A+K

Visas lielās lietas sastāv no mazām. Lampu virtene - no mazām lampiņām. Liels suns - no daudz pūkainībām. Mežs - no mazām zālītēm un sēnītēm. Tāpat arī Mīlestība sastāv no daudzām sīciņām mīlestībiņām...

Gads.

Un lai kā arī būs un kā ies, nezinādami vēl, kā Bībelē teikts, jau bijām nolēmuši tā darīt, kā sacīts:

5.Moz. 24:4 "Kad vīrs ir ņēmis jaunu sievu, tad lai viņš neiet karapulkos un viņam lai neuzliek nekādu darba pienākumu; veselu gadu lai viņš paliek brīvs savā namā un iepriecina savu sievu, ko viņš ir apņēmis."

Kāzas V

12.05.2012. dienas nobeigums, lai gan nekas vēl nebeidzas - tas viss tikai sākums.

Tas, ka nemaz negribu pie viesiem, pār manu apziņu atnāca pie pirmajiem vārtiem, braucot uz svinību vietu, kur mūs sagaidīja daļa viesu. Neliels pārsteigums bija par viesu pastiprināti iereibušo stāvokli. Īsti negribēju kāpt ārā no auto.
Viens otru mēģināja pārkliegt, ņēmās, mācīja un maisījās.
Pirmais uzdevums - uzkāpt kokā ar "manu palīdzību" pēc pārsteigumdāvanas.
Sajutos mazliet lieka tai šumā. Nu kaut kā jau viss notika, visu izdarījām un varējām kāpt atpakaļ autõ. Doties ceļā pie pārējiem viesiem.

Tā tam jāizskatās (: Foto - Anna.

Tā tas ir realitātē (:

Kāzas IV

12.05.2012. turp.turp.turpinājums.

Mūs aizveda uz purvu. Īstu, skaistu. Dažreiz man purvi patīk vēl vairāk nekā meži. Un otrādi. Katram sava dvēsele. Todien mēs bijām purva dvēsele.
Ieveda vedēji mūs purva vidū, uz laipiņas. Nosēdināja uz spilveniem, ar plediem (bij vēss, nudie), iedeva vēl termosu ar siltu tēju, lietussargs arī mums bija līdzi... Un atstāja. Teica, ka nu ir laiks mums diviem vien pabūt. Galu galā, tā taču ir mūsu diena.

Baudām.

Kāzas III

12.05.2012. turp.turpinājums.
Precēti. Lielais dzīves ceļojums tikai sākas. Visu mūžu kopā...
Laimīgi tikām savienojuši dzīves. Ko tālāk? Devāmies laukā no baznīcas, lai ļautu mūs sabužināt un apsveikt.
Tusiņš varēja sākties.
Vai visai Latvijai pāri no Limbažiem bija atceļojuši īpašie pīrādziņi, beidzot arī es atļāvos ielikt ēdienu mutē, šampis dzirksteļoja glāzēs, puķes malu malās, sveicieni, skāvieni un fotogrāfēšanās. Pat manīju asaru fiksu slēpšanu kabatslakatiņos (:

Māsa ar draudzenēm mums dziesmu velta. Kā Edgars un Māra zem ābeles.... (:

Dzirkstī!

Kāzas II

12.05.2012. turp.
Satraukums joprojām urda, kaut vai tāpēc vien, ka nav jau zināms, kas un kā notiks, jo šāda lieta, cerams un vienlaicīgi diemžēl, tikai vienreiz mūžā. Taču ir tik labi, ka mīļotais blakus, var ieķerties rokā, var pieglausties. Atvadījušies no maniem vecākiem, iekāpām savā burvīgajā kāzu dienas autõ. Un ceļš uz baznīcu var sākties.

Ceļā uz baznīcu.

Kāzas I

Beidzot laikam būtu pienācis tas brīdis, kad man jāatskaitās par to, kas notika 2 nedēļas atpakaļ. Īsi jau izklausās ļoti vienkārši - es apprecējos. Bet tas nu nemaz nebija tik vienkārši. Par to, kā noritēja mežonīgā gatavošanās, tas lai paliek cits stāsts, jo šobrīd pat šķiet, ka es varētu izdot kāzu padomu grāmatu jaunajiem, ko darīt un ko var nedarīt, bet es arī ticu, ka to var jebkura līgava (:
Ceru, ka Une neļaunosies, jo man ļoti patīk veids, kā par savām kāzām atskaitījās viņa savā blogā, pa daļām, ar skaidru prātu (to gan no savas puses vēl nesolu) un nelielu atkāpi pēc kāzām (manā gadījumā gan gads vēl nav pagājis), un vēlos kko no tā visa nošpikot, jo ticu, ka viena ieraksta apjomā kāzas nevar iekļaut, lai cik īsi arī izsakās. Un nemēģināšu arī ierobežot, jo galu galā - galvenais jau fiksēju visu sev, lai, tieši tā, pēc gadiem 10 pārlasot, viss pierakstītais kā tai pašā dienā, atgriežas (:

Pēc 10 gadu uzticības, esmu pametusi LMT un pārgājusi uz Biti. Ceru uz patīkamām rēķina pārmaiņām.

Vēl arī zaudēju derībās. Vīrs noskrēja pusmaratonu zem 2:10, vēl labāk - 2:01 (: Un tad nu man nācās viņam fēnsī vakariņas gatavot. Kaut ko pārcentos, jo bija daudz daudz visa, bet saēdušies bijām apmierināti (: Man jau ar tā kā būtu jālūkojas uz to skrējiena pusi, jo jau 16.jūnijā būs mana kārta jau atkal skriet pusmaratonu, bet to manīs. Rīt atkāzas un tad jau sāksies īstā dzīve. Tā teikt - dzīve pēc kāzām.

Un vēl, lai atvieglotu VISIEM ar jautajumu nomāktos prātus, uzreiz pasaku - nē, nav nekāda atšķirība. Es nejūtos citādāk, tikai tapēc, ka apprecējusies (: Ir tikai par gredzenu vairāk un par vienu dokumentu vairāk skapītī. Un jauna pase (un uzvārds) (:

Labāk parunāsim par to, kā vakar Ieviņai uztaisījām dzimšanas dienas pārsteiguma ballīti iekš Cabo (: Izdevās uz urrā! Īpašie paldiesi  Zanei, Ieviņas mammai un Evitai. ((: Gaidīsim kādu foto, lai vismaz pierādījumi. Bet nu tortes garšīguma pieradījumi lai paliek mūsu pašapmierinātie gurkstieni no punča!

Kas vēl sen nestāstīts? Ā, nu moto sezõnu tak atklājām, tad arī to lietojam (: Lidojam pa LV šosejām. Ātri. Kad mamma prasīja uz cik tad braucam, teicu, ka viņa to negrib zināt. Tieši tik ātri arī braukājam (: Un tagad, kad jaunā riepa virsū, brauksim vēl ātrāk. Un vispār, kad ātrums nokrītas uz 120km/h, liekas - nu ko var vilkties.... Par uzsēšanos atpakaļ uz velõ vispār nav ko piebilst ((:

Tā nu viss skrien. Tā, ka maja joprojām pārbāzta ar neizkramētām kāzu dāvanām, atribūtikām un lietām. Pat kleitu kā ieņurcīju maisā, tā tā neizpakota stāv, kur nomesta. Laikam jau apziņa, ka izvilkta ta pārak daudz jāapkopj, lai smuki iekārtu mūža skapī. Lai gan nez, krustmeitiņa Patrīcija jau nospiedzās, ka to kleitu viņa vilkšot savas kāzās. Haha, tad jau redzēs, tad jau redzēs....

Jo pat mācītājs smīn..

MILZĪGS PALDIES VISIEM! Un viens no mega-īpašajiem paldies arī fotogrāfam Jānim Liepam (jeb Džõ) (:

Šodien dabūju bildes - smaids līdz ausīm un gribas palēkties pie katras bildes, cik jaukas, sirsnīgas un siltas tās ir. Gribas arī pakacināt, tādēļ te lūk - ar mūsu mācītāju. Superīga izteiksme!

Bet nesabojāšu prieku - 7dien atkāzas, tur arī albums ar bildēm būs. Šķirsim cauri un jūsmosim kopā.

Vieta - lieliskais Teikas dārzs. Šņabis un vīns, grills un ogles, saule un siltums + BILDES - tas no mūsu puses. Ar pārējo, sevišķi - labo omu, gaidīsim no 12:00.

kā cauri mums redzētu.

P.S. "Tātad, viņi vairs nav divi, bet viena miesa; ko nu Dievs savienojis, to cilvēkam nebūs šķirt." (Mateja ev. 19:6)

Zaļās kāzas.

Zaļās kāzas (laulību diena)

Laulību diena tiek dēvēta par „zaļajām kāzām” kā jaunlaulāto jaunības, svaiguma un tīrības zīme.

viena stunda

tieši tik laika man palicis lai pačučētu, taču kā prātīga un negulēšanā pieredzējusi, zinu, ka šī stunda var izrādīties nāvējoša, ka pat kāzas noguļu, tādēļ nocietīšos, pačubināšos arī vēl to stundiņu un tad jau būs jābrauc ģēlās. vienīgi tas briestošais mega lietus izstās taisās uz līšanu tieši tad, kad es iešu laukā. mērfijs.
burkšķ vēders. tad jau skaidras tās stundas darbības (:

vecas meitas balle

šeit Jums viens foto. fantastisks foto. lai kārdina un intriģē. pilnu stāstu un visas bildes tikai ar mani kopā, ar albumu klēpī, malkojot tēju/šampi (:

Māra ar Amazoni. foto - Anna

Ēdiens + precnis 5.

Beidzot esmu sasniegusi to stresa fāzi, kad ēst vairs negribas, nevis stresu gribas noēst, kā līdz šim - jeij! (:
Vienīgais, tas traucē kāzu galda klāšanas un izdomas jautājumos.

Nelielai atskaitei - kāzu kleita top (: Būs ļooooooti skaistā krāsā, jo tikai pāris dienas atpakaļ izdevās atrast īsto audumu (: To vakar nopirkām. Arī drīzvīram žakete un apavi sagādāti. Pat ar gredzeniem laikam viss kārtībā. Aktīvi iepērkam āhõlu. Kaut kā uz vīniem sanācis uzspiest tā vairāk. 5dien jāpasūta visādie ziedi. Joprojām domāju - ko lai velk kājās īpašajā dienā (kūku kurpes nepiedāvāt, tās lai paliek pelnrušķītēm). Daļu no mantām jau aizvedām uz Saldu. Vismaz (: Vēl sveces jāiepērk, jo smuki taču. 5dien tikšu pie izmēģinājumfrizūras. Degu nepacietībā ((: 6dien jau vecmeitballe. Ritīgi veca meita es.
Un par visu to, kas ir greizi, paklusēšu. Un teikšu vienu - ja gribat precēties, dariet to klusi, 2atā, uz kādas Islandes klintsmalas.

Uzvārds.

Šodien sanāca pirmo reizi sevi rakstīt jaunajā uzvārdā.
Tas gan bij steidzīgi un līdz galam neizbaudīju (iespēju jau nu gan man netrūks), taču sajūsma līdz ausīm (:
Un par to vēl ar manu mīļāko šampi uzcienāja. Ekselenti!

Nemaz neesmu mēģinājusi jauno parakstu. Ar steigu jāsāk skricelēties (:

Sliņķe

ĀĀāāk Tu dieniņ, cik es i slikts rakstītājs. Varu jau taisnoties - nav vaļas. Taču ja padomā, garām gan mana vārda diena, gan vecāku sapazīstināšana, pat mana mīļotā vīrieša un mammītes vārda diena (ko svinēsim gan tikai 7dien), tad ir par ko kaunēties. Kaunos. Punkts. (:
Kas vēl? Visam pa vidu bij Lieldienas. Ja līdz šim tie bij oliņu un zaķīšu svētki, tad nu mums tie ir arī baznīcas svētki.
Esam uzņemti pulkā.

jo 1os naktī pēc 3h dievkalpojuma tā drīkst

Vedēji

Jēēl, kāds prieks un kāda laime (: Mūsu vedēji ir atgriezušies no saviem mežonīgajiem ceļojumiem un piedzīvojumiem Indijā un gatavi atbalstīt, uzklausīt, pamācīt un just līdzi visos prečņa jautājumos un ne tikai. Un var padalīties ar meditatīvo pieredzi (:
Vakarvakarā visi savus dibenus nosēdējām plakanus un mēles nokulstījām sausas iekavēto runājot. Dabūjām gan Indijas stāstus, gan kāzu stāstus, ieteikumus un mierinājumus. Bij vērts joogu nobastot (:
Nākamajā nedēļas nogalē Rīgā mani neredzēt, veiksim milzu akcijas - vecāku iepazīstināšanu tā pa ritīgo, kāzu vietu apskates, izbraukāšanās, vedēju iepazīstināšanu ar ģimenēm (tām daļām, kuras vēl nav pazīstamas), mācītāja apciemošanu un galu galā - pacelsim arī glāzes par manu lielisko vārdu. Vismaz kaut kas, kas manī ir lielisks (: Paldies, mammu!

Precnis 4. Darbošanās, planošana

Laiks skrien. Un notikumi notiek. Bet pieķerties...pieķerties pierakstīt nav laika.
Lai gan diez ko aizraujoši arī nemaz nav. Daudz satraukumi par kāzām, darāmo. Daudz darba, lai nopelnītu naudiņu. Un man, kā vienmēr, par daudz domu galvā.
Trešdienas nu iegājušās kā baznīcas dienas. Dievkalpojumus neciešu ar katru reizi vairāk, bet kas jādara - jādara. Mums ir divi mācītāji, kuri katrs, pavisam savā atšķirīgā izpratnē par dzīvi un lietām, stāsta. Viens ir labsirdīgs un uz mīlestību aicinošs, otrs - negāciju pilns, sliktu auru izstarojošs un cilvēkus noniecinošs.
Vēl nedēļas nogalē bijām apskatīt un 100% apstiprināt kāzu balles vietu. Būs skaisti.
Kāzās būs suņi. Tā ir labā ziņa (:
Šodien kleitai mērus noņēma. Arī laba ziņa.
IR gredzeni. Ļoti labā ziņa ((:

Precnis 3. Jaunatklātā puse.

Fotogrāfs ir, autõ ir, kleitas skices, dizainere un šuvējas arī ir. Pat mācītājs un vieta ir.
Un tad sākas tā daļa, kur es domāju... spriežu, secinu, aizdomājos, fantazēju un... skumstu.
Esmu jau šim visam piedēvējusi ekselentu un oriģinālu nosaukumu - "pirmskāzu depresija". Protams, nav tik smagi, kā izklausās, taču sajūtu amplitūda ir tiešām plaša.
Jau pats primitīvākais - aicināšu uz kāzām savus draugus.... un aizdomājos par to, kas ir draugi un sanāk, ka varu uzaicināt kādus 3 gab! Tad domāju, kā lai atrisina savas maija āra kāzas plus vēl aizdomājoties par faktu, ka var līt. Var līt VISU dienu. Un ko liks galdā?
Varbūt tomēr kāzas tikai 4atā? Ar vedējiem (ko tad jau vairs tik par lieciniekiem var saukt), varbūt vēl ģimeni? Bet tad jau tai kleitai nekāda jēga, lai gan kāda kleitā vispār jēga, ja ideja, kas pati svarīgākā, ir saistīties ar mīļo cilvēku, nevis taisīt modes šovu un vispār.. bet vienreiz mūžā, kas ir viens tēraudciets arguments manā sapņainajā fantāzijā un prātā. Ko es vispār darīšu ar tik mežonīgi dārgu kleitu vienai dienai? Bet lūk mana diena un vienīgā.
Sirdsapziņa, žēlums, šaubas...
Un kur ir mans jaunās līgavas prieks?

Kādēļ tikai problēmas un neziņa?
Kāpēc tas viss ir tik grūti?
Laikam jau tas "draugu jautājums" ir vissāpīgakais. Kā to risināt? Ar viņiem. Ar sevi.

Jo tas, ka aprecēšos, plika, peldkostīmā vai savā superduperdizaina kleitā, ir fakts. Bet tas pārejais. tas apkārt. Dzīve.

Kuldīgas sniegu pulksteņi. Un sniegs tur tiešām apkārt ir (:

Atsūtīja mani mājās. Šodien un rīt es darīšu veselību, tā lūk. Dzeru tējas, ēdu kārumus (kā jau kārtīgam slimniekam pieklājas) un daru neko. (: Temperatūra nu tā - so so. Neizlēmīga (:
Toties pie mācītāja gāja labi. Patiesībā, lieliski. Kuldīgā vispār neaprakstāmi jauki. Un sniegpulkstenītes jau šķiļas (:
Barojām pīles ar vecu maizi. Nospriedām, ka pāķu pīles tomēr ir un paliek pāķu pīles, jo Rīgā pīli sev uz pleca var dabūt un no mutes mutē barot, kamēr pāķos tomēr atturīgākas un tuvāk par dažmetr' nenāk.
Pēc paēšanas Pagrabiņā biju atguvusi spēkus no iepriekšējās dienas vemšanas jau tiktāl, ka sēdos pie stūres un mūs visus 4gab vedu tālāk uz Saldus pusi, caur Juku dzirnavām, gar Smuku muižu. Izbraukājos pa sniegiem ne pa jokam.

Jums nav ne jausmas, cik kāzu kleitu foto ir manā datorā... (:

Taču atgriežoties pie baznīcām - Rīgā mums ar kādu arī būs jāsasaistās, lai atvieglotu savu dzīvi (arī sarežģītu, protams, jo tā tomēr ir un paliek baznīca, bet viss cēlu mērķu vārdā). Tagad mēģinām saprast, kur smaida vairāk - pēc loģistiskas ideāla ir Vecā Ģertrūde, taču mazāka un individuālāka noteikti ir mazā Mežaparka draudze. Skatīs. Zvanīs un skatīs (:
Es zinu, arī man liekas vairāk nekā frīkī runāt par baznīcām, draudzēm un ticību. Ne tikai runāt, bet apmeklēt, un ne tikai vienreiz. Bet ko Tu, cilvēks, kāzu labā neesi gatavs darīt...
Jo būs skaisti (:

Precnis 2 un Smiekli.

Jā, tas nu ir noticis bez manas ziņas - man ir kāzu fotogrāfs. Izrādās, var arī par sviestmaizi, vai pat bez tās. Bet stāsts citdien, jo šodien kas svarīgāks ->

Fotogrāfa faktu pārspēj dienas ziņas - mana topošā vīra jaunie apavi. Jaunie DARBA apavi. Šūti tieši viņa pēdai un kaldināti.
Lūk:

ROOOZĀĀĀĀ ((((: Un uz papēža!!!!! ((((:

Viņam tak pat klasiskie vīriešu džemperi ar V veida izgriezumu šķiet gejiski. Jēl, kāda man sajūsma par šo Mērfija darbiņu (:

Smejos smejos smejos un vēl joprojām - smejos ((((: