Ikdienas ainiņas III

Joprojām esam marta datumos ar bildēm, bet re, tas jau tūliņ cauri un iesoļošu aprīļa bildēs. Aprīlis jau tik pat kā jūnijs. (:
Tad nu re, sīkumi un ainiņas no ikdienas skatiem. Ir bildes, kas ļoti nodod ārkārtīgi straujo rudens tuvošanos. Mums gan tas bēdas neraisīja, jo zinājām, ka pie Jums tad vēl pilns ar sniegu. Mēs staigājām sandalēs. (:

Kraistčērčā.

Pēc 10 gadu uzticības, esmu pametusi LMT un pārgājusi uz Biti. Ceru uz patīkamām rēķina pārmaiņām.

Vēl arī zaudēju derībās. Vīrs noskrēja pusmaratonu zem 2:10, vēl labāk - 2:01 (: Un tad nu man nācās viņam fēnsī vakariņas gatavot. Kaut ko pārcentos, jo bija daudz daudz visa, bet saēdušies bijām apmierināti (: Man jau ar tā kā būtu jālūkojas uz to skrējiena pusi, jo jau 16.jūnijā būs mana kārta jau atkal skriet pusmaratonu, bet to manīs. Rīt atkāzas un tad jau sāksies īstā dzīve. Tā teikt - dzīve pēc kāzām.

Un vēl, lai atvieglotu VISIEM ar jautajumu nomāktos prātus, uzreiz pasaku - nē, nav nekāda atšķirība. Es nejūtos citādāk, tikai tapēc, ka apprecējusies (: Ir tikai par gredzenu vairāk un par vienu dokumentu vairāk skapītī. Un jauna pase (un uzvārds) (:

Labāk parunāsim par to, kā vakar Ieviņai uztaisījām dzimšanas dienas pārsteiguma ballīti iekš Cabo (: Izdevās uz urrā! Īpašie paldiesi  Zanei, Ieviņas mammai un Evitai. ((: Gaidīsim kādu foto, lai vismaz pierādījumi. Bet nu tortes garšīguma pieradījumi lai paliek mūsu pašapmierinātie gurkstieni no punča!

Kas vēl sen nestāstīts? Ā, nu moto sezõnu tak atklājām, tad arī to lietojam (: Lidojam pa LV šosejām. Ātri. Kad mamma prasīja uz cik tad braucam, teicu, ka viņa to negrib zināt. Tieši tik ātri arī braukājam (: Un tagad, kad jaunā riepa virsū, brauksim vēl ātrāk. Un vispār, kad ātrums nokrītas uz 120km/h, liekas - nu ko var vilkties.... Par uzsēšanos atpakaļ uz velõ vispār nav ko piebilst ((:

Tā nu viss skrien. Tā, ka maja joprojām pārbāzta ar neizkramētām kāzu dāvanām, atribūtikām un lietām. Pat kleitu kā ieņurcīju maisā, tā tā neizpakota stāv, kur nomesta. Laikam jau apziņa, ka izvilkta ta pārak daudz jāapkopj, lai smuki iekārtu mūža skapī. Lai gan nez, krustmeitiņa Patrīcija jau nospiedzās, ka to kleitu viņa vilkšot savas kāzās. Haha, tad jau redzēs, tad jau redzēs....

Sliņķe

ĀĀāāk Tu dieniņ, cik es i slikts rakstītājs. Varu jau taisnoties - nav vaļas. Taču ja padomā, garām gan mana vārda diena, gan vecāku sapazīstināšana, pat mana mīļotā vīrieša un mammītes vārda diena (ko svinēsim gan tikai 7dien), tad ir par ko kaunēties. Kaunos. Punkts. (:
Kas vēl? Visam pa vidu bij Lieldienas. Ja līdz šim tie bij oliņu un zaķīšu svētki, tad nu mums tie ir arī baznīcas svētki.
Esam uzņemti pulkā.

jo 1os naktī pēc 3h dievkalpojuma tā drīkst

Pavasaris.

Tas nu ir klāt, lai kādi sniegi kristu no gaisa un lai kāds arī nebūtu stiprums vējam. Pie manis atgriežas smaids, saule un velosipēds (:
Ja zeme pēc šī aukstuma un sniega kaudzēm spēj atkopties, zelt un ziedēt, kāpēc lai nevarētu es?
Kopjos un atkopjos. No visa un visiem. Par dārgu naudu un ne tik dārgu naudu.

paskat tik

Jau 10 dienas kā pēdējais ieraksts, miljõns notikumi, bet es neko neko nerakstu. Varbūt tāpēc, ka beidzot sniegs un miers līdz ar to klāt.
Esmu sveika un vesela mājās, to apmēram sapratu, kad bija apritējis mēnesis kopš manas atgriešanās.
Jau pāris dienas man arvien vairāk apziņā arī parādās fakts, ka es tiešām precos.

Ko esmu sadarījusi kopš 6ā datuma? Tad nu atskaitos, ka 6.01. vakarā devamies pie Kāž un Alises uz sālsmaizi, spēlējām galīgi foršas spēles, izpļāpājām viiiisuko jauku, apēdām lēto Čili picas nakts picu, kas pie mums kādas 3h ceļoja, un ta jau ap 6:00 no rīta bijām mājās (:

Piecēlāmies dienas vidū ar viegliem galvas reiboņiem, novannojāmies un pidžammās sēdējām ar kompīšiem klēpī, briestot nākamajai - tāvakara ballītei Mārupē. Diez ko piebriest mums nesanāca, jo viens zvans un mēs 35min laikā jau bijām centrā (tas, šķiet, bija mūsu personiskais rekords no nulles gatavības stadijas). Viens veikals, tad otrs un esam ballē. Esam vieni no agrajiem atbraucējiem, bet nepaiet ne mirklis, kad mazajā guļbaļķu mājelē grozās nepilni 40 cilvēki. Arī tas bija rekords, šoreiz ne mūsu gan, bet šīs ikgadējās tradīcijas apmeklētāju skaita gan. Un grēks gan atzīties, jo vienmēr jau liecies - jo vairāk, jo labāk - bet šoreiz īstā balle sākās tikai tad, kad liela daļa aizbrauca. Palika palicēji un īstie gara uzturētāji. Rāvām vaļā mūsu fantastisko mēmo šovu, tizlošanos, dancošanu, bučošanos (jēziņ, es tik sen ar Zani bučojusies nebiju, bet atmiņas mūsos atkal asini uzsita un nez kāpēc, mūsu vīriešiem tā galīgi nešķiet kkāda krāpšana vai kas tamlīdzīgs, bet gan - "kapēc mūs nepasaucāt paskatīties??"). Varena balle līdz 6iem rītā (dažiem gan tā nebeidzās pat līdz aizbraukšanas brīdim ap 13iem pa dienu). Saņurcīti, mazgulējuši, liela daļa pohaini (šoreiz gan sev varēju uzsist uz pleca par lielisko minimāla ālhõla patēriņu) ar dažādām vainas apziņām vai bez tām, devāmies atpakaļ uz centru, kur nolēmām, ka jāballē tālāk, mierīgāk gan un mazākā skaitā, pie Ieviņas un Zanes mitēklī, un diena izvērtās jauka, mierīga, draudzīga, čalojoša un vispār - ir tik labi atkal būt starp savējiem (:

Aizvakar uzšuvu svārkus.
Tos tad nu vilkšu šovakar, kad dosimies ar vilcienu uz Ikšķili. Turpat, kur pagājšgad. Ceru vien, ka gadu mija nebūs kā pēdējos gadus - ar milzu asarām pār vaigiem, jo nu sitiet nost vai pļaukājiet, bet nu nepatīk man tas jaungads. NE-PA-TĪK. Un tā bezgalvientuļā sajūta tajos 12os, lai cik cilvēku apkārt arī nebūtu - nemāku aprakstīt.
Ceru, ka šogad būs kāds izcils klikšķis un būs brīnumaini, brīnišķīgi un viss lieliski. Vismaz uzsnigs??

Ak jā, balsi esmu pazaudējusi, čīkstu kā vecas eņģes (:

Gads tāds ļoti kluss, pavadīts ļoti daudz laika tikai ar sevi...un iestājies tāds pamirums. Nākamais gads noteikti, kaut vai kāzu dēļ, būs kaut nedaudz krāsaināks. Lai tikai pamēģina nebūt.
Toms un Anna pavadīti, nu sākšu pucēties un ta jau laiks doties.
Lai Jums skaisti, kraukšlīgi un krāsaini sulīgi (:

Ziemassvētki un citas nebūšanas

Šodien pagatavoju mīļotajam pelēkos zirņus ar speķīšgaļiņu un sīpoliem + kefīru servēju. Dikti priecājās mans pāķu vīrietis. Jo ziemīšos šogad iztiksim bez šīs pirdienradošās daļas, lai nepārēstos jēgu (lai gan pagājšgad mums izdevās lieliski, taču piebildīšu, ka pēc zirņiem toties nebija neviens cits siltēdiens, vien salātiņi un maizīšuzkodas). Būs arī torte.
Pati gan kefīru ar lētu dzirkstošo vīnu aizvietoju.
Piparkūkas tā arī neuzcepu. Izskatās, ka tuvākais ir 6diena, kad to darīt. Vai arī - pēc Ziemassvētkiem - būs daudz brīvu dienu.
Nav svētku gars vispābā. Viss pelēks, drūms un nesvinīgs. 24ajā +7 grādus sola.
Dabūju savu pufīgo egli. Rīt lampiņas. Varbūt būs vismaz neliela auriņa skujkokam.
Rīt darbs, vakarā kīnõ (Kolka Cool) ar vedējiem un tad dzērieni un sarunas.
5dien darbs agēn, tad Toma vārd-dien-balle. Arī ar dzērieniem. Vecrīgā.
6dien? Pasākums ar ģimeni un tad pie draugiem. Bet vispār negribu šogad svētkus, jo ne laika gatavoties pienācīgi, ne arī kaut kas pat līdzīgs svētku noskaņai.
Un šodien arī biju pie Janča. Nepatīk rezultāts. Viennozīmīgi gan pati vainīga. Bet tagad neizteikšos pāragri, jo vai nu iepatiksies/pieradīšu vai izdomāsu kādu pārveides variantu. Iespējams pirmais pārak izdevies, tāpēc šis nobāl par daudz.
Vienvārdsakot - vissirslikti.lv

Ēst un mīlēties.

Tās laikam ir divas svarīgākās lietas mana ķermeņa apmierināšanai, kas esot uz salas, pietrūka.
Vakariņās izēdu visu šprotes eļļā bundžu. Dzēru LV šampi. Bija arī zefīri, rupjmaize, spilvas gurķīši, končas Magone, Lācītis Ķepainītis, Serenāde.
Šodien, modusies tikai ap 13iem, brokastīs atļaujos turpināt iesākto šampja pudeli, ēst biezpienu (mājas sieru), Kāruma sieriņu un sāku domāt par kārtīgu rudzu piparkūku cepšanu (:

Darbiņi

Sāku apšaubīt savu spēju kaut ko jēdzīgu te uzrakstīt, jo viss vērtīgais aiziet zvanos un ē-pastos. Ko nu?

Nu labi. Mēģinās vismaz īsumā. Šodien beidzot sākās reālas darbības bez luņošanas, čipsiem, burgeriem, kõlām, filmām un internetiem.
Bijām uz trīs darba aģentūrām. Pirmajā man prasīja references no iepriekšējā darba. :D He, tā kā vairāk par kaku maisiņā diez vai es dabūtu, nekur tālu netikām.
Nākamajā jau gāja gluži citādi, ar ko jāsaprot - labāk (:
Dabūju interviju tai pašā dienā un jau 3dien dodos uz iespējamā jaunā darba prezentāciju.
Rīt dodamies uz Notingemu kārtot man apdrošināšanas numuru (tad gan droši sēdīšos uz Ulda moča un laidīšu kreisajās joslās). Ar nelielu ekskursiju un tad jau atpakaļ, jo rīt Madaras. Un mums te viena tāda kā reiz. Būs pirmā pamatotā ballīte (:
Un tad jau trešdien ir intervija trešajā darba aģentūrā, un tas otrās aģentūŗas organizētā prezentācija.
Kā mans mīļotais man teica, man te õl ņū un õl fensī (:
Tieši tā.

Pie šitā mežonīgā vējlietus atminējos, ka...

esmu aizmirsusi uzrakstīt, ka iepriekšējā lielajā skaistajā pērkoņlietnegaisī applūda pagrabs vecāku mājās...
Sākumā ar māmiņu sēdējām viesistabā un baudījām zibsni pēc zibšņa, dārdus pēc dārdiem. Dzērām šampanieti un čalojām, kā lietus aiz loga.
Un tad lietus pārgāja. Un pārgāja ūdens arī pagraba sliekšņus.
Turpmāko nepilnu stundu ar tēvu, trusikos (lasi - uz augšu atlocīts viss kaut nedaudz garāks apģērbs) un gumijniekos, smēlām spaiņiem to ūdeni laukā.
Laba izkustēšanās. Man patika. Sajutos, kā laba meita.

Vasara

Darbs kā darbs. Kā jau pēc atlūguma. Neko darīt negribas un ārā vēl vasara.
Tāpēc ne mirkli nedomājot piekritu vakar aizbraukt līdzi mīļotajam uz Cibiņvolejbõlu.
Paņēmu līdzi Bertu un Olgu, aliņu un grauzdiņus. Peldkostīmu arī.
Vakars izvērtās varen jauks (:
Nopeldējāmies, izspēlējāmies ar suni, izklačojāmies līdz bezjēgai (:
Jauks vakars. Kluss vakars.
Patīk vasaras vakari.
Patīk arī agrie vasaras rīti...
Svaigums. (:

Visskaistāk mājās smaržo tad, kad uz plīts tiek uzlikts mūsu dabas katliņš. Visa māja smaržo pēc mežiem, pļavām, ugunskuriem, upēm. Pēc svaiga gaisa un klajas debess.
Top man dabas oliņas brokastīs (:

Šorīt visi motociklisti uz mani atskatījās. Pieņemu, ka pat ja man uz sejas kaut kas bija izsmērējies, viņi tai ātrumā un attālumā to neredzētu, tātad kaut kas cits. Drošs arī, ka no mājas neizgāju kaila. Tātad, man izkristalizējas divas versijas - vai nu viņiem ir draudzenes, kas arī zaļā kleitā brauc ar zaļu velõ vai arī - viņi sajuta jau pa attālumu manu topošo motociklista dvēseli (:

Dažreiz man šķiet, ka ja es šeit nepierakstīšu kaut ko, teiksim - savu dzīvi, tad drīz vairs nebūs pierādījumu, ka tas ir noticis. Attiecīgi - ja nav bībelē, nav arī dzīvē. Tātad, lai nepazustu jāpiefiksē daži punkti pēdējā laikā:

- mēģinājumi mani atlaist pagaidām bijuši nesekmīgi. Tie 3 citi kandidāti no mana krēsla atteikušies. Ko tādu neuzņemas neviens. NEVIENS.
- braucu ar moci jau daudz drošāk, kāpju arī uz citiem. Rullēju, rūcinu, gāzēju, bremzēju. Braucu figūras, uzņemu ātrumus un mācos sajust motociklu. Ak jā, būtiski - motociklists, kurš saka, ka nav kritis, vai nu melo vai tūlīt kritīs. Šitas ček un mieriņš. Pirmais kritiens garām.
- krustmeitas 10 gadu jubileja pa pirmo. Visi sīkie noleca. Pat 6gadīgā Odrija. Maziņa maziņa, smalciņa smalciņa. Pinkšķot. Bet lejā bez lekšanas lai viņu nelaižot. Noleca (: Igaunim žetons par pacietību. Mums visiem arī (:

odi un vīns

Mīļotais, aizbraucot, atstājis zīmīti. Tur protams viskas rakstīts, dikti mīļš un čubnīgs, bet minēta arī konkrēta un būtiska lieta - "nepiedzeries!". Lieki piebilst, ka vēstulītei blakus vīna pudele un alus pudele.
He, man gan šovakar, pēc nelielā pēc-pus-maratona skrējiena (jēziņ, cik mežā DAUDZ odu! likās, ka mani noēdīs beigtu. tā nopietni ēda), kārojas varen daudzi saldējumi. Saldētavā to ir 30gab. Varēšu izpausties (:

Un tagad arī mākoņi savākušies. Ceru, ka pa nakti līs, ik pa laikam dārdinās pērkons un zibens žilbinās nakts zvērus, bet no rīta būs vien viegli mikls asfalts, saule un vispasakainākā smarža uz pasaules. Salijuša asfalta smarža. Salijuša meža smarža. Turēšu pa nakti logu vaļā, lai nāk tā smarža ciemos arī tad (:

koma

Ja no saldējuma varētu iegūt pāli, es jau būtu komā. Manā šī vakara kontā - 20 saldējumi (: Vari pārspēt?
Vēl šovakar pie dzīvokļa durvīm psihi zvanījās augšas dzērājkaimiņiene. Tā ar ūsām, resnā un tā, kura, iespējams, sit savu vīru (tipu, kurš dzīvo ar viņu). Bij bail atvērt. Taču jebkurā gadījumā - ja Tev kāds 5min no vietas zvana pie durvīm pus23os...
Gaidu mīļoto. Baisi būt vienai.

Pa dienu darbs, tad puķes un konfektes mammām, un noslēgumā - ar moci uz Saldu.
Pilna diena.
Es tukša.
Kāds putekļus būs pārak centīgi no manis izslaucījis.

Par 6dienas lekšanu ar virvēm un 7dienas māmiņjubileju atrakstīšos, kad bildes būs, jo ja zin, ka būs, tad rakstīšana nevedas, kamēr nav ((((:

Tikmēr šodien izbaudu pilnu vadītājas sajūtu amplitūdu, jau sākot ar faktu, ka manas brīvdienas rīts izvērties darba zvanu pilnā skrējienā, bet tas jau būtu nieks - zvanīja tāpēc, ka veikalu nevar atvērt, nav atslēga. Par to, kā viss beidzies gan jau uzzināšu rīt, šodien man vienalga. Pie manis pēc atslēgas ieradās laikā, kad jau 5min veikalam jābūt atvērtam...
Es šodien braucu uz jūru. Dzeršu šampanieti, elpošu jūru un sauļošos. Nopietni (:

6diena

alkstu jūras. alkstu vēja, smilšu un basu kāju. un skūpstīšanos saulrietā. var arī bez saulrieta (:

