir tā ir - KAS NOTIEK?? (((((: Hi hi (:

3 gab svētdienas

Jau trešā svētdiena šeit. Tātad pilnas divas nedēļas.
Pēdējo strādāju bez brīvdienām. Izskatās, ka nākamnedēļ nekas nemainīsies.
Šodien uz vakar cēlos 5os no rīta (nu labi, šodien 4:50). Darbiņš no 6iem bij. Arī rīt būs. Iespējams, ka 12 h jāstrādā būs.
Eju gulēt gandrīz bēbīšu laikā. Vismaz apņemos.
Tagad gan gribētos pusdienslaiku pagulēt.
Un baigā škrobe, ka nav spēka iet skriet. Bij tak tāda apņemšanās, bet darbiņš mani apēd, ņam ņam. Tāpat kā es apēdīšu savu pusdienu picu, kas nu jau no krāsns laukā velkama (: Smaržo pa visu māju!
Un vispār bezspēks.
Nemaz nezinu, vai fizisks, bet spēka nav.
Pēdējo 2 dienu laikā mīļotajam esmu piezvanījusi vismaz 5 reizes.

Ilgi gaidītā Jūra. Mana jūra. Viņa jūra. Arī suņa jūra.

Tara. nu jau ir arī daudz Tarēni (:

ir mīļotais ar atraktīviem aicinājumiem.

Pilnīgi pietiek.

Manam mīļotajam pietiek ar vienu vienīgu. 

Vienu bildi. 

Un nobildēts ir pilnīgi viss.

Just.

muzik: Blackbird

Šodien man anti-sociālā diena. Vakars.

Negribas sēdēt lejā ar pārējiem un skatīties filmas, pļāpāt, trokšņot.

Gribas savā nodabā. Sajust sevi.

Un sajūtu.

Vēlme raudāt laužas laukā. It kā jau nedrīkst - es esmu tā stiprā, kas pati izlēma, pati aizbrauca.

Un ko man citu bija darīt? Kā lai liek Viņam saprast, ka jādara? Ka jācenšas, jāvēlas, jāsapņo? Nevar taču piespiest nospraust mērķi dzīvē. Nevar piespiest rūpēties par kādu. Nevar piespiest kādu vēlēties sev paturēt un saglabāt. Naiva man cerība, ka ilgas spēs sapurināt. Ka liks aizdomāties.

Varbūt man vienkārši to vēlmju un mērķu un sapņu par daudz?!

NĒ! Sapņi ir skaistākais, kas cilvēkam dots. Tie ved pie mērķiem. Tie ved uz mākoņiem, pie saulrietiem, pa pļavām, līdzi taureņiem.

Sapņi aizved pie mīlestības. Mīlestība IR sapņi.

Es piepildu savu mīlestību. Es sapņoju. Naktī, dienā, no rīta, vakarā un darbā. Ar velosipēdu braucot un debesīs veroties.

Jūtu un ilgojos.

Reizēm saprotu visu un reizēm neko.

Un nav neviens, kam to varētu paskaidrot. Kāds, kurš saprastu.

Lidoju savu lidojumu.

Mēs visi nomirstam vieni.

Es tomēr sapņoju, ka nebūšu viena... 

Ka man būs Mīlestība.

7diena Anglijā

Kā jau kārtīgā 7dienas rītā Anglijā, ir jāapmeklē joga.
Pēc ļoti miermīlīgas un nedaudz smieklīgas jõgas, kad prāts mierīgs un karma līdzsvarota, var pievērsties arī ekstrēmākām aktivitātēm ((:

6diena Anglijā

Pavisam parasta 6dienas diena.
Cilvēki nesteidzas, veikali aizveras daudz par agru un lai gan saules nav un vējš ālējas pa matiem, ir neparasti silts.

parkā iepazināmies ar Čakiju (jā, kā tā briesmīga lelle no tās šausmenes)

Kopsavilkums.

Ir vakars. Vēls vakars.
5diena.
Jums pulkstenis tūliņ sitīs 3 naktī.
Esmu veiksmīgi aizvadījusi savu otro darba dienu (ar trim sagrieztiem pirkstiem). Pirmdien uzsākšu trešo darba dienu. Iespējams jau ar moci. Vai velõ. Varbūt tomēr, ka ar autobusu. Ar taxi gan vairs ne, tas par glaunu.
Atklāju rupjmaizes ceptuvīti tepat netālu (latviešu dāmas roku darbs).
Esmu arīdzan paspējusi jau vilties pāris cilvēkos. Latviešos (ja par tādiem tos vēl var saukt..).
Šodien sajutos veca. Vienkārši tāpat. Un arī tāpēc, ka apkārt nebija neviens vecāks par 20.
Esmu nopirkusi savu pirmo alkoholisko dzērienu šeit (kas izrādās visu laiku bija iespējams, tikai es tāda pablonda). Dzēriens nebija tik gards kā gaidīju. Eksperimenti turpināsies.
Jau tagad domāju par savu dzimšanas dienu. Par kūkām, par šampanieti, par to, ko sev uzdāvināt un par to, kā lai šo dienu sev padara par patiesi aizraujošu un domām maz laika atstājošu.
Šodien arī pētīju aviobiļetes mīļotajam, lai dārgais varētu brauktu šurp ciemos. Jau nevaru sagaidīt.
Noskatījos Edvardu šķērroci. Šīs nedēļas laikā tā jau ir .... viena no daudzām filmām ar Džoniju Depu.
Līdz šim esam noskatījušies Svīniju Todu, Šokolādi un jau minēto šķērroci.
Plānā rītdienas vakaram izskatās, ka Korpsbraids un Šokolādes fabrika. Jo 6diena (: Bet vēl tik daudz labu filmu (nemaz nezinu, kas mums uz Depu. Tā vienkārši uznāca.)
Un vēl.... vēl gribas fotogrāfēt. Tā skaisti un mierīgi. Bet jau tagad man te nekas vairs nešķiet skaists. Viss jau pierasts. Bet rīt priekšā gara diena. Gan rītam gudrāks padoms būs (: Vienīgi meža te nav, lai kāds tas rīts. Un jūra arī ne.

Jau nedēļa.

Te ir rudens. Patiess un no sirds. Nesamākslots. Gan ārā, gan manī. Tāds visaptverošs miers un regulāra vēršanās tālēs..
Vakaros - lielajā mēnesī, kas man aiz loga..
Vējš tieši tik mitrs un drēgns, kā pienākas. Mazie lietutiņsmidzekļi negaidīti, ilgi, tikpat arī īsi, mijas ar sauli.
Šodien pirmā darba diena.
Devos no jaunā darba uz mājām ar kājām. Iepazinu savu pagaidām jauno mājpilsētu.
Visu ceļu līņāja.
Labi, ka tieši šodien darbs pieteicās, citādi jau galīgi uz mājām gribas.
Bet nu bišk jāpaballē te. Ja jau naudiņu dod un tik skaistus veikalus...

Vakari grūti. Tad visvairāk ilgas uz pleca sēž.

Starp citu, šodien no zvana līdz jābūt-darbā vien 30 min. Biju tikko no dušas. (: Dullo skrējiens.
Mājupceļā ilgu aptverta iegāju Babushkā un nopirku Rīgas piensaimnieka skābo krējumu un saldskābmaizīti. Un Dimdiņ-kāpostus.


Rīt aprit nedēļa, kopš esmu šeit. Liekas gan, ka mēnesis...

Annai un pārējiem (:

Tad nu dodu arī Jums adresi!
Obligāti brauciet ciemos - stāvu mums daudz un grīdas plašas jo plašas. Man pat viens matracis lieks un sega (:
Ciemiņi mums patīk.

32 Chaucer St.
Mansfield
NG18 5PE

Tas viss, protams, Anglijā (:

Šodien uz Notingemu, jeee. Skatīsim pili un darīsim Zenit foto. Wiii!

Darbiņi

Sāku apšaubīt savu spēju kaut ko jēdzīgu te uzrakstīt, jo viss vērtīgais aiziet zvanos un ē-pastos. Ko nu?

Nu labi. Mēģinās vismaz īsumā. Šodien beidzot sākās reālas darbības bez luņošanas, čipsiem, burgeriem, kõlām, filmām un internetiem.
Bijām uz trīs darba aģentūrām. Pirmajā man prasīja references no iepriekšējā darba. :D He, tā kā vairāk par kaku maisiņā diez vai es dabūtu, nekur tālu netikām.
Nākamajā jau gāja gluži citādi, ar ko jāsaprot - labāk (:
Dabūju interviju tai pašā dienā un jau 3dien dodos uz iespējamā jaunā darba prezentāciju.
Rīt dodamies uz Notingemu kārtot man apdrošināšanas numuru (tad gan droši sēdīšos uz Ulda moča un laidīšu kreisajās joslās). Ar nelielu ekskursiju un tad jau atpakaļ, jo rīt Madaras. Un mums te viena tāda kā reiz. Būs pirmā pamatotā ballīte (:
Un tad jau trešdien ir intervija trešajā darba aģentūrā, un tas otrās aģentūŗas organizētā prezentācija.
Kā mans mīļotais man teica, man te õl ņū un õl fensī (:
Tieši tā.

Numurs

Nu re, kaut kas rit uz priekšu - pēc 2 dienu meklējumiem, atradām manu jauno telefõna numuru. Tad nu iepazīstieties un nebaidieties pielietot.
Priekšā liekam +447, pēc tam seko pats numurs 7586269497. Sanāk kopā 13 cipari numurā? Tad viss sanāks (:
LABOJUMS: numurs ir pavisam vienkārši 447586269497.

Smidzina.

East Midlands. Sasniegts.

Cik agrs rīts, tik gara diena. GARA!
Tallinā autobuss ieripoja ar teju vai minūtes precizitāti.
Tā kā mūsu somas busā bija ievietotas pēdējās, pie tām tikām paši pirmie (:
Kas tālāk? Lidosta!
Uz 2 km netālo lidostu jau iepriekš bijām vienojušies, ka dosimies kājām. Kas tad tur - 2km.
Šie 2 km izrādījās pret kalnu ejami ar lielajām somām.
Jocīga apziņa, ka velc aiz sevis it kā visu savu jauno dzīvi, tāpēc tā atbildība vēl lielāka.
Plānoto 20min vietā, ceļā ar kājām pavadījām 30-40 min. Ierodoties lidostā, laiks somu nodošanai bija atlicis vien kādas 10min. Un man vēl tā Boarding pass jāizprintē. Garais stāsts īsumā - internets manu online check-in nebija piefiksējis, nācās auļos visu darīt lidostā, ar attiecīgu ievadu, kamēr tas viss vispār atklājas, drausmīgu stresu, jau lielo resno asaru uz vaiga un zemē nomestām 40 eiro naudiņām.

Rīts.

Cēlos 5:30. Patiesībā jau 1min pirms modinātāja pamodos.
Nu jau mazliet pāri 7iem. Esmu autobusā. Tajā, kas mani uz Tallinas lidostu aizvedīs.
Gribas pinkšķēt līdz nemaņai. It kā turos.
Šodien braukt negribas Nekur.
Gribas pie mīļotā.

Projām.

Sakravāju somas. Vismaz fiziski - pilnas līdz malām un iebāzt vairāk neko nevar. Emocionāli gan tā bagāža vēl ne iekrāmēta, ne apzināta vispār, kas jāņem līdz.
Ir emociju tornado. No histēriska ieķerties stenderē un kliegt, ka nekur un nekad nebraukšu, līdz sajūsmas spiedzieniem, cik gan lieliski viss būs.
Visdullāk ir ar Mīļo. Nespēju noskatīties, kā viņš pārdzīvo. Sirds lūzt. No sirds lūzt sirds.
Visdrīzāk jau tas būs tas, kas mani i aci nepamirkšķinot atraus atpakaļ.
Mana mīlestība.

Telefona numurs paliek vecais (tas gan neizslēdz, to ka būs arī jaunais ar citu trīsciparu kombināciju priekšā), taču ziniet - tam noņemts viss liekais un man nerādās ne no kā zvans, ne tas, no kura īsziņa. Tā ka parakstam, ja sūtam un iepazīstināmies, ja zvanam (:

(: Lai man izdodas. Un Jums.!

Kravāties un Zvēroties. Jūra.

Nomocījos ar mantu kalniem. Sapratu, cik gan ļoti no mammas esmu pārņēmusi krājēja netikumu. Izmetu 12 lielus maisus ar visu-ko. Draudzenēm izdalīju 5 maisus drēbju un to vienalga ir daudz par daudz (kādi 5 maisi šķiet ies uz Otro elpu). Kaut kā tā.
Daudz ko arī neesmu paspējusi. Un nezinu vai vajag arī. Izņemot pie dakteres, jo zālītes vajag. To gan.
Izmocījusies viena pa Rīgu, laikam tāpēc arī neizdarījusi visu vajadzīgo, ka steiga, skrēju pie mīļotā uz Saldu. Uz Zirņiem, Zvēra pļavām. 3dienas vakarā, tieši pēc saulrieta izkāpu no autobusa un apsēdos. Pārņēma labs miers. Ne jau tāds, ka viss būtu padarīts, bet tāds, ka viss darāmais ir kaut kur tālu aiz muguras.
Ierados pļavās un līdz pat 5dienai laiskojos.
Un tad sākās Zvēru balle. Mēļo gan, ka Zvērs jau nedēļu atpakaļ bija sācies, bet tas apmeklētājiem nav jāzin, lai neapvainojas (:
Darba bija daudz. 5dien līdz 4iem naktī, 6dien 9os jau augšā un atkal pie darba līdz 22iem vakarā. Pēc divām dienām skriešanas un kliegšanas, smaidīšanas un palīdzēšanas, paņēmu atpūtu. Uzliku mīksto un ar mīļoto gājām darīt neko (: Ilgi gan man neizdevās, jo jau ap pusnakti aizgāju gulēt, taču tā bij labi.
Biju kā Čaks - Zvērā nepiedzēros (:
Arī svētdiena bij ļoti darbīga un aizbraucēju jautājumi, lūgumi, prasības bija vairāk nekā saprašanas, taču tikām galā. Kā jau vienmēr. Un kad beeeidzot aizbrauca viss viesu pulks, sākās arī orgu ballīte. Ak, tur bija gan smiekli, gan kliegšanas, gan suņu kaujas, gan melnais caurums uz zebra. Viss. Arī ģitāra, dziesmas, jukusi meitene un pats galvenais - Kebaba žetoni :D Tāds sulīgs paldies par padarīto. Visi bija lieliski pastrādājuši, lai festivāls izdotos. Nudie!