Līdz galam. Pīle vēderā.

Rīts. Skaists, saulains un gards. Laiks pīlei, vakar viegli iesālītai, galdā celties. Tāpat arī karstai tējai/kafijai. Uzmundrinošam ugunskuram ar'.

Pīle, viegli salto nakti pārcietusi.

Iezis, spilvens un aizkadri.

Turpinājums airēt izrādās ārkārtīgi sekmīgs.

Māra un 8 rūķīši. Piedzīvojums dabā.

Ieradusies Rāmkalnos - "aplauzos". Par mieru, burziņu un sauli. Viss notika lēnām, saules pielietā teritorijā, pilnīgā mierā ar smaidiem un sarunām, čupojoties krietni lielākā barā, nekā to biju iedomājusies - pretī gaidīju cilvēkus apmēram trīs. Taču 10 vīri man pa priekšu grozījās, laipnojās un vēl uz gardu Rāmkalnu kafiju aizveda.
Te nu mēs bijām. Piedzīvojumā.

Queenstown. Burgeri un Kriss Bērziņš.

Atgriezos pilsētā. Vīrs sagaidīja ar "Nu???" (:
Iespaidi vēl nemaz nenāca ārā. Visu to emociju tik daudz. Un kā lai vispār ko tādu apraksta? Bet nu fakts arī, ka visu dienu nekas nebija ēsts, lika manīt - bija ar steigu jāiet labot vēdertukšums. Skaidra lieta, ka atrodoties Queenstownā, tad to darīs tikai un vienīgi Fergburgerā (: Gan jau burgeri ģīmī bāžot, arī tā saruna ritēs vieglāk.

Līga, ģitāra un briedis.

Re ku Līga skaisti dzied.
Jo kurš gan nezin, ka ziloņi lido (:

Supermens? Betmens? Darts Vaiders!

Katram sava nepiepildītā bērnības daļa. Kādam - arheoloģiska ola, citam - supervaroņi. Kamēr vien ir iespēja visu uzspēt, kādēļ gan ne? (:

I'm your father!!

Piedzīvojums alā. Jā, alā.

Dienā, kad lēkājām pa akmeņiem, mums palika pāri arī dienas otrā puse, kuru nolēmām izmantot lietderīgi - līst alā. Jā, alā.

Alā, pilnā ar ūdeni, precīzāk - upi.

Tātad - izlasām ieteikumus/noteikumus un dodamies ceļā. 

Tā kā diena bija tiešām karsta, daudzus no noteikumiem izlaidām (atklāti sakot - tos izlasījām tikai pēc izlīšanas no alas), piemēram silts apģērbs un cepure, arī liekas baterijas mums līdzi nebija. Un kāda gan pieredze ar alām, dzīvojot Latvijā? (:

Dzīvot lai ēstu, nevis ēst, lai dzīvotu!

Kā jau minēju, esam iemīļojuši Āzijas virtuvi. Edgaram tuvāka ir ķīniešu virtuve, man - japāņu. Tad nu ēdam abus uz nebēdu. Un visu ko citu arī. Jo ēst garšo! Vienīgais mīnuss ķīniešu virtuvei - šķiet, ka ķīnieši mūs mēģina nogalināt... ar porciju izmēriem!

Mūsu iecienītajā Kraistčērčas ķīniešu restorānā.

Lēciens bezdibenī. Tikpat kā.

Malacis mums tas Horvāts - kā redz, ka ieslīgstam vienmuļā rutīnā, viņš izdomā kaut ko jaunu un aizraujošu un ved mūs tieši turp. Tā arī šoreiz, ņēma mūsu kaķu draugs mani pie rokas un veda augstu kalnos....

Jēru klusēšana.*

Ja tik tas nebija pat tajā pašā dienā, kad satikām skaisto Kakadū un viņa ģimeni... Braucām arī tāļāki. Mērķis bija aizbraukt līdz Rakaia gõrdžam. Apskatīties iespējami drīzo vietu, kur ar raftu izpausties pa baltiem ūdeņiem. 

Ceļš garš un lietains, kluss un tukšs, kad pēkšņi ->

Māra. Ar putniem. Edgars arī. Ar putniem.

Bijām piestājuši, lai... nemaz neatminos, kādēļ tajā stāvlaukumā iebraucām. Iespējams pat, lai tikai apgrieztos. Bet kaut kāda iemesla dēļ arī izkāpām. Un tad es ieraudzīju....

KAKADŪ!

Nelielam autobusam uz priekšējā paneļa sēdēja īsts un dzīvs kakadū!
Tvēru pēc vēl vecās, kas nemaz jau nav tik veca, bet tagad nākas būt, kameras, skrēju klāt un bildēju nost (nu nevar taču teikt, ka katru dienu ko tādu nākas redzēt).

Paspēju vien pāris reizes noknipsēt, kad HOPS!! un gleznainais un cēlais putns jau atradās...

Ēē õõ ess. EOS.

Ir mierīga 6dienas diena. Devāmies pilsētā, kā mirstīgie un vietējie to dara - pa veikaliem. Jo redz, jauns veikals atvēries, labas cenas, piedāvājumi... Nu kāpēc gan ne?! (:
Ja no sākuma veikalā gar telefoniem snaikstījāmies, tad vēlāk jau - gar foto kamerām.
Kā viss sākās, var lasīt vīra piefiksētajā daļā. Tālākais jau ir viens kartes (ar maģiskajiem burtiņiem VISA virsū) vēziens, un es varu palēkdamās un spiegdama-smiedama mesties pie ilgi kārotā atpakošanas....

Tā kaste bija pāārsteidzoši nemaziņa (((:

7dienas vēlās brokastis. Brančs?

Neba nu tā, ka meklējām, katrā vietā iekšā iedami, prasīdami uz ielas un lasot avīzēs, taču acis turējām plaši atvērtas uz mīlīgām vietām, kur paēst, pasēdēt un pabaudīt. Beeeeeeidzot vienu tādu atradām, par pārsteigumu - pilsētas galīgā nostūrī, pie okeāna, jāsaka gan (:
Ar atmosfēru, sirsnīgu un mājīgu apkalpošanu un gardiem, pietam arī - acīm baudāmiem - ēdieniem.
Lūk, kā nolaiskojām svētdienas vēlo rītu Medū.

ZEMES-TRĪCE! ...!!!

Jā!! Mana pirmā, vispirmākā un visvisvisīstākā zemestrīce mūžā. Esmu sajūsmā un spiedznī. Piedzīvot ko TĀDU! JES!! Labi vien ir, ka esam Kraistčērčā. Jo kopš lielās 2-gadi-atpakaļ-septembra zemestrīces, to bijis jau 2000<. Tas, ka ne visas jūtamas - mazsvarīgi, bet sanāk, ka esam vietā, kas trīc visu laiku. DIEVĪGI! Tad jau var gaidīt vēl kādu!
Jo 4,6 balles ir, ko just. Nu tad lai iet vēl viens - JĒĒĒĒĒ!!

P.S. Un ja Jūs zinātu, cik lielisks aisbreikeris darbā pēc tam ir zemestrīces temats! (: Visus vieno trīceklis (:

P.P.S. Lūk, šeit info par manis piedzīvoto tricekli, taču tai pat lapā var uziet info arī par visiem pārējiem un sekot līdzi mūsu drebēšanai (: Lūgtum!

Krūmings.

Gan jau vēl var atminēties vecos labos plankingus un owlingus. Simtpunkt ir vēl simts tādveidīgo, ko es nemaz nezinu un neapjaušu. Bet nekas vēl nav beidzies. Kamēr būs cilvēki, stulbums nemirs, tādēļ, lai uzturētu dzīvību šai glupuma-kustībai, izveidojām krūmingu. Iespējams tas izvērtīsies vien vienreizējā pasākumā, taču ir bijis tā vērts tik un tā. Sākumā ideja bija saukt par dzīvžogingu, bet tas pārāk gari un grūti izrunājams, un bušings...kaut kā neskan. Tādēļ lai paliek krūmings. Lūk, mūsu variants:    (:

Izcilākā grāmata.

Manuprāt, neko patiesāku par to, kas rakstīts šajā grāmatā, atrast nevar. Izlasīju no vāka līdz vākam un jebkuram vīrietim tas būtu jāidzara - jāizlasa, jāpatur atmiņā un jāpielieto katrā ikdienas situācijā ar sievieti.
VISS(!), ko vīrieši zin par sievietēm....

Jūra un mūzika.

Šodien saņēmu e-pastu. Atvēru. Izlasīju. Un tirpiņas un zosāda un spiedziens un smaids līdz ausīm....

Rīts + brīvdiena + 6diena + saule...

Labrīt. Esam cēlušies un vēlušies ilgi un lēni. Tā kā vislabāk patīk sestdienas rītā, brīvā sestdienas rītā. Edgars nu jau ir tālēs ar velosipēdu, es - pa pilsētu, kā dāmai pienākas. To, ko šī brīnišķīgā diena atnesīs - vēl redzēs, bet padalos ar daļiņu mūsu rīta.

Labie darbi. Krēmzupa.

Esam labi ne tikai Latvijā, bet arī ārpus tās. Ja jau mājās glābjam dzīvības, pavadot tik ilgu laiku šai zemē, nolēmām, ka kāda jāizglābj arī Jaunzēlandē. Pasitām saimnieku padusē un devāmies nodot asinis.

/cilvēkiem ar vājiem nerviem vai nepatiku pret asinīm - tālāk neskatīties. nekas jau traks, bet nepatīkami var būt. bet krēmzupa pa vidu visam./

Auss^

Austiņas - klasika, pie kuras vienmēr vērts pieturēties ieejot konditorejā. Lai gan ne vienmēr var dabūt pietiekami kriukšlīgas, šis kārums man bijis cieņā gadiem. Tagad esmu gana liela, lai šo bezgala vienkārši pagatavojamo našķi uzceptu arī es. Jebkurš. Un tieši tik brūnā stadijā, cik vislabāk garšo!
6. septembrī izcepu vienu metienu. Pazuda. 7.septembrī jau cepu 2 mīklas ruļļus, jo visi sajūsmā. Arī es. Es jau neesmu lielīga, bet - vislābākās austiņas, kādas jebkad esmu ēdusi.

Tātad sākumā pagādā kārtaino mīklu..