Sveiciens no Rūdolfa (:

Kā jau minēju - par jauno ieguvumu jau rakstīja vīrs. Viņa bildes ir vēl no mirkļa, kad auto nebiju ieraudzījusi es, taču sagatavojusies sagaidīt to - biju gan. Pagādāju svētku rotājumus mūsu jaunajām mājām uz riteņiem un varējām to nu arī apslacīt, lai labi ripo (:

Tā kā auto esot jāsauc sieviešu vārdos, Rūdeolfs lūk nederot, tāpēc pagaidām esam palikuši pie neitrālāka Rū. Pēc ZIemassvētkiem - domās ko jaunu (: Fonā - mūsu hostelis.

Jūra un mūzika.

Šodien saņēmu e-pastu. Atvēru. Izlasīju. Un tirpiņas un zosāda un spiedziens un smaids līdz ausīm....

Iekavējumi (:

Darbi jau sen kā galā (2 dienas), bet daudzas bildes no darba laikiem vēl nav atrādītas. Ta nu pa gabaliņiem mēģināšu visu salikt, lai tiktu līdzi tik ātri skrejošajam laikam (: Sāksim jau ar jauku sveicienu Ziemassvētkos - patīkamām peldēm zilzaļos ūdeņos... (:

Edgars un 'Ēdiens'.

Esot šeit un ceļojot, nav vērts pat stāstīt, ka pietrūkst ģimene, draugi, mājas, sava gultiņa un savs katliņš virtuvē, tas tāpat skaidrs. Vismaz man. Toties vēl viena ārkārtīgi būtiska lieta, kas te pietrūkst ir - mājdzīvnieki. Savs lopiņš, ko sabužināt, izņurcīt un ar ko paspēlēties. Piemēram, suns (:
Tā nu tikām pie dubultas laimes. Aizbraucām uz Kromvelu un tur priekšā mūs sagaida brūns labradors, kuldams asti pa gaisu tā, ka liekas - tūliņ nolūzīs - un pavadīja mūs katrā ikdienas darba solī. Īpašas attiecības viņam izvedojās ar Edgaru (nu bet kā gan citādāk), laipni lūgti ieskatīties mūsu priekos par pavadoni nedēļas garumā, no kura mīlestība plūda ārā bezgalīgi. Kai ir suņa vārds, kas no maori valodas nozīmē 'ēdiens'. Ēdienam ļoti garšoja ēdiens. Pat āboļi (: Pat tāds ēdiens, kas vispirms pašam jānoķer...

Nomnom zaķītis. Zaķīšu Kromvelā bija ka biezs. Ja katru rītu mums pār ceļu nepārskrēja vismaz pāris duči, kaut kas nebija kārtībā. To skaitu, cik daudz zaķīšu veidoja ceļa segumu - lai paliek vides aktīvistu biedēšanas stāstiem.

Rīts + brīvdiena + 6diena + saule...

Labrīt. Esam cēlušies un vēlušies ilgi un lēni. Tā kā vislabāk patīk sestdienas rītā, brīvā sestdienas rītā. Edgars nu jau ir tālēs ar velosipēdu, es - pa pilsētu, kā dāmai pienākas. To, ko šī brīnišķīgā diena atnesīs - vēl redzēs, bet padalos ar daļiņu mūsu rīta.

Es i beigts (:

Šodienas pērle - Puņķis jeb ex-kolēģis korejieties, kas sakās esam amerikānis, ja kāds jautā par izcelsmi - apgalvojis, ka saprot latviešu valodu un mūsos klausījies un visu sapratis; tulkojis brīnumus šefam. Vienvārdsakot - es i beigts. (((((: Par to, ka viņš mūs visus gribējis piekaut pirms aizbraukšanas nav pat vērts pieminēt.
Jā, es zinu, Hameleonu rotaļas var iet ratā ar saviem bālajiem scenārijiem ((((:

Svētki.

Par Ziemassvētkiem vēl nav laiks skricelēt un domāt, jāstrādā. Taču svētki ir, jo šodien bija pēdējā diena ar perdeli (labu laiciņu gan esam viņu pārsaukuši par 'puņķi' - iedomājies iesnas smagākajā pakāpē, pilnāks deguns vairs nevar būt un nu tā, ka tikko pirms izšņaukšanas, bet tomēr savelk visu iekšā un runā nazāli, tā viņš katru dienu) vienā kompānijā. Rīt viņi it kā lido prom no salas, jēēē!! Mīnuss tāds, ka kamēr to rakstu, viņš joprojām ir tuvumā - izmanto bibliotēkas internetu tāpat kā es, bet ko nu vairs. Vien par to, ka braucot prom no šodienas darba vietas, nu jau pats ar savu auto, apdzina mūs ar švunku, izmetās strauji priekšā un tikpat strauji sabremzēja. Puņķis paliek puņķis. Labs, kas labi beidzas. Par to gan pa seju vajadzētu, bet Edgars atsakās kādu piekaut bibliotēkā. Tā nu viņs tiks mājās ar visiem zobiem, eh....
Toties pēc darba, kopā ar jaukajām kolēģēm - argentīnieti Solu un vācieti Ketrīnu - izmetām loku pēc viena geokeča. Šeit mums pirmais, Edgaram pavisam pavisam pirmais. Hip hip urrā viņam par to (:
Starp citu - geokeču, ko ievietojām savā kāzu dienā ir apmeklējuši jau vairāk nekā divdesmit pieci cilvēki. Dabūjām arī "rūgts!" ierakstu. Tātad viss kārtībā un Zeme griežas kā vajag.

Fonā puņķis fočē, bet šeit akcents uz manu prātīgo vīru šosejas vidū zem mūsu darba auto. Ceļā uz salas dienvidiem. (:

Meža istaba, vanna dabā un pīļu/zirnekļu dibeni.

 Mums te notiek darba bārbekjū ballīes. Ļoti saspīlēts pasākums, taču gaļa laba. Pirmo reizi mūžā nobaudīju īstu steiku (nu jau esmu paspējusi to izdarīt vēl divas reizes - tiešām laba manta). Izrādās, ka manējais ir tas, kuram vēl asintiņa iekšā - nomnom. Lūk ēdiena māksla no citām gaļām. Sejas izteiksme šķīvī - atbilstoša noskaņojumam. Bet nau jau tik slikti - skaties tālāk....

Dzīvi, sveiki un veseli.

Atskaitamies, ka mums viss kārtībā, vien dzīvojam ļoti ne-internetīgā zemē, tāpēc mazliet pacietības, bet gan jau bildes un stāsti nāks. Pagaidām atskaitei - zilie ūdeņi un sniegotie kalni (:

Jīīhāāā!!! Un ūdenī iekšā.... Labs darba dienas vidus (:

Delfīni un ķīniete.

Pēdējos ierakstus, par kajaku brīvdienām sapriecajusies, piemirsu Jums 3 lietas atrādīt. Pirmā - burvīgs Tui putns. Velingtonā, kalnā, to bija daudz un dikti, un kas labākais - tie nebaidījās cilvēka tuvuma. Tā nu netraucēti ne tikai nobildēju, bet arī nofilmēju, lai parādītu Jums (:

Horvāts, kajaki un jubileja.

No darba un intrigām tiešām saguruši, to pamanīja Horvāts. Sarunāja mums brīvas 5 dienas un saorganizēja lielisku dzimšanas dienas pasākumu Edgaram (:

Re kā mums saulaini, zilzaļi un sāļi gāja (:

2 saulainas, siltas un viegli vējainas dienas. Laba atpūta. Un sevis iedvesmošana turpmākām darba gaitām un ceļošanai (:

Migla, šokolāde, galvaspilsēta, suņi. Un kafija.

Darbā joprojām iet raibi, vairāk gan bēdīgi, bet man jau tāda maza tā sirds, daudz tur neietilpst, tādēļ man grūtāk panesamas netaisnības. Labā ziņa gan ir tā, ka daba te joprojām skaista, man ir mans burvīgais vīrs (kuram šodien mega poha un vēmnis, hihi) un jau atkal esam ceļā, lai mainītu pilsētu, vīna laukus, pat salu - atgriežamies uz Dienvidu salas - ceļojam (: Priekšā atkal kuģošana, uff!

Te solītā migla Heistingā, kas nelāgi sakrita ar čābīgu dienu, notikumiem un omu, taču skaisti tik un tā...

Pilsētā saule, gaisma un siltums, bet tieši mūsu vīna lauks - necaurredzams un spokains.

Napier, okeāns un vīns. Aye.

Lai gan iepriekšējā ierakstā minēs - viss beidzās labi...nebeidzās nekas un viss tikai sākās. Bija mega drāma, Edgaru gandrīz atlaida un nu korejietis ir mūsu melnajā sarakstā ar nespēju risināt sasāpējušus un izdomātus jautajumus. Tik mīkstčaulīgu un nožēlojamu cilvēku vēl nebiju satikusi, ā, nē... esmu gan :D Es tak Latvijas grāmata strādāju reiz.. (: Bet kā mamma saka - "Lai jau, tas taču slims cilvēciņš." Un ja tā uz to paskatās, tad tiešām vieglāk paliek, jo uguņi gāja pa gaisu un bija viss slikti, taču mans brīnišķīgais vīrs teica - dažas dienas un viss būs pa vecam, un tiešām, nepagaja pat dažas dienas, viss norimis un iegajis vecajās sliedēs. Ja neskaita to, ka nodedzināju sevi šodien saulē līdz nemaņai. Tad nu pārsteigums ar manu ādu (: Taču vakar lieliski nodzērām Helovīnu (mums jau patiesībā iemeslu nevajag..), saule katru dienu augstu debesīs un šodien arī vietējā šokolādes fabrikā bijām!

Un tad nu dažas bildes, ar sokolādi un lielo vakar-rīta miglu - to nākamreiz (:

Sāksim ar Beverlihilzu.... (((:

Re ku mēs braukājamies. Tas Napierī. Skaista diena pie okeāna mums izdevās. Lūko talāk! ->

Zirnekļi un vīns.

Laiks skrien, to esam secinājuši visi kopā. Jau mēnesi vīna darbos un vārāmies savā sulā. Ar meitenēm jau esam noskaidrojušas, ka pašiem sava ziepju opera. Nelielu ieskatu deva Edgars. Man būtu ko pielabot un paplašināt, taču ir jauks 6dienas vakars, esam nostrādājuši nedēļu uz pilnu klapi, visas maliņas sāp, muskuļi tiek nodarbināti ne pa jokam, taču visu laiku svaigā gaisā un ar pasaulē indīgāko zirnekli vai uz katra vīnog-koka. Skaidrs ir viens, cilvēki ar zirnekļbailēm vai muguras+ceļu problēmām šim darbam nav domāti (: Esmu sajūsmā, cik gan daudz un dažādu zirnekļu sanāk novērot. Apbrīnojamas būtnes.

Kustībā. Tupa-tupa. Haka.

Kopš krabja jau pagājis laiciņš un esam ne tikai citā vietā, bet jau uz citas salas. Divas nedēļas ieviesuši jaunus vīnus dārzos, tagad to darām uz otras - ziemeļu salas, kas nozīmē, ka jau atkal braukājāmies ar kuģi pāri Kuka šaurumam, cauri galvaspilsētai un nu esam Mastertonā. Te mēs būsim līdz 1dienai. Priekšnieks pirmajā vakarā mūs aizveda uz ķīniešu restorānu, saēdāmies tiešām gardumus, bet nu katru vakaru pienākums ir gatavot katram no mums. Mēs ar vīru vakar izpildījāmies ar sīpol-klopsi, šodien argentīniete un vāciete taisīs lazanju, pietam ar burkāniem, seleriju, sēnēm un ko tik vēl ne, būs interesanti (: Jau fakts vien, ka jāspēj dozēt, lai sanāk 10 cilvēkiem un to visu uz vienas plīts sacept un savārīt bez lieliem katliem un pannām...

Pastaiga paradīzē.

Horvāts mūs veiksmīgi aizvedis līdz Velingtonai, tāpēc nopelnīja tasi lattes (leit). Kamēr gaidījām, kad viņš pabeigs dzert karsto dziru, minējām sudoku.

Putni.

Šodien vējš tāds, ka pa vienu ausi iekšā pūšot un pa otru izpūšoties, paķer līdzi arī mazliet saprāta un spēka. Esam noguruši bez gala, bet 5diena ir klāt. Un pirmais kopīgais alus/sidra kauss ar jaunajiem kolēģiem (+šodien mums pievienojās mazītiņa ķīniete, kura izskatās 12gadīga, bet šai izrādās 30, opā!) pacelts. Cerams, ka uz tikpat pozitīvas un draudzīgas nots noturēsimies līdz pat gada beigām. Lai būtu skaidrs, cik gan šis uzdevums sarežģīts, par katru kolēģi īsumā:

Cilvēki, daba, darbs.

Ceļā pavadījām nepilnas 24 stundas, lai tiktu no viena ciema līdz citam.

Tā nu autobuss-pārcēlājprāmis-autobuss esam nokļuvuši uz dienvidu salas, Blenheimā. Apmetušies jaukā hostelī, kurā istabiņās dzīvo pa divi cilvēki, tā ka laime pilnīga – pašiem savi apartamenti par daudzgultu telpu cenu (: Viss tīrs, smaržīgs un gaišs. Un koju sajūta, kad dodamies uz virtuvi barā ēst gatavot, ledusskapi un katliņus dalīt un spēt vienoties par vienu kanālu televizorā, izlaižoties dīvānos.

Kādēļ mēs neprotam pieņemt sev apkārtējos cilvēkus ar viņu domāšanu un mērķiem? Kāpēc tam ir jābūt tieši mūsu viedoklim, kam būtu jābūt visos pārējos? Citādāk tagad nedrīkst būt? Vai pasaulē vispār kaut kas kustētos, ja mums patiktu viens un visi tiektos pēc viena? Un nepieņemt klusībā ir viens, bet justies aizvainotam, par cita idejām... Nemaz nerunājot par priecāšanos, kad ar kādu notiek kas labs. Priecāties, ka kādam izdevies, ka sanāk, ka notiek un kustās.
Un vispār - viss tik personiski tiek uztverts pēdejā laikā.
Agrāk miers un pieņemšana bija vairāk. Kur tas viss palicis?

Medības. Un Patriks. Patriks visur...

Atvadas no Ouklendas. Saimnieks mūsu aizbraukšanai par godu saņēmās un aizveda sen solītajās medībās...
Cēlāmies ap 7iem no rīta, tātad - tikpat kā naktī, lai gan ārā jau gaišs. Pagatavoju sev jaunajā termokrūzē tēju, iemetu somā pāris mazos jogurtus brokastīm un biju gatava doties. Vīrs, kā jau kārtīgs vīrietis, spēja piecelties agrāk, lai pagatavotu sev normālas brokastis (:

Stundu garš brauciens līdz galamērķim, taču viennozīmīgi pirmais tik skaistais mums šeit-esot, apkārt vien daba, pļavas, aizas, nevis stabs, stabs, māja, māja... (:
Un skaidrs, ka dodamies dabā, tātad Mērfija kungam savi lietus plāni. Taču beigās viņa lietus plāni mums uzsauc vien pasakainus pārsteigumus ceļa garumā ar milzīgām, košām varavīksnēm, pat vairākām vienuviet, un ar pilnu loku, pāri ceļam...Ak, pasaka, ne zeme (: Debesīs pietrūka vien poniji, kas kakā konfektes!

Bilde gan šoreiz ne mana, jo nofotogrāfēt šejienes mega košās varavīksnes nebija manos spēkos. Vai arī fotoaparāta.
Tādēļ meklēju atbilstošu bildi pieredzētajam internetos (: Šī bilde nudien kā no mūsu brauciena.

Te arī dziesmiņa, kas varavīksnes bildi padara pilnīgu (:

Krēmzupa. Krēmzupa. Saldējums.

Neliela padalīšanās ar maniem eksperimentiem ēdienos. Pietam - jāizmanto pēdējie brīži pilnīgi aprīkotā virtuvē ar instrumentāriju.
2x krēmzupas un 1x mājās pagatavots saldējums.
Vai ir kas tāds, ko nevar pagatavot mājās? (:
Cukurvati?!...

Labie darbi. Krēmzupa.

Esam labi ne tikai Latvijā, bet arī ārpus tās. Ja jau mājās glābjam dzīvības, pavadot tik ilgu laiku šai zemē, nolēmām, ka kāda jāizglābj arī Jaunzēlandē. Pasitām saimnieku padusē un devāmies nodot asinis.

/cilvēkiem ar vājiem nerviem vai nepatiku pret asinīm - tālāk neskatīties. nekas jau traks, bet nepatīkami var būt. bet krēmzupa pa vidu visam./

Muzejs. Foto, ezis un citi prieki.

Burvīgās nedēļas nogales. Tad mēs kaut kur dodamies un darām lietas. Šoreiz viena lieta noveda pie citas. Ar mūsu vācu draugiem bijām sarunājuši iet pakāpt pa klintīm, bet beigās izrādījās, ka mums nav pietiekams daudzums virvju un kāpšana jāatliek. Tā kā bijām nolēmuši, ka muzejs jāapmeklē vēl pirms prombraukšanas tad izspriedām, ka dosimies visi kopā.

Iepriekšējā reizē parādīju Jums kāda jauka foto izstāde tur noritēja. Tagad tur ir jauna. Un beidzot varat bildes apskatīties labā kvalitātē paši. Un pat nobalsot par tīkamākajām (:

Bija ari neliels stāsts par to, kādas tur interesantas foto aktivitātes, šoreiz arī neliela vizualizācija šim priekam.

Bet vispār esmu starā par to muzeju, jo izrādās tur brīnumu netrūkst un spēj tikai tvert...

Dzimšanas diena. Suši.

Šeit sīki un smalki attēlots+aprakstīts, kādēļ vīrietis bez bārdas nav īsts vīrietis.

Taču bārdu var mēģināt arī aizvietot ar zināšanām un prasmēm, ko no sirds un pieredzes iesaku doties apgūt uz Gandra skolu. Tas ir jautrs pasākums dienas garumā, un pat ja kaut kas no visa ir zināms, tik un tā - varen patīkama dienas aizvadīšana visai ģimenei (:

Auss^

Austiņas - klasika, pie kuras vienmēr vērts pieturēties ieejot konditorejā. Lai gan ne vienmēr var dabūt pietiekami kriukšlīgas, šis kārums man bijis cieņā gadiem. Tagad esmu gana liela, lai šo bezgala vienkārši pagatavojamo našķi uzceptu arī es. Jebkurš. Un tieši tik brūnā stadijā, cik vislabāk garšo!
6. septembrī izcepu vienu metienu. Pazuda. 7.septembrī jau cepu 2 mīklas ruļļus, jo visi sajūsmā. Arī es. Es jau neesmu lielīga, bet - vislābākās austiņas, kādas jebkad esmu ēdusi.

Tātad sākumā pagādā kārtaino mīklu..

Golfs. Maziņš golfs.

Maziņs golfs, tautā saukts par mini-golfu. Izrādās, tas var būt ļoti jautrs un aktīvs pasākums (: Šajā zemē golfs vispār ir tikpat ierasta lieta kā mums, piemēram, volejbols, bet par vietējiem sportiem varbūt citreiz.
Bijām iemēģināt arī mēs - 1x maltietis, 3x vācieši, 2x latvieši, 1x filipīniete un epizodiska 1x rumāniete (: Tik multikulturāls sanāca pasākums.
Mini golfs tumsā. Lielākā daļa saprata, ka ko tādu pie skaidras apziņas spēlēt būtu nepiedienīgi, tādēl, kamēr tie pārējie ārā apmigloja savu apziņu, es ar Rodniju iedzērām pa lattei (leit) (: Un pasākums varēja sākties.

Vietas nosaukums - Transilvānija...

Citrons. Neskābs.

Citronu sula. Svaigi spiesta. No dārza citroniem. Tas ir jaunais hits mūsmājā.
Gardi, veselīgi, dabīgi un arī lēti.
Nu jau nedēļu esam iepazinuši arī citrona un apelsīna krustojumu, citrona brālēnu, kas gan no skata identisks citronam, arī nomizojot, - lemonade fruit, sauksim par lemoneidu (: Garšo pēc neskāba citrona. Bāz mutē, jau šķobies un siekalas šķīst, taču ieliec mutē - un nekā, tikai kārums, skābuma nav. Gards bez gala (:
Lielisks atklājums. Paldies Ketrīnai par iepazīstināšanu (:

Negaiss kārtējais tuvojas. Bet silts. Izskrienam dārzā pēc citroniem, būs veselīga sula...

Piedzīvojums+uztraukumi

Tikko ielauzās mājā...

Mazie mirkļi

Mums jau 9 dienas oficiāli ir iestājies pavasaris, kas atnesis ļoti daudz lietus, taču kamēr vari atrasties siltajās zeķēs dīvānā ar tēju - pilnīgi nekā iebilstama. Pie tam - tagad es varu filcēt, filcēt un filcēt (:
Vēl arī tika noskaidrots, ka vietējais ūdens, kas tek no krāna, man ir indīgs, pat vārīts. Nu vairs lietoju to tikai dušai, dzeršanai pērku ūdeni veikalā, kamēr pārējie to tīrajā lok iekšā pa taisno. Nu neko nepadarīs. Labi, ka atradās vainīgais un nav jāmokās.
Noskaidrota arī viena no obligāti apmeklējamām vietām šeit, kas atrodas Hawke Bay provincē -
Taumatawhakatangihangakoauauotamateapokaiwhenuakitanatahu. Un nē, es nejokoju. (:

Mans jaunais kabatas spogulītis - cietais disks. Krietni dzidrāks par veikalos satopamajiem, lai gan nenoliedzami - pie šāda tikt ir arī dārgāk. Te lūk vīrs aizņēmās, lai sakoriģētu savu bārdu ar jauno dzinekli, par ko jau rakstīja (:

Melnie.

Cik melnos gulbjus Tu dzīvē esi redzējis/-usi vienuviet? Vai visa mūža laikā? Un ja es teiktu, ka es vienā pļavā esmu redzējusi vairāk nekā 50, Tu ticētu? (:

This octopus, let's give him boots...

Brokastīs Lāču maizes mafins. Un lai fonā iet dziesma, jauna pievienojama vērtība Gobziņa Man saujā benzīns sērijai. Nobeigums gluži piemērots šodienai (:

Cepumi. Gardi.

Brūnā cukura cepumi - tiešām lielisks gardums. Un vienkāršs (:

14 patīkama izmēra pikuči sviesta (tādi ēdamkarotes izmēra)
1/4 glāze granulēta cukura
2 glāzes brūnā cukura
2 glāzes ar kaudzīti miltu
1/2 tējkarote sodas
1/4 tējkarote cepampulvera
1/4 tējkarote sāls
1 liela ola
1 olas dzeltenums
1 ēdamkarote vaniļas ekstrakta

Muzejs. Fotogrāfijas.

Bijām tātad uz skaistu dabas fotogrāfiju izstādi. Labākos darbus mums bija atļauts redzēt, novērtēt, pat fotogrāfēt un arī katrai bildei lasīt veselu stāstu par un ap to.. Interesanti bez gala un skaisti arīdzan! Dabas fotogrāfi no visas pasaules. Arī vecuma grupas neiedomājamas.
Plus vēl visai foto izstādei paralēli īpašais interaktīvais stūris ar bildēm, fotoaparātiem, uzdevumiem un iespējām. Ne tikai bērniem (: Tiešām lieliska vieta!

Muzejs. Poki-poki.

Ir vēl tik daudz kas, ko apskatīt, tādēļ jātver, kamēr vēl esam šeit. Mūsu nākamais apskates objekts - Auckland Museum. Milzu muzejs ar 3. stāviem un apskatāmiem objektiem, interaktīviem stūriem, kas iesaista gan pieaugušos, gan bērnus, ko ne aptvert pat 3 dienu gājienā. Sākām ar vienas dienas gājienu.

Vilkuvāles.

Ja kaut ko pasniedz skaisti, nofilmē skaisti - nu kā nepatiks? (:



Oh Joy!
from kut on Vimeo.

Mazliet biedējoši.

Varbūt pie vainas, ka tas skatījās uz mani no augšas, vai varbūt fakts, ka tas atgādina mantiņas no šausmu filmām, kas naktī atdzīvojas un uzbrūk, taču nevar noliegt, ka tādu gribētu saviem bērniem, un ir kaut kas fantastisks tajā zirgā (:

Sieva-mājsaimniece.

Cenšos būt laba sieva savam vīram. Kur vīriešiem tā mīlestība iet? Caur vēderu! (:
Pēc garās un bagātās nedēļas nogales, pagatavoju savam lieliskajam vīram gardu lazanju vakariņās un saldajā fudž-braunijus. Nav ne jausmas kā šo ēdienu sauc latviski, taču sanāca FANTASTISKI! Iesaku visiem saldummīļiem (:
150 g sviesta + glāze cukura + 1/2 tējkarote sāls + glāze kakao (ēdienu gatavošanai paredzētais, bez cukura) - to visu sapačkā traukā, ko liek mikrovilnī uz minūti, tās minūtes laikā to izņem ik pa brīdim un apmaisa, kamēr sviests smuki sakusis un viss skaistā pļekas masā (:
tad ..

Ziema.

Pēdējās dienas ārkārtīgi saulainas. Edgars baudīja tikšanu vaļā no darba agrāk un es - vienkārši sauli (:

Temperatūra savienojumā ar vieglajām brāzmām likās ideāla. Ne par karstu, ne par aukstu.

Turpmāk sauļošos tikai ziemā.

Māra.

Es neesmu ne Mārīte, ne Marja, arī Marta vai Mare ne, tāpat Marina un arī Māruks ne.  Man dots ir burvīgs, pat dievišķs vārds - Māra. Tas ir ļoti spēcīgs vārds, kas līdzi sev ved spēcīgu raksturu. Tā ir atbildība ko nest. 
Ļoti ātri var manīt, ja persona tikusi pie nepiemērota vārda - viņa ātri apaug ar iesaukām, citiem vārdiem, aizvietotājvārdiem, atvasinājumiem, jo dotais neiet kopā ar personību. 
Es noteikti esmu īstajā vārdā nosaukta un man ārkārtīgi patīk mans vārds. Bet tas ne tikai latviešiem ietver svarīgu nozīmi, bet arī citās pasaules malās un valodās šim vārdam ir nozīme, spēks un raksturs.
Vakar nedaudz pameklēju. Lūk, Māras vārda nozīme citās valodās un kultūrās:

Rokdarbi.

Tieši pirms aizbraukšanas paspēju vēl uztapināt 3gab sprādzītes. Jāatvainojas gan uzreiz par pašām sprādzēm - kravāšanās un citu aizbraukšanas darbu pārņemtībā nebija laika doties pēc vienkrāsainām/piemērotām sprādzītēm, tādēļ izmantoju pasūtītāju dotās, galveno uzmanību tātad jāvērš uz pašu rokdarbu. Un otrs - protams, ka foto kvalitāte. Es pat speciāli devos jau pie jaunajām sprādzīšu saimniecēm bildēt darinājumus, jo mājās nebija sanācis. Bet tā bija tieši diena pirms promlidošanas un nu jā... Uz ātro, hehe. Tāda tā steiga. Taču zinot, ka ir mani darbi, kas jau ir suņu apēsti, labāk tā, nekā nemaz (:

ola. lieliski izskatās matos iecepta (:

Parkā.

Piemājas parks. Parks ar obelisku. Parks, kuru apmeklējām pirmo, ierodoties šai zemē. Nogulējām 20h un gājām pa tumsu pētīt. Šoreiz devāmies vēl gaužām dienas gaismā, lai beidzot redzētu, kas ir lielie melnie tēli ceļmalā un pļavās...

Ceļā uz parku. Vai es jau teicu, ka šeit ir ziema? (:

Batman

Ezis

Elektrības kastes.

Nedēļas nogale 2. Džungļi.

Izgulējāmies labi. Sakrājām spēkus, kārtīgas brokastis saēdām punčos (bekons ar olu un grauzdiņiem) un bijām gatavi doties nākamās dienas piedzīvojumā. Šoreiz pat saulīte mūs vēlīgi vedināja doties takās un vilkt nost jakas.
Mana seja arī šoreiz saglabāja zaļo nokrāsu, virzoties pa līkumainajiem un kalnainajiem ceļiem. Taču mērķis attaisnoja nelabumu. Jau izkāpjot mūs uz ceļa sagaidīja patīkama zīme, kas liecināja - te viss par mieru...

Un droši devāmies iekšā džungļos. Mans pirmais lietusmežs. 

Nedēļas nogale 2. Jūra.

Pasaulē ir labi cilvēki. Aizbrauc uz otru pasaules malu un Tevi sagaida ar gultu, dušu un vakariņām.
Padzīvojies un uzrodas vēl labi cilvēki. Tie arī Tevi izgulda, izvadā un izstāsta filmu cienīgus pasaules stāstus. Labie cilvēki, kuri caur saviem labajiem cilvēkiem. (:
Paldies Līgai un Annai. Milzu paldies!

6dien braucām pie jauniegūtajiem vācu draugiem. Pirmkārt jau piepildīts bija rīts ar diskusijam mājās, kur katram mitēkļa iemītniekam bija viedoklis par to - braukt mums vai nebraukt. Solīja ļoti sliktu laiku... Laiks gan beigās pakārtojās mums (: Pēc tam, kad tikai viens no visiem bija ieteicis, lai braucam, ko gan mēs varam zaudēt - tieši tā arī darījām. Kas gan tur vispār bija ko domāt...
Otrais uzdevums. Transports. Vilciens. Tieši šajā nedēļas nogalē to aizvieto autobusi. Jau tā nav saprašanas, kas un kur un kā, plus vēl izmaiņas. Nezin kā, bet paguvām, izdarījām un aizbraucām. Paldies skeptiskajam Rodnijam, kurš tomēr mūs līdz stacijai aizveda un pēc tam atgriezās savākt. (:
Jo bija piedzīvojums..

Beidzot dabā! Prieks ir neizmērojams (:

Gads.

Un lai kā arī būs un kā ies, nezinādami vēl, kā Bībelē teikts, jau bijām nolēmuši tā darīt, kā sacīts:

5.Moz. 24:4 "Kad vīrs ir ņēmis jaunu sievu, tad lai viņš neiet karapulkos un viņam lai neuzliek nekādu darba pienākumu; veselu gadu lai viņš paliek brīvs savā namā un iepriecina savu sievu, ko viņš ir apņēmis."

Nedēļas nogale. Horvāts.

Solītais par nedēļas nogali. Nav jau nekas ūber, bet tomēr bildes jāsaliek un jāpastāsta, kā Horvāts mūs veda socializēties.

Pirmkārt jau jāpiemin, ka te veiksmīgā kārtā esam te tikuši pie vellapēdiem. Paldies fletmeitiem (:

Tad nu arī mūsu apvāršņi paplašinās, ko ar kājām gluži neizstaigās, bet sabiedriskā transporta cenas te ir... nu teiksim tā - par to naudu, par kuru es no Rīgas līdz Ventspilij tieku, te es tieku līdz pilsētas centram. Tai pašā pilsētā esot.

6dien mums bija sarunāts randiņš ar vietējiem... vāciešiem (: Tā nu Horvāta pavadībā, lai neapmaldāmies, braucām uz ciemu, kas ir pa vidu mūsējam un viņējam. Kalnains te ir tieši tik, lai mēs būtu sagatavoti kādreiz arī Norvēģijā padzīvot un turēt līdzi tiem kalnos kāpjošajiem õpīšiem.

Horvāts laicīgi pamanīja zīmi un apturēja mūs, pirms kāda pīle tika savainota (:

Rokraksts.

Aizmirsu vēl vienu stāstiņu/lietu. Šorīt saimnieks no pastkastītes ienesa mājā lielu skaistu vēstuli, ar marku, ar roku rakstītu adresi un adresātu... Un vēstule likās tik dzīva! Nodomāju, cik gan skaisti ir tādu saņemt, sevišķi pasaules ceļos esot.

Tad nu nolēmu, ka jādod Jums adrese, ja nu Jūsos mostas rakstnieka dvēsele. Mūsu šī brīža adrese, kurā visdrīzāk mitināsimies līdz oktobrim. Taču bez uztraukumiem, jo arī pēc mājas pamešanas, vēstules saņemsim (:

26 Namata Road

Onehunga 

Auckland 1061

New Zealand

Diena bez vīra jeb mīļotajam pirmā darba diena.

Rīts sākās jau tumsā, kad Edgaram noskanēja modinātājs. Viņš pazuda, es aizmigu atkal, taču... sajūta nebija patīkama pamostoties. Labi, ka modinātajs bija īsziņa no mīļotā, kuram jau bija pirmā pīp-pauze darbā, taču sajūtas tik ļoti atgadināja Angliju ar bezjēgā agrajiem rītiem, vienmuļo darbu un nejēdzīgiem kaimiņiem. Labi, ka kaimiņi labi un ka man vēl pagaidām nav darbs, kas liktu celties 5os. Noskurinājos, savācos un paskatījos pa logu (:

Rīts padevās saulains, karstmaizes no rīta - gardumgardas (graudu maizīte, bieza šķēle Edam siera, tomātu mērce ar piedevām, šķiņķa šķēle un marinēta gurķa šķēlītes, graudu maize visam atkal pa virsu un mazajā saspiedēj-grillā iekšā, darīt pssct), un saules iedvesmota devos ielās, lai sagatavotos mīļotā mājās pārnākšanai pēc pirmās darba dienas pasaules otrā malā (((:

Manā dienas pastaigā ne mazums skaistumu. Šie, no paradīzes nokritušie ziedi, izrādās ir visu zināmās magnolijas.

Īpaši Annai.

Apmalīte tizleņiem ((:

Apmalīte atradās vietā, kur skaidrs, ka lai apbrauktu objektu, visi dosies uz apmalītes. Tā nav uz/no-braucamā apmale, kas visos ceļa galos, pie ielu krustojumiem, bet gan parastā, ceļa malas apmale. Tur īpaši padomāts par veicamās darbības ērtību. Mana pirmā doma, lai Anna neņem ļaunā, bet bij - tas tak gluži kā Annai radīts ((((:

Nedēļa riņķī.

Paskat tik - ne čiku ne grabu - un nedēļa jau apkārt, kopš izkāpām uz šīs jaukās salas. Nevarētu teikt, ka daudz kas redzēts, bet tāds arī nebija mērķis pirmajā nedēļā - galvenais bij aklimatizēties un iegūt kaut nelielu pārsvaru pār miega stundām nelaikā. Tas nu daudz maz ir sasniegts, lai gan ap šejienes 20iem vakarā dikti nāk miegs... Taču kā attaisnojumu varu minēt - 9 dienas vēl nav pagājušas, 2 mums priekšā, lai pabeigtu gulēšanas daļas pielāgošanu.
Par miegu skaidrs. Par mums - ne tik ļoti. Ko mēs te darīsim atlikušos 11 mēnešus, kādi plāni un kādas iespējas?! Tieši to spriežam jau veselu nedēļu. Un laikam jau skaitlim 7 ir spēks un arī viens no apļiem ar jautājumiem ir noslēdzies. Vismaz vīra. Un par vismaz pāris tuvākajiem mēnešiem. Sevi man vēl jāatrod un jānovieto tā, lai prieks sirsniņai un vērtīgi pašai.
Tā kā neesam tālāki par pirmo apmešanās pilsētu tikuši - nekā aizraujoša arī nav ko rādīt, tādēļ piedodiet par ikdienišķumu bildēs, taču es nudie varētu te augus un lopiņus fotogrāfēt pie katra stūra... Un paskatiet tak to kaķi - vai tads maz ir redzēts? Brīnums ne mincis (:

Vietējie "makšķernieki", kuriem tas vairāk kā tusiņš, ne zveja. Vīrs noteica vien: "Bezģeļņiki" (:

Zīmes nodod.

Servisam šai galā vēl ir tāls ceļs ejams, taču vismaz attēlu uz saldējuma un uz lattes (leit) te māk uzlikt tieši manas dvēseles nopirkšanai īsto. (:

Skaistākais kafijas dzēriens, kādu jelkad esmu dzērusi (: Paparde!

Dabiskais apšuvums sienai (:

Kā zīmējums.

Spondžbobs, jeeeeeij (((:

Centrs. Lietus. Māja.

Līst vienā laidā. No rītiem vien saulīte mānīgi jauku dienu sola, lai gan laika ziņas jau sen pateikušas priekšā, ka šonedēļ saule dienas garumā vien labākajā gadījumā 5dien rādīsies.
Bijām izbraukuši līdz pilsētas centram. Diemžēl aizmirsām piefiksēt tieši aizraujošās ielas, cilvēkus un iestādes, iespējams, jo pašiem vēl bij jāspēj viss aptvert. Pilsēta esot 2x lielāka par Londonu. Ir ko apgūt.

Superīgas, paties lieliskas velo novietnes.

Osta. Esam okeāna un jūras apņemti.

zied. viss zied.

Ziema, te joprojām ir ziema. Jā, līst, varbūt mazliet par daudz, taču viss ir ziedos, kokos citroni tā, ka zari lūzt un cenas veikalā - drausmīgas (:

Citroni katrā sētā. Citādāk nevar.

Citroni uz zemes.

20h miega

Adaptācija norit, taču pirmā gulēt-iešanas reize beidzās - kā aizgājām pa tumsu gulēt, tā tumsā arī pamodāmies. Slikti. Pēc dažām stundām jāiet gulēt atkal. Ko darīs? Jāmēģina sevi nogurdināt. Devāmies pa pekles tumsu pastaigā pa pilsētu. Uz parku. Kalnā augšā. Pilsētu novērtēt. Skaisti te.

Dzīvē protams iespaidīgāk, pietam - kalns centrā - var apiet un apskatīt visu pilsētu. Un okeānu. Un jūru. Mellums..

Obelisks pašā kalna galā.

i believe i can fly. 19 700 km

4 dienas
3 kontinenti
28 lidojuma stundas
39 stundas lidostās
19 700 km
9 laika zonas
500g rupmaizes
400g pistāciju
2 pudeles ūdens
5 kosmonautiskas ēdināšanas lidmašīnās
šī brīža gadalaiks - ziema
āra temperatūra - +10-+15 dienā, +9-+12 naktī (ziema!)
ceļmalās - palmas

Rīga. Lidosta. Attā!

Pārtika mūsmājās...

Hellsongs 06.07. Nabaklab

Nepieminēts nedrīkst palikt fakts par Nabaklab apmeklējumu pagājušo 5dien. Ne jau tapēc, ka tur bārs, vai rokdarbu veikaliņš, vai DJu pults... Šoreiz par baudu. Baudu ausīm. Un sirsniņai.
Negaidīts bija pārsteigums, kad Toms atrakstīja, ka Hellsongs ciemosies Rīgā, tai pašā Nabaklabā un vispārsteidzošākā man likās ieejas maksa - 1,50 Ls. Jau tikai fakts vien, ka viņi Rīgā, man primajā sekundē nozīmēja vienu - JĀIET. Bijām. Protams, saskandinājām kausus par Toma smuko jubīleju, taču mūzika...tā pārņēma mūs... Ne jau tā vienkārši, bet gan ar zosādu, straujākiem sirdspukstiem un dūdošanu līdzi zināmajiem dziesmu vārdiem.

Protamss - mūzika - ļoti strīdīgs jautājums. Vienam patīk pops, citam roks, vēl kādam - metāla kaveri, tādi kā Hellsongs, taču visā šajā mūzikas brīnumā, kas nodēvējis sevi par elles-dziesmām slēpjas sākums. Sākums skaistai, aizraujošai mīlestībai.

trijotne, kas ne tikai skaistu mūziku atskaņo, bet arī jokus māk plēst uz urrā (:

Tai brīdī, kad Hellsongs pirmo reiz skanēja manās ausīs, Milzkalna snova parkā ar Edgaru bijām nobraukuši malā atpūsties uz soliem. Tas bija viens no mūsu pirmajiem (vēl nezinot, ka tādi pēc tam būs neskaitāmi) kopīgajiem pasākumiem, kur devāmies.
Bija jau satumsis, apkārt Tev, sniegu ķriukšlīgi šķeldami, lēkā citi dullie, bet man pretī, aci pret aci, dažu centimetru attālumā pienācis vēl tik maz pazītais puisis Edgars, liek ausīs austiņas, smaida un saka, lai paklausos....

tur skanēja Paranoid

Miļjon

Lai gan šodien par vienu pirkumu no bankas konta jau noskaitīts vairāk nekā tūkstotis latu, ne mazāk svarīgi škiet 100 Ls dāvanu karte Euroskor veikalā, ko brauksim šodien notērēt. Kurai dāmai gan nepatīk pirkt apavus (:
Taču atmiņās kavējos vēl nedēļas nogales pasākumos - bijām gan Gulbenē Ilz jubīleju nosvinēt, gan Stāmerienā uz novada svētkiem, kas izdevās fantastiski, par spīti manai skepsei par "pāķiem" ((:
Bildes būs, kad filmiņas atdošu attīstīt, tikmēr vien atmiņu bildes ar Džūnu, zemeņu dobēm, pērkonu, ezeru, uguns mēlēm uz ezera, zīmējumiem, vēlmju ozolu, vanabī AlanDeko šūpuļkrēsliem, motocikliem un traktoriem, atkal ezeru, snovbordu, dejām, dziesmām, mežonīgu karstumu, šampanieti, saplīsušu kurpi (brāļa tā nodevēto "zoli") un vēl un vēl smaidīt liekošām ainiņām.

Ceru, ka arī Jūsu nedēļas nogale tika aizvadīti tikpat atraktīvi un prātu atpūtinoši (:

foto no gulbene.lv

foto no gulbene.lv

Perversā kūka.

Māsa jau kādu laiku atpakaļ mani pārsteidza ar pasakainu kūku, pasniedzot to Jāņu dienā, aukstu, saldu un perversu. Toreiz vēl pabrīnījos vasaras karstumā tādu brīnumu kā gan saglabā, jo domāju (ta garšas kārpiņas domāja), ka sastāvā saldējums. Tagad domāju, ka tā ir lieliska ideja, ar ko aizstāt putukrējumu. Bet par visu pēc kārtas.

Tātad, pēc kūkas otrreizējas nogaršošanas sapratu, ka tāda jāpagatavo arī man. Nepagāja ne ilgs laiks, kad šāda iespēja radās - tiku pie pirmajiem 3kg LV zemeņu un varēju ķerties klāt izvirtībām.

500 ml saldais krējums plus cukurs plus vaniļas cukurs un mans lieliskais draugs "blenderis" pagatavoja mums vienu no 3 galvenajām sastāvdaļām. Zemenes nomazgātas, nolobītas. Zefīri Laimas vaniļas - 2 paciņas iepirkti. Un tad tikai ņem un ķepējies ar to cukura vājprātu (: Griezu zefīrus šķēlēs (uz katru kārtu man aizgāja 3 zefīri), klāju pāri putukrējumu un griezu zemenes šķēlēs un klāju kārtiņās. Tā 4 kārtas. Pa virsu vēl putukrējums un smukumzemenes - un ledusskapī iekšā (:

Vakarā, kad atgriezāmies no baznīcas, tas bij lielisks našķis un enerģijas lādiņš, auksts un veldzējošs. Un Perverss ((: Labākais veids kā patērēt zemenes uzreiz pēc to svaigēšanas (:

Vienīgais, ko izspriedu, ka laikam nākamreiz putukrējumam jāliek klāt kāda recēšanas viela vai želatīns, jo kūka ātri vien, izņemta no formas, to formu zaudēja un ieguva picas formu (:

Bet nu puncim laime tik un tā.

Baudiet vasaras piedāvātās perversijas arī Jūs!