--

šorīt biju uz karsto akmeņu masāžu. tik tīkami. visu ķermeni izčubināja, izmasēja, sasildīja. mmm.
biju arī lūgusi vīrieti šodienu veltīt man, bet darbi viņam svarīgāki.
taču man par pārsteigumu, vīrietis bija ieklausījies un sagaidīja mani mājās, pamīlējāmies, pagatavojām gardas brokast/pusdienas, paskatījāmies filmas, atkal pamīlējāmies un visam pa vidu skūpsti, mīļošana, čubināšanās un mīļi vārdi pilnai manas brīvās 6dienas laimei. lai gan ķermenis joprojām saguris, prāts jau mazliet atkopies un es pat smējos un smaidīju. un biju kopā ar mīļoto. kāpēc pagātnes formā? jo tagad jau viņš kaut kur ellē ratā. jap, tieši tā - sacensības kārtējās. ni ni, man galīgi nekas nau pret. es pat priecājos, ka ar puikiem pa mežu izārdīsies! (: un tad 7dien vakarā pārradīsies pusbeigts, bez spēka, apčubināms, apkopjams un mīļojams (: it kā liekas - tad jau 7dienas vakarā atlaidīsimies un mierīgi sagaidīsim jauno nedēļu, bet tik mierīgi vis nebūs. būs jātīra un jāmazgā un jāberž remonta istaba, jo jau no 1dienas pie mums dzīvos Māra. tieši tā, mūsu 48m2 dzīvoklīti dzīvos 2x Māras (((:  tas uz mēnesi, šķiet. bet nau jau arī nozīmes, ticu, ka būs forši! būs, kas mums ēst gatavo, hi hi (: vai vismaz man beidzot būs kam ēst gatavot un ēdiens neaizies postā kā arī ledusskapī varēs kaut ko ieviest, jo būs kas ēd (: super! iemesls dzīvokli savākt un salabot beidzot (: krāsošana gan atliekās un nākamnedēļsnogali.
tagad skatos filmas, ēdu augļus, šokolādi, dzeru šapanieti. ir labi. atpūšos. miegs gan mežonīgi nāk, bet zinot savu ķermeni, 4os pamodīšos, jutīšos neizgulējusies, bet aizmigt vairs nesanāks, tā ka vēl mazliet jāizvelk, lai nakti var nogulēt, he (:
p.s. skatos labu filmu - Never Let Me Go. tāda diezgan nopietna, mazliet bēdīga, galīgi ne 6dienas vakaram, taču neviena blondā smieklīgā skuķu filma nebij novelkama, bet šī ir kvalitatīva. arī labi. (: pēc tam varbūt palasīšu. kādu no iesāktajām 3 grāmatām vai arī Santu vai manu jauno Deko (:
p.p.s. re re, ne reizi darbu nepieminēju.
p.p.p.s. dēm, nu re - pieminēju tomēr :D

3 nedēļas un 1 brīva diena.
šodien sapratu, kas tik ļoti ļoti trūka.
gaisma. debesis. saule.
uzlādējos. smaidīju. skatījos saulē, kamēr vairs neko redzēt nevarēja.
no veikala nākot, rozā debesis vēroju, un ienākot dzīvoklī, pa guļamistabas logu saulrietu koši oranžu uz pretējās mājas logiem atspīdam vēroju.
košums. krāsas.
svaigs gaiss. daudz svaiga gaisa.
velosipēds.
nosaluši kāju pirksti.
došos nu uz virtuvi lazanju gatavot. puiki istabā ar mūsu ieilgušo remontu ņemoties, noteikti būs varen izsalkuši.
p.s. istaba drīz drīz gatava. jau lampiņas liek iekšā. vēl tik pāris reģipši, krāsa, grīda. un voilā! tad tik es vēl savus ieguldījumu ar gultu veikšu un būs.
pagaidām pa otru istabu. to, kuru esmu piestūmusi ar puķēm un augiem. pēdējais guvums ir maza, koooši zaļa cipresīte un narcises. sprāgst
vaļā pēdējās dienas, nu jau ziedi veseli 9.
laikam jau sapratu - kā! pie manis puķes vairs nemirst.
par to vien laimīga.
un par sauli (: