pļeka

katru rudeni, dodoties sēņot, ar mammu jau izveidojies savs sarunāšanās veids, vārdi un skaņas, ar kuru palīdzību nav gari jārunā vai jāšķērso kāda lieka pļeņčka. un viens no apzīmējumiem, kas gadu gaitā kļuvis skaidrāks par skaidru - pārgatavojusies sēne ir pļeka. bieži sanāk nospiegties - "re, cik liela un skaista man" vai "paskat, ko es atradu" un tad nu, lai nerastos lieki pārpratumi un lieka skraidīšana, aptaustot sēni tuvāk un atklājot to par nederīgu pārāk ilgā augšanas laika dēļ, jānokliedz vēl, ka tomēr pļeka un ne sekundi nebūs šaubas par vārda nozīmi un to, cik ļoti sēne pārgatavojusies.

kāpēc es ziemas laikā atminos sēņu un rudens laiku?

jo šodien, iekāpjot trolejbusā un apsēžoties, sajutos kā pļeka. vismaz tas bija pirmais vārds, kas ienāca prātā asociācijā ar sevi.

pienāk mana pirmā brīvdiena pa visām šīm nedeļām. beidzot. 24. decembris.
brīvdiena, kas galu galā ir skriešana, gatavošanās, stress un purpināšana. pat tad, kad jau pie galda visi apsēdušies, õmei nekas netīk un jābubina. taču eglīte bij skaista, pantiņus drīkstēju nolasīt un galu galā - tiku pie viskārotākā. mīļotais īpaši parūpējās, lai man tiktu skaists pārsteigums.
lai cik skaisti un lai cik gards arī bij šampanietis, nākamajā dienā tik un tā jādodas uz darbu.
biju darbā. aizbraucu no darba.
uz Saldu (:
Saldū atkal eglīte, atkal dāvanas, atkal šampis(!) (: un daudz balta sniega, sērsna, ābeļdārzs, pirts, miers un draugi (: 7diena tieši tik mierpilna, lai rādītu piemēru visām svētku dienām (:

p.s. par darbu. nedēļa jau apritējusi. skaidrs nu ir viens. nekādā mīlīgā priekšniece no manis nesanāks.
p.p.s. joprojām meklēju sev komandu. kādam darbu vajag?

no darba miegā

paskat, esmu tik nostrādājusies un nogurusi, ka pat nav ko rakstīt. tas ir - par ko rakstīt jau būtu, jo darbā viss jauns un iepazīstams, daudz notikumu, bet rakstīt - ne spēka, ne vēlēšanās.
jau tagad nemiers par to, kā it kā mierpilnu svētku dienu - rītdienu - tajā vienā dienā saspiedīšu.
ko lai rīt velk?

kā paspēt sakārtot un iztīrīt māju, sapakot dāvanas, palīdzēt te tēvam, te māsai un vēl atpūsties un izgulēties?

vienīgais, ko paspēju - sagādāju eglīti. un izrotāju. tādu maziņu (: ar 6 rotājumiem. tik maziņu (:
likšu apakšā saņemtās dāvanas.
man tā vienmēr ir paticis. vienmēr ļoti rūpīgi pie eglītes atvērt, saglabāt iesaiņojumus, atvest mājās/aiznest uz savu istabu un pirms pašas gulētiešanas - sapakot atpakaļ (: un nolikt pie gultas, vai uz galda, vai - zem eglītes. un no rīta... no rīta man atkal ir dāvanas. kaut kāda daļa brīnuma, kas saglabājusies no iepriekšējās dienas. svētku un burvības dienas (: tajā kaut kas īpašs vienmēr licies...


lai miers. (:

visas dienas galīgi nojukušas. to vai 1diena vai 4diena vai 6diena - to var noteikt tikai pēc cilvēku daudzuma lielveikalā vai arī sabiedriskā transporta kustības saraksta (nu ja, mani ar taksi jau vairs neviens nevadā).

galīgs sagurums.

šodien arī pēdējā darba diena. no 1dienas tā kā būtu atkal jāskaitās darbā.

jokainības. lai gan rīt neesmu pēc papīriem nevienā darbā - labākajā gadījumā ap 23iem būšu mājās no darba.

p.s. skaistākā līdz šim Latvijā redzētā viesnīca, mm-mmmm. es jau skatoties vien redzu sevi tur baudam tēju/šampanieti mīļotā apskāvienos, ejam romantiskās vakariņās un kaisli mīlējoties visu nakti.
vairāk par bildītēm gan man nav sanācis baudīt.

Un jo uz vienkāršāku dzīvi es ceru, jo mazāk man tāda tiek. Ar lielām cerībām nodevos pilnīgi parastam darbam. Pārdevējas darbam. Un nekam vairāk. Cerēju klusi nopelnīt savu naudiņu, brīvo laiku pavadīt ar mīļoto vīrieti un beidzot lasīt grāmatas cik vien uziet, veidot savus filca lāčus-zaķus-kaķus, adīt, gatavot... Kas Tev deva?! Tieši mirkli pirms Ziemassvētkiem mani paaugstina un ne man laiks paēst, ne pagulēt, nemaz nerunājot par gatavošanos svētkiem. Svētu sajūta tuvu pie nulles. Jūtos kā biznesa sieviete. Tikai darbs.
Un tik ļoti biju apņēmusies māju sakārtot, lampiņas izkārt, piparkūkas sacept (tā kā mīklu tiku nopirkusi vēl pirms paaugstināšanas, lai tā neaizietu postā, būs vien jācep, kaut kad naktī, visticamāk), svecītes pa māju izlikt... Uztaisīt sajūtiņu.
Labi, ja uz svētku vakariņām ar ģimeni pagūšu laikā!

1 ē talōns
1 diena
10 braucieni
2 kontrōles

gara diena

un vispār es vairs nespēju klusēt. vismaz tieši tik, lai izteiktos pozitīvi par tetovētiem un koši-auskarotiem un smaidīgiem vadītājiem (: ja neskaita faktu, ka pirmais, ko 1dien izdarīšu būs - atlaišana, kas gan nav nekas tāds, ar ko lepoties. būs citas - lepojamas lietas! bet ticu, ka uzaugs man arī kāds dzelzs nervs un laba pieredze (: būšu nesatricināma.
kostīmā mani neredzēsit, tas nu skaidrs! (:
un vēl es ļuooti lepojos ar savu mīļoto, kurš beidzot aizgāja no zaļajiem (tagad ar mellajiem pinās) (((: tuvākajā laikā gaidu viņā atgriežamies dzīvību (progress jau tagad manāms) (:

vienvārdsakot - esam atpakaļ aktīvā augšupejošā dzīves ritumā.

par seksuālām dziņām un sabiedrības(jauniešu) uzspiestajiem pienākumiem

skatos filmu Easy A. gan jau liela daļa no Jums zin, par ko tā ir, un ja ne, kur ir problēma noskatīties treileri jūtūbā.?
aizdomājos arī par attiecīgo tematu. nu - pirmo reizi. atminos, ka kaut kad šeit rakstīju šeit par pirmo skūpstu (vai arī tik ļoti domāju par uzrakstīšanu, ka man jau liekas, ka uzrakstīju).
bet pirmā reize seksā - lauzt savu nevainību - tas jau ir kas svarīgs un nozīmīgs, un visdrīzāk, ka šīs atmiņas vajās mūs/mani visu mūžu.

man ir daaaaaudz daaaaaaudz mandarīnu. ēdīšu, nom nom!
un vēl nom nom ir jaunais restorāns Garage. nu dikti dikti iesaku (:

mums tā ģimene vienmēr bijusi neriktīga un nevis jocīgi/smieklīgi neriktīga, bet, jau laikus atvainojos, smadzenēs neriktīga. man ciemojoties pie mīļotā vīrieša ģimenes viss ir brīnums un viss ir wow - tā arī notiek?
bet lai nu.
vnk šoreiz tā pavairāk apvainojos, jo ar mammu paredzēts braukt 7dienā iekšā, 12os. viņai piezvana māsa un norunā šīs 40 min, par tik arī kavējot mūsu tikšanos. un uz jautājumu - kāpēc Tu nevarēji pateikt, ka Tev jādodas? - atbilde ir: "Tad tak viņa uzdotu jautājumus par to kur, kad, ar ko, kāpēc...." A varbūt tad labāk tā un tomēr laikā pie meitas?!? pateikt, ka nevar runāt?

lai kur es ietu un lai kas arī man būtu mugurā (kaut vai caciskums (kas tieši ir cacisks, es paskaidrot nevaru, bet kaut kā taču TU atšķir cacu no citām dāmām), lai gan diez vai kas tāds ir manā garderobē), auskari vienmēr saņem komplimentus. šodien, vakar un aizvakar un vēl pirms tam. kopš man tie ir ausīs. tieši tā. mani zīļu auskari. tie simpatizē cilvēkus un apbur, pietam tik ļoti, ka viņi regulāri nekautrējas to pateikt, tad iedomājieties, cik daudz vēl ir tādu, kas nav saņēmušies mani komplimentēt!! (:

nolēmu par labu nerestaurēšanai šodien. šodien šopings, a lot of lūrings un atkal šopings (:
jeaah!
ja grib sastādīt man kāds kompāniju - verī velkam, jo vaidzēs jau arī kādu pauzi kafē ar tēju'n'stuff (:
6dienas šopings - hier ai kam (:

p.s. man ir viena zīlīte-lūriķe. viņa nolaižas uz kārumbumbas nevis ēst, bet vislaik lūrēties iekšā pa logu. jūtos aplūreta, hi hi (:

iepriekšējās pēcdarbanedēļas brīvdienās ar mīļoto pa veikaliem steberējām (tiku to minējusi kā dāvanu meklēšanu, jo ciemos bij jābrauc). pie reizes tikām iegājuši Kolonnā. tur kur smaržiņas. pēc mīļotā aicinājuma. jocīgi, zinot, ka jau pret parastiem veikaliem viņam alerģija.
izsmaržojāmies visādas smaržiņas, apspriedām cenas, noformējumus, kas patīk, ka ne... un tā laimīgi devāmies tālākās gaitās.
šodien darbā ieradās nedaudz apalīgs, jauka paskata smaidīgs vīrietis ar aicinājumu - vai interesē smaržas. gan viņš jau bij bijis, gan iepriekšējā negatīvā pieredze ar šādiem kaktu darboņiem bij likusi viņus atraidīt. šodien aiz vienmuļās un supergarlaicīgās dienas tad nu tā arī pateicu, lai nu rāda tik šu, kas viņam tai somā.

snieg uz augšu/pret debesīm, vai arī - horizontāli.
skatījos pa logu, dzēru šampanieti.
biju ciemos.
lieliska ballīte, nudie (:
rītvakar vēl viena. Krītiņam jubīlis.
būs Cielaviņa.

bet tas SNIEGS!!! mmm.... man laikam kaifs no tā baltuma, krītošām pārslām un tā miera. ak! kaifs no klusuma. citi stāstīja par haluciogēnām sēnēm, citi par zālīti, bet man... man sniegs (: manas narkotikas ir tas klusums uz zemes, kas krīt tik rimti. tā vēlme paklusēt, ieklausīties, sajust...


šorīt pie loga, ar izliktajiem ziemas kārumiem, mielojās koša koša zīlīte (: skaisti (:

Nomainīja darba laiku. Jau tā tas bija tizls - 10-19, tad tagad - 11-20.
Ja es būtu no tiem agrajiem putniem, tad man būtu rīti, bet tie automātiski tiek izslēgti, jo varu gulēt cik vien ilgi vajag un nevajag.
Vakari? Dzeršanai - jā. Teātrim, viesībām, pasākumiem, izstādēm? Nep. Ja nu vienīgi steidzīgs šopings vēl pirms pārējo veikalu aizvēršanas, un arī tikai tad, ja ir tāds elements kā nauda....
Laikam kaut kas jāpasāk no rītiem darīt, citādi nožēlojamāks dzīves grafiks - darbs-gulēt-darbs-gulēt - nav iedomājams ):

īsziņa no mīļotā vīrieša kādā sestdienā

"Dievinu sajūtu, kad apzinos, ka Tu man esi"

  

Darbs ritēja jau kādu brīdi, cilvēki rosījās pa veikalu un te pēkšņi ieraudzīju Ievu. Nav jau tā, ka nerēķinājos, strādājot sabiedriskā vietā, ka nesatikšu pazīstamas sejas (: Nopriecājos, māju un sveicināju. Un man Ievu klāt pieved... veikala vadītāja. Man esot jāapmāca. Viņa izrādās mūsu jauniņā meitene. Viņa ir tāāā Ieva, par kuru vakar stāstīja Stīna.
Maza pasaule.

Pēdējās divas dienas - manas brīvdienas - bija lielisks skrējiens kultūrā, pasākumos, pilsētā (:
Paņēmām no māmiņas autō un ar vīrieti devāmies lielajos dienas piedzīvojumos.
5dienu sāku ar jau iepriekš minēto zobārstapmeklējumu. Nekā jauna - jāiet pēc divām nedēļām atkal. Un tad atkal... Laikam vēl neesmu apradusi ar domu, ka šis ir ārsts, kas man jāapmeklē vairāk nekā regulāri. Ek.Bet ir. Un jau daudzus daudzus gadus. Kopš piena zobi izkrita un īstie parādījās. Tāds man zobu liktenis.
Ar zobārstiem ārstības nebeidzās - uz Gaiļezeru. Tur iktrīsmēnesīgā pārbaude. Nekas jauns. Vien joprojām kremt, kad māsiņas sajūsmā noteic par manām vēnām, bet man tas atgādina atņemtās donora labdarībiņas. Lai gan neviens ārsts nespēj konkrēti pateikt KĀPĒC...
Ar mīļo tālāk uz Alfu. Plkst ir tikai 10. Gribam brokastis (skaidrs tač, ka no rīta aizgulējāmies un ne vien nepaēdām, bet arī zobārstu nokavējām, hi hi). Rimčiks mūs palutina ar siltiem kartupeļiem un pārējām piedevām. Nom nom. Arī pārējo Alfu izstaigājam. Dāvanas apstīt - vakarā uz dubultballīti jādodas.
Atrodam vien raudzību dāvanu mīļotā 6dienas braucienam.
Vēl līdz Mežrozei aiztraucām, bet tur nebij nekas no vajadzīgā, un traucām mājup, jo maz laika palicis.
Nodušojāmies, sasmaržinājāmies, sapucējāmies.

zobu feja.

vakar pa dienu jau pārliecinājos, ka 400ais ibumetīns, neatkarīgi no devas (gandrīz saprāta robežās), vairs nespēj man līdzēt. piemājas aptiekā, atceļā no darba, iegāju un liku galdā visas kārtis - man vaig ko stiprāku! iedeva 3x dārgāku paciņu ar ūdenī šķīstošām tabletēm. biju jau laimīga tāpēc vien, ka tiešām bij kas stiprāks nopērkams (nu jau man kabatā recepte tabletēm-tankiem - Ketanov).
mājās pārradusies, pagatavoju sev ne pārāk gardo dziru. izdzēru. voilā! palīdzēja (: ja no ibumetīna vēl mini sāpe bij, ta no šitā (solpadīna) - ne-e (:
aizgāju gulēt.
pamodos no DRAUSMĪGĀM sāpēm. pulkstenis rādīja pus4. nu ok, normāli. ap šo laiku arī normāli, ka zāļiedarbība beigusies (protams, ka nau jau normāli, ka jādzīvo uz nonstop tabletēm). pagatavoju sev jaunu padzērienu. joprojām tikpat negaršīgs, taču doma par miegu vilināja tieši tik ļoti, ka biju gatavu jebkādu pretsāpju suslu patērēt, lai tikai palīdz. tā nu izdzēru, nolikos uz auss un gaidīju. gaidīju, kad iedarbosies un kad nu varēšu slīgt miegā ciešajā. centos pat jau migt, ar cerību, ka miega daudzums, mijoties ar rimstošajām (kā tam bij vajadzējis būt) sāpēm, samainīsies un viss nostāsies pa vietām.
kādu laiku tā pagrozījusies pa gultu, paskatījos pulkstenī. pagājusi stunda. sāpes tikai pieņēmušās spēkā un mani pārņēmis izmisums. gan no sāpēm, gan miega jaušamās klātbūtnes, bet neaizsniedzamības.
parēķināju, cik ļoti jau esmu pārsniegusi visus noteiktos pretsāpju zāļu limitus dozās pēdējo pāris dienu laikā un sabijos... vai nu tā var dzert vēl vienu devu kā tik stipra. sāpes atņēma spēju domāt lōģiski. pagatavoju vēl vienu žļuru. šo jau izrāvu ātrāk. turpināju mēģināt(!!) gulēt. iespējams, tas bija ap pulksten pus6iem, kad pārgurums un besis un viss pārējais mani uzvarēja. atlūzu. pamodos jau bez sāpēm, bet joprojām ar nakts domu - nevar gaidīt līdz 5dienas pieraksta laikam. jādodas TŪLĪT. tā nu zaļais sāka savu izbraukšanu ielās par stundu ātrāk. sēdēju sildošajā beņķī ar trīcošām rokām. trīcnis, jo nomocīta. visu dienu tā arī nepārgāja.
zobārste teica, ka cauri ir. viss struto, viss kaput. drausms iekaisums. urbs caurumu un pačkās iekšā zāles. sadūra iekšā to lūpa-ļum-un-tiek-sakošļāta-plus-iekod-mēlē-un-pats-nepamani. vēl brīdināja, ka zobs esot pārsāpējis un ka zāļu iedarbība, attiecīgi - anestēzija, var neiedarboties pilnīgi. brīdināt pabrīdināja, taču brīdī, kad man tur kko pārrāva, likās, ka pārrāva mani. uz pusēm. sāpes neaprakstāmas un dziļas un ilgas. cauri kauliem, līdz asarām. sapratu, ko nozīmē pārsāpējis.
pēc šīs sāpes, neko vairs nejutu. un labi vien ir.
negulējusi, pārmocījusies, ripas sarijusies, ar nejūtīgu lūpu un mēli - devos uz darbu.
zobs uzvarēts!
pagaidām.

jaunā paaudze

Vakarā, braucot mājās no darba sabiedriskajā
(zoba un nervu dēļ,bet apsolu drīz atkal ar velō),
uz priekšā esošā krēsla izlasīju:

"Shcol suck!"

Jautājumi nerodas.
(:

viņi zvana un saka, ka grib mani satikt.
man gribas pateikt, ka negribu viņus redzēt. ka negribu vairs nevienu jautājumu dzirdēt, lai varētu apmierināt viņu vēlmi pēc pamācīšanas un padomu došanas.
negribu 5dienu. būs viss komplekts.
būs visa ģimene.

viņi ne reizi mani nav atbalstījuši, ja tas, ko grasos darīt nav bijis pēc pareizas un visur pieņemtas dzīves kritērijiem.
viņa teica, ka no manis nekāds bundzinieks nesanāks, jo esmu meitene. diez kurš bija sajūsmā, kad uz skatuves mani redzēja un tad nu lepoties varēja?
nekāda aktrise no manis nesanākšot. man tas neesot iekšā. var būt. bet tas bij fantastisks piedzīvojums, jauni draugi un ļoti laba pieredze sevis attīstībā.
teica, ka ar savu raksturu sev nekad vīrieti neatradīšot. vajagot mainīties. tagad viņi Edgaru dievina.
man tādas draudzenes nevajagot, lai nezvanu viņām, neballēju kopā. bet vai tikai tieši piedošana nebij tā, ko man kopš bērnības mācīja? vēl jaunas un trakas, skaidrs, ka vēl nedomā ar galvu. ja nebūtu ar viņām, man neviena cita vairs nebūtu. jo ne vienmēr jau ar draugiem iet viegli...

gatavi vienmēr un visur man iesmērēt visu, kas atbilst 'normām', vispārpieņemtajam, stereotipiem.

kad viņi paši pēdējo reizi bija laimīgi?

domājams, ka par aizbraukšanu paziņošu viņiem kādu nedēļu pirms tam. vai vismaz tad, kad avio biļetes jau kabatā būs. lai atkal nav jāpacieš.... jo šodien es izcūkojot savu dzīvi. mīļi, mammu. varbūt vienkārši nezvani, ja neko labu nevari pateikt.

zarkukaiņi sasēdušies uz datora un sabīstoties no ekrānā notiekošajām kustībām, sāk darīt vējiņu.
aija portugālē gan vienu jau esot saminusi, tā ka jāuzmanās, laižot šamos brīvā vaļā...

visi vienmēr ir gudrāki. zin labāk par Tevi. par mani.
viņi zin, kad mani var neuzcienāt šokolādi, bet kāpēc tad viņi nav tik gudri un nezin, ka kartupeļos ogļhidrātu arī ir vairāk nekā saprašanas? kartupeļus jau var. jo tur nav ķirsītis virsū. vai putukrējums. vai šokolādes mērce.
arī par dzīvi viņi visu zin labāk kā vajag. zin mācīt, bet paši ir nelaimīgāki par nelaimīgāko nelaimes putnu. neko nedara, lai pašu dzīve būtu labāka, bet zin kā audzināt un mācīt.
jo neviens jau neatceras kā pašiem bij, kad gribējās atbalstu, bet neviens...
neviens.

vai esat pamanījuši? pēdējā laikā modē nākuši brieži. kur vien skaties - briedis (: vai tāpēc es kā pirmos izvēlējos tieši briežus? tad, kad gribēšu lapsu, vai tad modē būs lapsas?

p.s. ļoti ļoti patīk (jā, zinu jau zinu - grupa no bērnības, bet...) klips šai dziesmai. pati dziesma patīk. arī tur briedis.

salkanuma atšķaidīšanai

tā kā man nav kam par šito sūdzēties, ieīdēšu te.
mans lieliskais vīrietis tikko pa telefōnu paziņoja, ka mums seksa nav jau vairāk nekā nedēļu (ak tāpēc es tikko izriju visu paciņu ar zefīriem šokolādē un man vēl ir par maz!), JO!!! viņam bail piedāvāt/likt manīt/darīt, jo JA NU es tajā mirklī, kad gribas viņam, īsti negribu. nemaz neņemsim vērā faktu, ka esmu vismaz(!!!) 3x seksuālāka būtne par viņu, bet ko tad mēs turpmāk - nemaz? jo ja nu otrs negrib tieši tajā mirklī????????????
ggrrrrrrr.
esmu superpikta (uz robežas ar galīgi sašļukusi&skumja)! un nu jau vairs ne tikai tāpēc, ka nav seksa!

man nolaižas rokas. man likās, ka viņš te ir tas pieaugušais un nobriedušais, gudrais...

mērķis par bērniem pagaisa kaut kur starp fotoaparātu un ceļojumiem...

muzik: midge ure - breathe

šoreiz bez plikumiem.

ziemsvētki arvien vairāk pārņem manu prātu. nu jau arī nedaudz uztraukumu līmenī, jo dāvanu vēl nav, naudas arī nav un nav skaidrības, kā ar darbu 24ajā. baigi jau nosolījos nākt māsai palīgā, bet tad man vēl darba nebij...

pienācis mans brokastlaiks (jo beidzot taču gulēju kā pienākas). lai tiktu pie brokastīm (skaidrs, ka pēc 6 dienām, ko neesmu bijusi mājās, nekā ēdama te nav), devos uz vietējo rimčiku (: bet ievērības cienīgs šis fakts ir tikai šoreiz. pēc divu gadu dzīvošanas rajōnā, pirmo reiz uz veikalu devos treniņbiksēs. saplūdu ar masu, vienvārdsakot. lai gan - ne man cigarete zobos, ne melna ādas, tirgū pirkta, jaka. arī 2L plastmasas alus pudele celofāna maisā man nebij. bet tik un tā. vīrietis gan mani nobrīdināja, lai vairs neko tādu nedarot, pārāk ekstrēmi tomēr, vēl var aplipt ar treniņbikšainību :D

ar vēlmi apgūt latviešvalodu, grieķis vērsās pie manis pēc palīdzības. sākums bij daudzsološs līdz brīdim, kad tika iesaistīta krievu valoda un krievi, jo izrādās arī šo valodu viņš grasās apgūt. tas jau nekas, lai mācās. kaut ķīniešvalodu. aizrunājās par krieviju un Latviju. tas arī vēl nekas, bet brīdī, kad viņš apgalvoja, ka es jau tāpat vien tāds krievs vien esmu, jo, ja ne mana mamma, tad kāda ōme noteikti esot krievu tautības, gribējās viņam iesist. un ne jau pa seju vai vēderu. tā, pa vidu, nu tur, starp kājām.
drausmīgi dusmīga.

aija jau teica - ideālais darbs - grāmatas un alkohols (:
laikam jau nav tik slikti (:
uzzināju arī, ka jebkuru grāmatu varu nest uz mājām. atpakaļ gan arī jāatnes (:
un šodien pie manis tēju dzēra Varis Klausītājs. nu ļoti jauks cilvēks, jel (: un vēl man ir pāris patstāvīgie klienti, kuri atnāk, lai ātri izdzertu savus 50 ml balzāma un dotos tālāk. viens no šiem patstāvīgajiem vienmēr ņem melnu kafiju ar balzāmu. nebiju sadzirdējusi, ka vajag 25 ml balzāma, nevis 50 ml un dabūju dzirdēt, ka es traka vai?! jo viņam tak uz darbu jādodas. hi hi. viņš gan tā jauki man to pateica. pie manis jau vispār tikai jauki cilvēki nāk (:
rīt pieeekdieenaaah! (: 6dien noteikti gulēšu līdz pusdienslaikam. tāpat nekā sakarīgāka ko darīt nav. mīļotas uz 3 diennaktīm atkal darbos.
tagad dzeru smirdīgu (tāds neliels wtf?!?!,bet ārā jau nemetīs) sidru un ēdu mandarīnus.
darbā tikpat kā neēdu. nav jau arī kad. laikam jau labi. mājās sēžot to vien darīju kā ēdu.
un man ir vaaaren jaukas jaunās darba kolēģes (: mhm (:

un jēēēēēēl - tak sniegs! mana laime, miers un prieks (: beidzot sagaidīju. nu man kādu brīdi neko arī vairāk nevajag, jo mīļotais ir, tēja ir, mandarīni ir un trūkstošais elements - sniegs - arī (:
wiiiiiii!
p.s. maniakāli gaidu ziemsvētkus. nu tā kā traka! ((((:

ārprāts, galvenais, kāpēc vispār rakstīju tak bija fakts, ka no otras šādas pašas iestādes vadītājas caur māsu uzzināju, ka mana vadītāja uzskata mani par varen labu darbinieci, jēēēē, esot saslavējusi (: patīkami, nav ko liegties (:

patīk Viņu mīlēt. darīt mīlestību. kā darbību.
sēdēt blakus, vērot 'akmentiņus' Viņa acīs, baudīt
Viņa smaidu, bužināt matus, čubināt ausis,
apgulēt, sarunāt, kurš mazgās traukus, iet kopā
skriet, stāstīt par darba dienu, ieritināties klēpī,
skūpstīties.
darīt ikdienu.
un joprojām mīlēt (:

alkas.
vējš aicina līdzi...

laikam jau dzīves mērķis pašā būtībā ir - pursuit of happiness. tālāk pagaidām gan neesmu tikusi.

uz ceļa ar paceltu roku. uz Ventspili.
agrs rīts. jāpaspēj tikt konkrētos laikos.
līņā.
pirmais vedējs tāds omulīgs vīriešu pāris džipā. silti. uzcienā vēl ar tēju un cepumiem (:
ar viņiem tiekam līdz pusei.
tad uz 40 min sanāk ilgāka pauze ceļmalā, bet tas nekas, jo arī nākamais braucējs izrādās varen jauks - dāma no LNO, kas brauc uz Jūras vārtiem sākt iekārtošanu viesizrādei Riekstkodis. jauki.
ceļš kulturāls, jo tādas sarunas.
izrādās arī, ka dāma stopētājus nemaz tā vienmēr nav ņēmusi, bet vien tad, kad uzzinājusi, ka pašas meita šādi braukājot riņķī. gluži kā mana mamma (:
tieši 10 min. tieši par tik minūtēm nokavējām startu. nu neko. nekas nenotiek bez iemesla. ticu, ka tas manas kājas saudzrežīma dēļ, jo šodien pat bez visas skriešanas neesmu nekāds gājējs jēdzīgais (: pat līdz jūrai neaizgāju. mīļotais gan. pat devās skriet turp. ak, tas man skauž, nudie... cik gan bieži iespēja iet skriet pa nomaļu jūras krastu...
taču nogulējām ārā kā mazie eži. saldi un silti. jo mums ir forši guļammaisi. un esam viens otram. līdzi-pašstaigājošie-radiātõri (:
lietus viegli sijāja un mēs ātri vien iemigām (:

nu jau gan esam atpakaļ Rīgā, jo man rīt jāstrādā. tā nu ir, kad atkal darbs ir. labi, ka ir (:
bet šovakars vēl nav beidzies.
man ir pica, tikko no cepeškrāsns, un sidrs. mīļotajam kkādas tur karsti kūpinātas zivis, rupmaizīte un aliņš. skatīsimies skuķu filmu. jēē (: (p.s. tā būs laba pārmaiņa pēc Ventspilī apmeklētās kīnõfilmas - Due Date - līdz šim briesmīgākā, ar to domājot - sliktākā, redzētā filma)

visiem pasākumiem jāiesildās.
pirmajai darba dienai iesildījos pie Gerdas filmu vakarā.
šodienas ap 30 km garajam pārgājienam iesildījāmies Depo. tur Tesa.
un pats pārgājiens kā iesildīšanās rītdienas Ventspils 10 km skrējienam. vien tā sildījos, ka uzsildīju sev tulznu pa visu ahileju. aučijs pamatīgs. mazāka tulzna arī uz pašas pēdas, un pēdas kvait mirušas, jo lielāko daļu pārgajiena aizvadīju Converse kedās. tas viss tikai tāpēc, ka mani Millet GoreTex zābīši manai kājai jau atkal izrādās nav piemēroti. diemžēl.
līdz ar to izsludinu pārdošanu saviem ūberforšajiem ūdensizturīgajiem, taču elpojošajiem trekinga zābakiem, ar kuriem vien man nav pa ceļam un kuri piedzīvojuši vien 2 nopietnus pārgājienus (lai gan cik nu man tie pārgājieni nopietni var būt).
zābakizmērs rakstīts 41, bet man pašai 39. ar biezu zeķi, bet ne vilnas (jo atminamies, ka GoreTex membrāna nemīl vilnu), tieši laikā! (:
gribi?

pirmā oficiālā darba diena aiz muguras.

vadītāja puķi deva, suminot ar pirmo nostrādāto.

joprojām gribas aizbraukt.

ieviņa šovakar izteicās similāri.

dzīvoju rajōnā jau tikpat kā 2 gadus un kā nevaru tā nevaru saprast.
katru dienu braucot, ejot, pastaigājoties - visur apkārt suņi. tas gan nav neparastais.
tātad.
tā kā nekāds privātmāju rajōns te nav, tad protams visi lielākoties ir dzīvokļsuņi un attiecīgi arī - dzīvokļsuņu izmērā.
skaidrs, ka kundzītēm, dāmām, meitenēm un bērniem tie patīk, ir labie draugi, ir mājdzīvnieks vientuļajā urbānajā vidē, bet KĀPĒC tos mazsuņus, lopiņus pufaikās, trīcsuņus un mazos vaukšķus ved pastaigās vīrieši? VIENMĒR!
lai kurp skatītos, visi mazsuņi onkulīšu, vīriešu un vīru pavadībā staigā.
izskatās ne tikai smieklīgi un muļķīgi, bet skaidri arī redzams, cik ļoti nabaga vīrieši zem tupeles.
eju vienmēr garām un negribot sanāk pasmaidīt, kā iznesīgs, stalts vīrietis vai galīgi sagrabējis večukiņš, ar pilnīgi bezcerīgu izteiksmi sejā, sauc "Bārbij/Princesīt/Konfektīt, nac nu šurpiņās!"...

bet vispār jau sunim nebūtu jādzīvo pilsētā et ōl...

šobrīd vienīgais jēdzīgais risinājums šķiet aizbraukt no valsts. uz gadu, diviem. pavisam.
vienīgi tā skola. to mēģināšu atrisināt 1dien.

bet vispār viss sabrucis. nav mērķa. nav miera.
lasu to stūūlbo grāmatu, kurai it kā vajadzētu palīdzēt, bet tā visu sačakarē tikai vairāk.
jo āķis visam ir - zināt.
es nezinu.

viss ir pakaļā.

jeeee, mani flafiji - zarkukaiņi - tagad ne tikai prot darīt vējiņu, bet arī darīt titāniku (((:
un kopš ieliku viņiem liepu zaru, šie beidzot arī maskēties iemācījušies, citādi sēdēja, kur vien pagadās un galīgi nebij zarīgi.
tagad ir zarīgi (:

hip hip urrāā!!!
šodien Mums paliek 50 gadi (:
esam nu veci (:

daudz laimes, mīļum (:

It may be bad manners to talk with your mouth full, but it isn’t too good either if you speak when your head is empty.

kārumi

ierados kalnciemielas tirdziņā.
nopirku maizi. 2,60 LVL.
nopirku 2 ķiplokus. 1,20 LVL.
laidos fiksi prom.

sadisms

manī šodien laikam sadisms kaut kāds iemitinājies.
visupirms es gandrīz pa seju sadevu kādam anglim, kurš taisījās sv. Jāņa baznīcu apmīzt, vēlāk - nolamāju skuķi par to, ka man seju gandrīz ar metāla durvīm izšķaidīja!
esmu laba, goda vārds (:
taču laikam jau labi, ka ar velō šodien nepārvietojos, jo par to jauno velōceliņu likuma grozījumu toč esmu pamatīgi uzvilkusies un tur jau kāds varētu ciest tīšuprāt...
p.s. diena vēl nemaz nav beigusies - uz centru šovakar sanāks vēlreiz braukt! hi hi.

un velōceliņu jēga zuda

„293.13. 413.zīme „Velosipēdu ceļš”. Atļauts braukt tikai ar velosipēdiem, kā arī pārvietoties gājējiem, netraucējot velosipēdu braukšanai.” 

nikna. skumja. bezspēcīga...

aizmirsu pateikt, ka man tagad ir viena džinsu bikse. pirmā pa, sķiet, pēdējiem 10 gadiem. vēl nesaprotu, vai spēju to valkāt, nepatīk jau joprojām un sajūta tāda neriktīga, bet kā eksperiments tas gan iet cauri. ja neskaita, ka Raunā uzplēsu tām stakli un īsti atdot atpakaļ nemaz nevaru. hm.

šodien mēģinu atkal.

14 CV nosūtīti.

gaidu.
upd. 14 CV - rīt viena darba intervija. jē!

"siguldiņa - smiltenīte - rauniņa. (iekomentē albūmiņu!)"

par tādu mūsu nedēļas nogales nosaukumu vienojāmies albūmam draugos. bet draugos neesmu. un bilžu man arī vēl(!) nav (nu jau ir). bet man ir mana bībele (:
tā nu stāstu...
5diena kā 5diena. biju uz bezdarbniekiem. kārtējo reizi. atzinos, ka man tiešām apnicis nestrādāt.
vakarā ar mīļoto devāmies uz savu pirmo balles deju nodarbību. mācījāmies, kā valsi dejot. Viņam ĻOTI patika. esmu sajūsmā (:
vakarā, lai gan būtu bijis laicīgi jaiet gulēt, ar meitenēm aizgājām vēl uz HHC iesildīties rītdienai.
rītdiena.
modinātāju 8os nedzirdēju. atkārtotu zvanu pēc 15min sadzirdēju gan (: par laimi mūsu kompānija ar transportu paši kavēja, paspējām visu sadarīt, pat brokastis paēst, kas arī bij svarīgākais rīta plānā (:
nākamais pieturas punkts - sigulda. ko siguldā, kad lapas jau nobirušas, Jūs prasīsiet? skriet! (:

(c) Ronalds Štikāns (lasi - Krītiņa Ronis)

godam pievārēju savas pirmās (!!!) skriešanas sacensības un arīdzan - visus 11km. pat nenokritu ne reiz (: vareni (: dubļos līdz ausīm, tāpat kā smaidā. jo lepojos. ar sevi (: un pārējiem arīdzan. sevišķi Zani, kura netrenējusies noskrēja ātrāk par mani (: malacis (:

laikmetīgā deja

vakar ar Annu bijām izdejoties.
fantastiski!
drīz arī helikopterīti mācēsim, hi hi (:
p.s. vispār jau nebiju gaidījusi, ka nākamā dienā muskuļus jutīs, bet ir ir - nogurumiņš kaulos (:
p.p.s. 5dien vēl dancāšana, 6dien no rīta - jōga un ta jau 11os - starts. cerams, ka visa tā dancāšana, jōga, skriešana par labu tik būs nākusi (:

šodien raiba diena.
taču es tikai par labo šoreiz.
(:
biju Tukumā.
pārrados mājās. tur gaaaara roze un zīmīte 'mīlu'. no Viņa (:
dievinu Viņa svētki-ir-tad-kad-pats-vēlas (:
atkal svētki manā ielā. kā Viņš solījis.
devos skriet.
mežs ātri vien sakrēsloja un manam skrējienam pievienojās 3 stirnas (:
jā jā, tepat, Biķernieku mežā (:
skaisti (:

LĀCIS (((((:

• noskaties videō līdz galam.
• izvēlies vienu no variantiem.
• atvērsies jauns logs.
• mednieks Tev izveidos jaunu vietu Tavai fantāzijai, kur izpausties un...
• ...raksti visu, kas vien ienāk prātā.... tickle, jump, eat, dance, fish, smoke, ride, moon, michael jackson, football, kiss, piss, movie, punch, shoots, sing....
• un būs ballīte (((((((((((:

delfīni

skaidrs, ka ne jau tos 9 delfīnus es pamanīju pirmos, hi hi (:

lopiņi pludmalē

lopiņi

religion is about people fighting each other to find out who has the best imaginary friend.

tv neiederas nevienā gadalaikā

vakar vakarā pie dzīvokļdurvīm zvanīja.

bij puisis no Izzi. piedāvāja internetus un kabeļtelevīzijas.

teicu, internets mums ir, tātad nevaig, un televīzōru nelietojam.

puisis diezgan sašutis - ko ta mēs pa ziemu darīšot??!

jaunu dzīves patiesību puisim atklāju - snovbordu (:

uz atvadām puisis dikti smaidīgi novēlēja jauki pa ziemu izsnovoties.

tieši tā ar darīs (:

kāpēc neviens ar mani monopōlu spēlēt negrib?
es vienīgā neesmu atspēlējusies savu bērnības daļu ōr vat?
tā tak tik kruta spēle. vismaz kaut kur var kļūt bagāts (:

kad es pēdējoreiz cēlos 5:40? šodien!! (((:
jōga bij fantastiska, lieliska, staipīga, mierpilna un tieši tāda kā man vislabāk patīk (: ar Krītiņu sarunājām, ka iesim vēl.
tad indexcafe iedzērām latti.
un pēc tam biju ciemos pir Kristīnes (: bij jauki, nudie!
pa vidu dikti sasnigu (wiiii). mīnuss gan - slapjas kājas un rokas un vēsnis iemetās.
tagad mājās. un nevaru saprast - atlūzt vai mēģināt kko vēl darīt... miegs mani kasa aiz auss (:

jeiii, mans rīt pa ilgiem laikiem uz to jōga ies. wipiii! (: būs agrais rīts. būs skaista diena (: būs staipeknis (:

pēc tam es darīšu iet ciemos. un man jau sarunāts jōgas biedrs nākamajai 5dienaaai (: wiiii! un vispār - sen neesmu Jums atskaitījusies par savu skriešanu. es to cītīgi daru. šobrīd sevišķi cītīgi. jo priekšā Siguldas lielais skrējiens. un ne jau tāpēc, ka tur skriešana, man jāsaņemas, bet arī tāpēc, ka tur mans mīļotais skries. patiesībā esmu bezgala laimīga (: un viss ir skaisti (:

kūstu

dziedināt

vakar uz Tukumu nobraucām.
4 mēs un leksus. hi hi. patīk man braukt ar labiem autō (:
kur ta mēs tā braucām? braucām pie dziednieces. jā jā, pie vienas no tām enerģij-dziedēt-acsrentgen-tantiņām.
gan jau būs skeptiķi Jūsu bariņā, bet es šoreiz ticēšu. ar visām 4ām ticēšu, darīšu kā viņa teiks un ļaušu ap sevi rokas vicināt un vārdiņus nesaprotamus purpināt.
jo ko gan citu man atliek darīt, ja medicīna vulgaris man vairs līdzēt nevar. tā spēj tikai graut un nomākt manu ķermenīti.
ja jau iedodot c vitamīnu kādam, kuram sāp galva un pasaka, ka tā - galvas sāpu tablete un palīdz...kapēc lai man nepalīdzētu visādi lādēti bērzu lapu uzlējumi un tamlīdzīgas lietas?! galvenais jau ticēt, vai ne?
un es ticu, ka kādudien es atkal varēšu turpināt normālu dzīvi, esot veselai kā gurķītis.... (:

atsk.

tīri atskaitei (jo nekam vairāk nepietiek spēka):
5diena
dienā Ogrē bijām motociklu lietās, tad Jaunmārupē - zirgu lietās. pēcāk devāmies pakaļ māmiņai un Andrim, lai aizveduši viņus, vēl lielos pēdējos iepirkumus veiktu.
vakarā pie māsas. viņai 33 gadu jubīleja bij. ballītes temats - "Dienesta romāns", tam atbilstošās telpās - valsts agrārās ekonomikas institūtā, kas šķita - tāpat kā filma, pēdējos 30 gadus nav mainījies.
izskatījos lieliski!
izdejojāmies fantastiski!

6diena
Āķis'10. saule un smiekli. velō, upe, torņi, bedres, meži...
6. vieta (((:
vēl pēdējie spēki - pie Daces un Saša uz viņu jubileju kopīgo ballīti.