Ja jau saucam mani par Māru,...

tad ziniet - "In Japanese 'Maru' means circle or round" (:

Kad mājās nekā nav...

"Kad mājās nekā nav, paņemam garneles un avokado un.." tāda vai līdzīga doma Mārtiņam Rītiņam reiz izskanēja daudzos viņa raidījumos. Viņš ir fantastisks. Bet ne par viņu šoreiz. Šovakar par ēdienu.
Par to, kā ir tad, kad man mājās vairāk nekā nav. Ledusskapis tukšs, pieliekamais arī, jo jau rīt, agri no rīta, pametīšu šo 3stāvu namu uz četrām dienām, lai nodotos mīlestībai Londonā. Attiecīgi - nekas lieks iepirkts netiek, lai nesabojājas, un vispār man šonedēļ īpaši mazbudžetīga nedēļa sanākusi.
Tātad, kad mājās nekā nav, ņemu lasi, saldo krējumu... Bet ja nopietni, tad nopietni - no jubīlejas suši bija palicis lasis, ko sasaldēju, veikalā pa 9 saņķiki nopirku burkānus un mazo paciņu saldo krējumu par 60 saņķikiem (vietējiem, of hõrs), un mājās vēl mētājas daži kartupeļi no šīs manas mazbudžeta nedēļas paikas. Sīpoliem uz maisiņa vispār rakstīts, ka bija jaizlieto līdz augusta beigām, tā ka sazin, kad pirku tos (:
Tad nu sagriezu burkānus, sametu mazūdenī katliņā. Sagriezu arī kartofelīšus divus un sametu katliņā. Ļāvu paburbuļoties tiem, tad metu klāt sīpolu un lasi, paralēli garšvielojoties ik pa laikam, un pašās beigās - saldkrējumiņš. Un voilā, man ir laša zupa, kad mājās nekā nav. Starp citu - man pirmā pašgatavotā zivju zupa mūžā (:
Labu apetīti man (zupa sanākusi tiešām lieliska!) Un Jums, ja ēdat (:

P.S. Vispār jau graujoši grūti ir pagatavot maltīti vienai personai, vienreizējai lietošanai. Žetons man (:

Sirsniņai.

Atmiņās kavējoties. Šādu apsveikuma kartiņu saņēmu savā dzimšanas dienā, kopā ar visu lielo paku, pilnu ar Stendera vannas bumbām, Emīla Gustava šokolādi, Pūres šokolādi, krustmeitiņas roku darinājumiem, dzērvenēm veselīgu zālīšu pūdercukurā, Agneses Narņickas jaciņu, mīļotā kreklu, jõgas tēju un veselības tēju un un un....vairāk nemaz neatceros (: Zinu, ka no pakas izsprāga milzu Mīlestība!

[bilde no Zvērā'11. by Kaplis]

Vājuma brīdis

Es Jums nemelošu.
Šodien gāja slikti.
Man ir bezgala vientuļi.
Man nav naudas un man ir kartupeļi rītā un vakarā.
Cēlos 4os no rīta. Bez komentāriem.
Pa nakti palika slikti no manas slimības. Pa dienu vārgums.
Man te neviena nav.
Ļoti, nu tā, ka ĻOTI gaidu, kad atbrauks Aija. Ja atbrauks.
Un vēl ļotāk gaidu 5dienu. Londonu. Mīļoto.
Daudz uztraukumi par motociklu, apdrošināšanu un tamlīzīgiem niekiem, kas nav nieki.
Ļoti daudz nevajadzīgi uztraukumi sadzīviskie. It kā metīšot mūs no mājas ārā.
Kā jau minēju - vissirslikti.co.uk.
Un tikko uzzināju, ka neesmu saņēmusi paciņu ar zaķiem no draugiem jubīlejā. Vienīgo cerību dod fakts, ka māsa tikko saņēma 3nedēļu ceļojošo paciņu no manis.

es pret rapidozauru

Created by Oatmeal

Pašai savs

Man šeit ir pašai savs Forests Gamps.
Tas taču ir tik piemīlīgi.
Katru darba dienas rītu, uz darbu ejot, pieturā stāv vīrietis. Jauns vīrietis. Gluži Foresta labākajos gados.
Stāv viņs tur gan tad, kad es izeju no mājas visagrāk, gan tad, kad ar velõ braucu - visvēlāk. Esmu rēķinājusi, ka kādas 40-50 min viņš tur stāv noteikti.
Kas vēl? Vēl viņam vienmēr ir sporta soma un maza ēdiensomiņa - balta ar zaļu.
Stāja viņam ari tāda...piemīlīgi forestiska.
Viņš vienmēr stāv vienā un tajā pašā vietā, ceļa malā, pie pietures zīmes staba.
Viņš ar sevi mēdz klusi sarunāties.
Katrai mazai pilsētai savu Gampu.

Siltums

Šodien gan ir tā, ka visu varētu mest pa gaisu un braukt mājās.

vrummmm

tā ālējas vīrietis, kad tupele projām jeb mana mīļotā vīrieša izklaides. īstu vīru padarīšana (:

puiki brauc vēlēt.

dienas aizrit

Nē, lūzuma punkts tas vel nav, jo tā, ka gribetos visu pa gaisu mest un braukt atpakaļ, tā galīgi nav. Drīzāk tāda iekšējā krīze. arī apkārt visi tie glupie latvieši un es viena no viņiem. Ko sasniegusi? Ko te vispār daru?
Un tad nu vakar bija grūti. Cēlusies pusē5os no rīta, gajusi stundu kājām uz darbu, tad 12h strādājusi...Un tad nākot ar tam pašām divam kājām atpakaļ, uznāca...drīzāk aizgāja. Aizgāja man ciet un palika tik tik vientuļi, nu tik tik bēēdīgi...
Un es pat nevaru pateikt, vai man kaut kas/kāds pietrūka, vai bija kāds ne tā paskatījies virsū.
Tā vienkārši bēdīgi un viss. Laikam jau ta gadās. Rīt atkal uz darbiņu, tad jau gan jau labāk būs.

P.s. Ko es darīju savā vienīgajā brīvdienā pa 2 nedēļām, tas ir, šodien? Iztīrīju visssu māju, aizgāju uz pilsētu (tagad man jauns gredzens, jauni auskari un broša) un sagādāju sev mitrumuzsēcējus (papildus), jo tas viens, kas ir, manuprāt, netiek galā ar to mitrumu kalnu, kas man jāelpo, tapēc tagad 1gab skapī un divi istbā un iespējams pat nedabūšu tuberkolozi. Bet vispār jau dulls mitrumiņs te uz salas. Tad atnācu mājās, uzcepu sev ribiņas bārbekjū mērcē, frī kartupeļus un briseles kapostiņus. Skatījos meiteņu filmas. Darīju internetus. Lai silti un kouzī. Arī izmazgāju un izkāru veļīņu saulainajā vējainajā 7dienā, bet tikko biju iekšā, tā sāka gāzt. Klasika.

p.p.s. pirmdiena dulla - 13h darba diena. eju izrubīties. ārā daudz vēji.

Vējš un lietus.

Saule un lapas.

Kamēr Katja ālējas,

tikmēr man kastaņi. Anglijas kastaņi.

Man ir (2)4 gadiņi

un nu jau dikti daudz radziņi (: He!
Nu tad tā. Te nu bildes no jubilejas. Īsti stāstīt nemaz nav ko. Diezgan normāla prombūtnes dzimumdienas depresija, bet šķiet, vieglā formā.
Pa dienu darbs, vakarā - ciemiņi (veseli divi, neskaitot mājas iedzīvotājus. vēlāk arī Oļegs pievienojās) (: Mani centieni būt aizņemtai visu dienu diezgan labi izdevās.
(p.s. minūti pēc 12iem pēc mana laika, manā istabā iespērās mani mājas biedri ar sūkļa boba torti, pūšamām svecītēm un bambusu, tā ka sāku dzimšanas dienu jau pirms mošanās un pirms savas faktiskās dzimšanas
p.p.s. atvainojos par sevi vien bildēs, bet viss ir pavisam vienkārši - neviens cits netika fotogrāfēts)

es un Bobs

Atgādinājums

Un tad pēkšņi sakrīt uz galvas tik daudz visa kā, ka nezin no kura gala sākt. Tā kā rīt man atkal jāceļas 5os, tad neko nemaz nesākšu, toties atgādinu sev, ka jāpastāsta par to, kā dzimšanas dienu nosvinēju, kāds lielisks pārsteigums no Latvijas mani mājās pēc darba sagaidīja un tad varbūt arī par kādām čābīgām lietām - sūdzības, nedienas, nauda, velosipēdi un tādas lietas. Bet to tad rīt. Laikam (:
Burvīgu Jums 7dienu!
Un lai nebūtu tā, ka atstāju Jūs tukšā - te skaisti par skaisto ikdienā (: Ir vērts pavērties apkārt un sajust!

Šeit es vēl esmu jauna, pie Jums - jau veca.
Bail no rītdienas.

Burvīgi

Dienas žults atklājums - vieta, kur atstāt visu visu vļē, kas sakrājies (:
Paldies Gerdai (:
Aicinu pievienoties vļē izmešos arī Jūs!

Ko brokastīs?

Pilnvērtīga diena (:

Šī diena ir fantastiska. Jau sākot ar to, protams, ka brīva.

Modos ap 10iem, kas ir bez maz jau dienas vidus (: Sēdēju no rīta internetos, pildīju konsulu atsūtītās anketas, izzināju info par no manas algas novilktajiem nodokļu miljõniem (tiešām daudz par daudz) un pētīju arī citus interneta jokus. Drīz jau zināšu visu par šejienes darba likumdošanu.

Tad nu arī varēju sākt dienu (: Izvēlos no gultas, izdzēru glāzi sulas apelsīnu-greipfrūtu ar juicy bits.

Tad sākās jautrā daļa ar duša-joprojām-nestrādā un no-krāna-siltais-ūdens...netek. Tek tikai aukstais pa vienu un vārošais pa otru, ha ha. Un tā nu iemācījos krūzītē dozēt karsto un auksto tā, lai sanāk ideāla temperatūra un ziniet - nomazgājos uz urrā (: Vesela atrakcija. Tad jau saģērbos un devāmies visi uz centru...

Dziediņš lietū... (: