Vilkuvāles.

Ja kaut ko pasniedz skaisti, nofilmē skaisti - nu kā nepatiks? (:



Oh Joy!
from kut on Vimeo.

Mazliet biedējoši.

Varbūt pie vainas, ka tas skatījās uz mani no augšas, vai varbūt fakts, ka tas atgādina mantiņas no šausmu filmām, kas naktī atdzīvojas un uzbrūk, taču nevar noliegt, ka tādu gribētu saviem bērniem, un ir kaut kas fantastisks tajā zirgā (:

Sieva-mājsaimniece.

Cenšos būt laba sieva savam vīram. Kur vīriešiem tā mīlestība iet? Caur vēderu! (:
Pēc garās un bagātās nedēļas nogales, pagatavoju savam lieliskajam vīram gardu lazanju vakariņās un saldajā fudž-braunijus. Nav ne jausmas kā šo ēdienu sauc latviski, taču sanāca FANTASTISKI! Iesaku visiem saldummīļiem (:
150 g sviesta + glāze cukura + 1/2 tējkarote sāls + glāze kakao (ēdienu gatavošanai paredzētais, bez cukura) - to visu sapačkā traukā, ko liek mikrovilnī uz minūti, tās minūtes laikā to izņem ik pa brīdim un apmaisa, kamēr sviests smuki sakusis un viss skaistā pļekas masā (:
tad ..

Ziema.

Pēdējās dienas ārkārtīgi saulainas. Edgars baudīja tikšanu vaļā no darba agrāk un es - vienkārši sauli (:

Temperatūra savienojumā ar vieglajām brāzmām likās ideāla. Ne par karstu, ne par aukstu.

Turpmāk sauļošos tikai ziemā.

Māra.

Es neesmu ne Mārīte, ne Marja, arī Marta vai Mare ne, tāpat Marina un arī Māruks ne.  Man dots ir burvīgs, pat dievišķs vārds - Māra. Tas ir ļoti spēcīgs vārds, kas līdzi sev ved spēcīgu raksturu. Tā ir atbildība ko nest. 
Ļoti ātri var manīt, ja persona tikusi pie nepiemērota vārda - viņa ātri apaug ar iesaukām, citiem vārdiem, aizvietotājvārdiem, atvasinājumiem, jo dotais neiet kopā ar personību. 
Es noteikti esmu īstajā vārdā nosaukta un man ārkārtīgi patīk mans vārds. Bet tas ne tikai latviešiem ietver svarīgu nozīmi, bet arī citās pasaules malās un valodās šim vārdam ir nozīme, spēks un raksturs.
Vakar nedaudz pameklēju. Lūk, Māras vārda nozīme citās valodās un kultūrās:

Rokdarbi.

Tieši pirms aizbraukšanas paspēju vēl uztapināt 3gab sprādzītes. Jāatvainojas gan uzreiz par pašām sprādzēm - kravāšanās un citu aizbraukšanas darbu pārņemtībā nebija laika doties pēc vienkrāsainām/piemērotām sprādzītēm, tādēļ izmantoju pasūtītāju dotās, galveno uzmanību tātad jāvērš uz pašu rokdarbu. Un otrs - protams, ka foto kvalitāte. Es pat speciāli devos jau pie jaunajām sprādzīšu saimniecēm bildēt darinājumus, jo mājās nebija sanācis. Bet tā bija tieši diena pirms promlidošanas un nu jā... Uz ātro, hehe. Tāda tā steiga. Taču zinot, ka ir mani darbi, kas jau ir suņu apēsti, labāk tā, nekā nemaz (:

ola. lieliski izskatās matos iecepta (:

Parkā.

Piemājas parks. Parks ar obelisku. Parks, kuru apmeklējām pirmo, ierodoties šai zemē. Nogulējām 20h un gājām pa tumsu pētīt. Šoreiz devāmies vēl gaužām dienas gaismā, lai beidzot redzētu, kas ir lielie melnie tēli ceļmalā un pļavās...

Ceļā uz parku. Vai es jau teicu, ka šeit ir ziema? (:

Batman

Ezis

Elektrības kastes.

Nedēļas nogale 2. Džungļi.

Izgulējāmies labi. Sakrājām spēkus, kārtīgas brokastis saēdām punčos (bekons ar olu un grauzdiņiem) un bijām gatavi doties nākamās dienas piedzīvojumā. Šoreiz pat saulīte mūs vēlīgi vedināja doties takās un vilkt nost jakas.
Mana seja arī šoreiz saglabāja zaļo nokrāsu, virzoties pa līkumainajiem un kalnainajiem ceļiem. Taču mērķis attaisnoja nelabumu. Jau izkāpjot mūs uz ceļa sagaidīja patīkama zīme, kas liecināja - te viss par mieru...

Un droši devāmies iekšā džungļos. Mans pirmais lietusmežs. 

Nedēļas nogale 2. Jūra.

Pasaulē ir labi cilvēki. Aizbrauc uz otru pasaules malu un Tevi sagaida ar gultu, dušu un vakariņām.
Padzīvojies un uzrodas vēl labi cilvēki. Tie arī Tevi izgulda, izvadā un izstāsta filmu cienīgus pasaules stāstus. Labie cilvēki, kuri caur saviem labajiem cilvēkiem. (:
Paldies Līgai un Annai. Milzu paldies!

6dien braucām pie jauniegūtajiem vācu draugiem. Pirmkārt jau piepildīts bija rīts ar diskusijam mājās, kur katram mitēkļa iemītniekam bija viedoklis par to - braukt mums vai nebraukt. Solīja ļoti sliktu laiku... Laiks gan beigās pakārtojās mums (: Pēc tam, kad tikai viens no visiem bija ieteicis, lai braucam, ko gan mēs varam zaudēt - tieši tā arī darījām. Kas gan tur vispār bija ko domāt...
Otrais uzdevums. Transports. Vilciens. Tieši šajā nedēļas nogalē to aizvieto autobusi. Jau tā nav saprašanas, kas un kur un kā, plus vēl izmaiņas. Nezin kā, bet paguvām, izdarījām un aizbraucām. Paldies skeptiskajam Rodnijam, kurš tomēr mūs līdz stacijai aizveda un pēc tam atgriezās savākt. (:
Jo bija piedzīvojums..

Beidzot dabā! Prieks ir neizmērojams (:

Gads.

Un lai kā arī būs un kā ies, nezinādami vēl, kā Bībelē teikts, jau bijām nolēmuši tā darīt, kā sacīts:

5.Moz. 24:4 "Kad vīrs ir ņēmis jaunu sievu, tad lai viņš neiet karapulkos un viņam lai neuzliek nekādu darba pienākumu; veselu gadu lai viņš paliek brīvs savā namā un iepriecina savu sievu, ko viņš ir apņēmis."

Nedēļas nogale. Horvāts.

Solītais par nedēļas nogali. Nav jau nekas ūber, bet tomēr bildes jāsaliek un jāpastāsta, kā Horvāts mūs veda socializēties.

Pirmkārt jau jāpiemin, ka te veiksmīgā kārtā esam te tikuši pie vellapēdiem. Paldies fletmeitiem (:

Tad nu arī mūsu apvāršņi paplašinās, ko ar kājām gluži neizstaigās, bet sabiedriskā transporta cenas te ir... nu teiksim tā - par to naudu, par kuru es no Rīgas līdz Ventspilij tieku, te es tieku līdz pilsētas centram. Tai pašā pilsētā esot.

6dien mums bija sarunāts randiņš ar vietējiem... vāciešiem (: Tā nu Horvāta pavadībā, lai neapmaldāmies, braucām uz ciemu, kas ir pa vidu mūsējam un viņējam. Kalnains te ir tieši tik, lai mēs būtu sagatavoti kādreiz arī Norvēģijā padzīvot un turēt līdzi tiem kalnos kāpjošajiem õpīšiem.

Horvāts laicīgi pamanīja zīmi un apturēja mūs, pirms kāda pīle tika savainota (:

Rokraksts.

Aizmirsu vēl vienu stāstiņu/lietu. Šorīt saimnieks no pastkastītes ienesa mājā lielu skaistu vēstuli, ar marku, ar roku rakstītu adresi un adresātu... Un vēstule likās tik dzīva! Nodomāju, cik gan skaisti ir tādu saņemt, sevišķi pasaules ceļos esot.

Tad nu nolēmu, ka jādod Jums adrese, ja nu Jūsos mostas rakstnieka dvēsele. Mūsu šī brīža adrese, kurā visdrīzāk mitināsimies līdz oktobrim. Taču bez uztraukumiem, jo arī pēc mājas pamešanas, vēstules saņemsim (:

26 Namata Road

Onehunga 

Auckland 1061

New Zealand

Diena bez vīra jeb mīļotajam pirmā darba diena.

Rīts sākās jau tumsā, kad Edgaram noskanēja modinātājs. Viņš pazuda, es aizmigu atkal, taču... sajūta nebija patīkama pamostoties. Labi, ka modinātajs bija īsziņa no mīļotā, kuram jau bija pirmā pīp-pauze darbā, taču sajūtas tik ļoti atgadināja Angliju ar bezjēgā agrajiem rītiem, vienmuļo darbu un nejēdzīgiem kaimiņiem. Labi, ka kaimiņi labi un ka man vēl pagaidām nav darbs, kas liktu celties 5os. Noskurinājos, savācos un paskatījos pa logu (:

Rīts padevās saulains, karstmaizes no rīta - gardumgardas (graudu maizīte, bieza šķēle Edam siera, tomātu mērce ar piedevām, šķiņķa šķēle un marinēta gurķa šķēlītes, graudu maize visam atkal pa virsu un mazajā saspiedēj-grillā iekšā, darīt pssct), un saules iedvesmota devos ielās, lai sagatavotos mīļotā mājās pārnākšanai pēc pirmās darba dienas pasaules otrā malā (((:

Manā dienas pastaigā ne mazums skaistumu. Šie, no paradīzes nokritušie ziedi, izrādās ir visu zināmās magnolijas.

Īpaši Annai.

Apmalīte tizleņiem ((:

Apmalīte atradās vietā, kur skaidrs, ka lai apbrauktu objektu, visi dosies uz apmalītes. Tā nav uz/no-braucamā apmale, kas visos ceļa galos, pie ielu krustojumiem, bet gan parastā, ceļa malas apmale. Tur īpaši padomāts par veicamās darbības ērtību. Mana pirmā doma, lai Anna neņem ļaunā, bet bij - tas tak gluži kā Annai radīts ((((:

Nedēļa riņķī.

Paskat tik - ne čiku ne grabu - un nedēļa jau apkārt, kopš izkāpām uz šīs jaukās salas. Nevarētu teikt, ka daudz kas redzēts, bet tāds arī nebija mērķis pirmajā nedēļā - galvenais bij aklimatizēties un iegūt kaut nelielu pārsvaru pār miega stundām nelaikā. Tas nu daudz maz ir sasniegts, lai gan ap šejienes 20iem vakarā dikti nāk miegs... Taču kā attaisnojumu varu minēt - 9 dienas vēl nav pagājušas, 2 mums priekšā, lai pabeigtu gulēšanas daļas pielāgošanu.
Par miegu skaidrs. Par mums - ne tik ļoti. Ko mēs te darīsim atlikušos 11 mēnešus, kādi plāni un kādas iespējas?! Tieši to spriežam jau veselu nedēļu. Un laikam jau skaitlim 7 ir spēks un arī viens no apļiem ar jautājumiem ir noslēdzies. Vismaz vīra. Un par vismaz pāris tuvākajiem mēnešiem. Sevi man vēl jāatrod un jānovieto tā, lai prieks sirsniņai un vērtīgi pašai.
Tā kā neesam tālāki par pirmo apmešanās pilsētu tikuši - nekā aizraujoša arī nav ko rādīt, tādēļ piedodiet par ikdienišķumu bildēs, taču es nudie varētu te augus un lopiņus fotogrāfēt pie katra stūra... Un paskatiet tak to kaķi - vai tads maz ir redzēts? Brīnums ne mincis (:

Vietējie "makšķernieki", kuriem tas vairāk kā tusiņš, ne zveja. Vīrs noteica vien: "Bezģeļņiki" (:

Zīmes nodod.

Servisam šai galā vēl ir tāls ceļs ejams, taču vismaz attēlu uz saldējuma un uz lattes (leit) te māk uzlikt tieši manas dvēseles nopirkšanai īsto. (:

Skaistākais kafijas dzēriens, kādu jelkad esmu dzērusi (: Paparde!

Dabiskais apšuvums sienai (:

Kā zīmējums.

Spondžbobs, jeeeeeij (((:

Centrs. Lietus. Māja.

Līst vienā laidā. No rītiem vien saulīte mānīgi jauku dienu sola, lai gan laika ziņas jau sen pateikušas priekšā, ka šonedēļ saule dienas garumā vien labākajā gadījumā 5dien rādīsies.
Bijām izbraukuši līdz pilsētas centram. Diemžēl aizmirsām piefiksēt tieši aizraujošās ielas, cilvēkus un iestādes, iespējams, jo pašiem vēl bij jāspēj viss aptvert. Pilsēta esot 2x lielāka par Londonu. Ir ko apgūt.

Superīgas, paties lieliskas velo novietnes.

Osta. Esam okeāna un jūras apņemti.