cilvēki mainās (:

Kāzas V

12.05.2012. dienas nobeigums, lai gan nekas vēl nebeidzas - tas viss tikai sākums.

Tas, ka nemaz negribu pie viesiem, pār manu apziņu atnāca pie pirmajiem vārtiem, braucot uz svinību vietu, kur mūs sagaidīja daļa viesu. Neliels pārsteigums bija par viesu pastiprināti iereibušo stāvokli. Īsti negribēju kāpt ārā no auto.
Viens otru mēģināja pārkliegt, ņēmās, mācīja un maisījās.
Pirmais uzdevums - uzkāpt kokā ar "manu palīdzību" pēc pārsteigumdāvanas.
Sajutos mazliet lieka tai šumā. Nu kaut kā jau viss notika, visu izdarījām un varējām kāpt atpakaļ autõ. Doties ceļā pie pārējiem viesiem.

Tā tam jāizskatās (: Foto - Anna.

Tā tas ir realitātē (:

Kāzas IV

12.05.2012. turp.turp.turpinājums.

Mūs aizveda uz purvu. Īstu, skaistu. Dažreiz man purvi patīk vēl vairāk nekā meži. Un otrādi. Katram sava dvēsele. Todien mēs bijām purva dvēsele.
Ieveda vedēji mūs purva vidū, uz laipiņas. Nosēdināja uz spilveniem, ar plediem (bij vēss, nudie), iedeva vēl termosu ar siltu tēju, lietussargs arī mums bija līdzi... Un atstāja. Teica, ka nu ir laiks mums diviem vien pabūt. Galu galā, tā taču ir mūsu diena.

Baudām.