Pie šitā mežonīgā vējlietus atminējos, ka...

esmu aizmirsusi uzrakstīt, ka iepriekšējā lielajā skaistajā pērkoņlietnegaisī applūda pagrabs vecāku mājās...
Sākumā ar māmiņu sēdējām viesistabā un baudījām zibsni pēc zibšņa, dārdus pēc dārdiem. Dzērām šampanieti un čalojām, kā lietus aiz loga.
Un tad lietus pārgāja. Un pārgāja ūdens arī pagraba sliekšņus.
Turpmāko nepilnu stundu ar tēvu, trusikos (lasi - uz augšu atlocīts viss kaut nedaudz garāks apģērbs) un gumijniekos, smēlām spaiņiem to ūdeni laukā.
Laba izkustēšanās. Man patika. Sajutos, kā laba meita.

Runājiet!

Šķiet esmu atklājusi lielāko sava mūža atziņu.
Runājiet!
Runājiet, stāstiet, izklāstiet!
Pastāstiet par savām sajūtām, par savām idejām, stāstiem, kā Jums sāp, nepatīk vai derdzas. Runājiet par to, cik skaisti, burvīgi un lieliski.
Uzslavējiet, nopeliet.
Runājiet!
Ne visiem vienmēr patiks dzirdēt, kas Jums sakāms, bet tāda nu ir realitāte. Taču cilvēki, ja nav īpaši ļaunatminīgi (un ja ir, tādus Jums nemaz nevajag), tad ātri piedod un labāk tā, nekā nesāt sāpi sevī.
Komunicējiet!!
Pat ja Tu ar cilvēku tajā mirklī, vai varbūt - nekad mūžā - vairs nevēlies runāt, tad pasaki to viņam. Un miers!
Runājiet, runājiet un vēlreiz runājiet.
Neklusējiet.
Nu labi, klusējiet, bet tikai saulrieta laikā, mīļotā apskāvienos - tad, kad tiešām vārdi ir lieki (:

Cilvēku lielākā sistēmas kļūda ir klusēšana.
Runājot, draugus pazaudēt nevar, tos var tikai iegūt.

jūra un sajūtas

Māsa teica, lai brauc. Un es aizbraucu. 2 dienas pie jūras. Ar krustmeitu, vilnas mākoņiem, šūpuļtīklu, jūru, vēju un ķiršiem. Vēlāk arī mīļotais atbrauca (:
Iemācīju krustmeitai filcēt. Viņai tagad uzdevums, manas prombūtnes laikā man pagatavot pārsteigumu (: Šodien zvanīja - jau esot salauzusi adatu. Fiksi šai jāsagādā vēl.
Arī es abas dienas nofilcējos beigta (: Pabeidzu savu jauno matu sprādzi, uztasīju dāvanu un iesāku mazā Andra pasūtījumu. Kā jau vienmēr - nav neviena foto pierādījuma par paveikto. Rēķināju, ka pasaulē aizlaisti padsmit mani filcīšzvēri, bet bildes man - nevienas. Dulli. Neviens neticēs (:
Pie jūras bija tik liels vējš, ka visam bij jāliek smagumi virsū. Ja to nemet, protams, pa gaisu. Metām šķīvīti. Tas lidoja tur, kur lika vējš. Izskraidījāmies pakaļ un nolēmām, ka jāiet peldēt. Ūdens silts silts silts, mmmm. Bauda! Un tad, kad no ūdens un viļņiem jānāk laukā, tad vējš uztaisa zosādu, kas nenoiet līdz pat auto, lai dotos pusdienot, šampanietot un vienkārši joprojām būt laukos.
Nobalsot bijām. Visi kopā.
Ja pieminam auto - pati atbraucu līdz laukiem. Braucu pat ar 130km/h. Likās vareni tādam knauķim kā man, bet mašīna viegli viegli slīdēja, tāpat arī gāzes pedālis un bremzes tikpat kā nebija vajadzīgas (: Pirmo reiz ceļazīme 100 man.
Noatpūtušies 7dienas vakarā atgriezāmies Rīgā. Nolēmām, lai nav pēkšņs kritiens atpakaļ ikdienā - jāaiziet uz kīnō. Kīnō smieklīgs.
Satikām arī Jolantu ar Mārtiņu.
Vīrietim kaut kas aizgāja ciet. Man pēc tam - vēl vairāk.
Tiešām nesaprotu. Mans mīļotais tik pieņemošs, tik silts, maigs, mīļš, piedodošs un draudzīgs, un  un un...visa pasaule viņam laba. Bet laikam nav. Un nevis atminas savus aizvainojumus, tos nekad, bet manus. Manas rētas. Vīriešus jau rētas rotā un katra iegūta savā, īpaši skarbā, rūdošā veidā, taču nezināju, ka tie ņem arī sava mīļotā cilvēka rētas un nesā paspārnē. Šoks un sava veidā prieks, cik gan esmu viņam svarīga un ap mani saistītas lietas, kas viņu, patiesībā, nav skārušas.
Abi apdulluši. Pārāk daudz sajūtu, emociju un saiknes.
Naktī, pēc kīnō, aizbraucām pa Mežaparku pastaigāties. Viss tumšs un kluss. Un šūpoles. Mīļotais savādi kluss un pārāk aizdomīgi acis tumsā slaucīja.
Mājās atgriežoties, izskaitīju 7 jaundzimušus zariņus. Lai dzīvo mazās sirsniņas!!

Man tur darbs, tad tur vēl kaut kas ...blā blā blā!! (((:
MAN IR ZĀĀĀĀĻŠ maziņš datoriņš - WiiiiiiiiiiiiiiiiiI!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!! ((((:
Esmu nu tik tik tik tik priecīga, ka vairāk neko arī pateikt nevaru - spiedzu un paldiesoju beigta (:
Mans mīļotais pārspējis pats sevi (: Dievīgi (:

Man ir tāds miera trūkums organismā, ka es laikam vairs nesaprotu NEKO! Neko, kas ir dulls, vēls, skaļš. Neko, kas ir pilsēta, drūzma un steiga.
Toties vakars (nakts - 4:00) beidzās uz bēdīgas nots (lai gan vakars bija tiešām jauks - ar šampanieti, draugiem, grilu, pļāpām, motociklu, dubļainām kājām un kādiem 3gab odiem). Visu dienu biju krāmējusi un šķirojusi mantas, ko ņemt līdzi, ko ārā mest, ko atdot, attiecīgi atbrīvojot ļoti lielas platības skapī. Brīvajās vietās beigās izvietoju mīļotā drēbes, kuras līdz šim visā skapī ir bijušas visneapskaužamākās un izstumtākās, nu lepni aizņēma vairāk kā pusi.

Dārgais ieraugot šo ainu sašļuka man negaidītos apmēros. ):

skrūvītis un uzgrieznīte.

Pēc garās un garlaicīgās darba dienas, pie manis, uz darba pašām beigām, ieradās māsa ar ģimeni. Iepirkās.
Bij arī mazais Andris. Dikti foršs (:
Viņi ieradās ar šampanieti. Tas gan joprojām ledusskapī, bet šovakar tas vairs tur nebūs atrodams... hi hi (:
Mīļotais jau arī bija ieradies, lai mani sagaidītu un pēc darba devāmies... uz kīno. Klasiski un skaisti - 6dienas vakarā, pēc darba... kīnō. Es ēdu makdonalda saldējumu, mīļotais dzēra glaunu aliņu un skatījāmies jautru filmu par bosiem. Tāda laba atslēgšanās.
Laba atslēgšanās bija arī vakara lieliskā pamīlēšanās. Mana vīrieša jaunatklājums - sieviete mīlējas ar prātu/emocijām nevis ar... Vismaz kāds ieguvums dienai.
Skaists nobeigums dienai (:
(Ceru, ka kāds nobeigums iepriekšējai, tāds sākums nākamajai!)

Vilšanās

Jelll, cik gan es esmu pievilta, maldināta, sāpināta.

Tik neizturami.

Gribas kliegt. Gribas iesist. Gribas aizskriet.

Sēdēt, klusēt un neko nedomāt.

Sāp.

Mana sajūta. Atrasta.

Vakars pie ezera.
Mīļotajam volejbōls, man žurnālis, alus un baltā desa. Un domas. Daudz daudz domu un sajūtu šodien rita vaļā. Visādas pārdomas un izdomas, bet galu galā kaut ko arī sapratu.
Ka man vajag. Vajag aizbraukt, vajag pārmaiņas, vajag kaut ko darīt, vajag censties. Ir mērķis. Idejas un sapņi visam pa vidu. Dzīve. Viss vēl priekšā un viss vēl jābauda. Jāizjūt dažādais. Jānovērtē esošais. Jāatklāj jaunais.
Visu gan pa ceļam jau mašīnā vīrietim izklāstīju un tur, pa vidu, starp mani un viņu, pa daļiņai katrā no mums, tas arī palika, tāpēc Jums man vairs nebūs, ko iedot.
Varbūt vienīgi varu mēģināt nosūtīt Jums šo sajūtu.
Saņemiet (:

Drosme.

Nedēļas nogale Gulbenē.

un te mana lieliskā seja. jo bij taču ballīte.

Nebij žēl nemaz nemaz no mazā perdeļa šķirties, kad jauno saimnieku acīs tas lielais prieks un laime bij lasāma tik apjomīgos daudzumos, par mazo radību ienākam mājās.
Ballējām mēs un ballēja Berta. Berta ēda, krita, raka, dauzījās, krita, smilkstēja, skrēja, krita, vankšķēja, gulēja un bužinājās. Mēs spēlējām badmintonus, basketbolus, frīzbijus, arī dzērām glaunus dzērienus, ēdām glaunus ēdienus, daudz paldējāmies, mētājāmies, ik pa brīdim pievērsāmies suņam un galu galā - kopā labi pavadījām laiku.
Atpūtāmies.

Jo ir taču piektdiena!
Tad arī suns padusē, jūra, badmintōns, kafeijnīca un tāda laba brīvdienu sākuma sajūta.
Rīt arī sunim lielā diena.

Vasara

Darbs kā darbs. Kā jau pēc atlūguma. Neko darīt negribas un ārā vēl vasara.
Tāpēc ne mirkli nedomājot piekritu vakar aizbraukt līdzi mīļotajam uz Cibiņvolejbõlu.
Paņēmu līdzi Bertu un Olgu, aliņu un grauzdiņus. Peldkostīmu arī.
Vakars izvērtās varen jauks (:
Nopeldējāmies, izspēlējāmies ar suni, izklačojāmies līdz bezjēgai (:
Jauks vakars. Kluss vakars.
Patīk vasaras vakari.
Patīk arī agrie vasaras rīti...
Svaigums. (:

Berta dauzās

Klēpju-zvērs

Poker face Puppy face.

Iepazīstieties - Berta (:
Nu es zinu no kurienes radies teiciens par suņa acīm.

Viņa seko manai balsij, viņai nepatīk slapja zāle, viņa ir nestabila. Tad kad uzliek siksniņu, viņa krīt un gāžas, jo vislaik jākasa nost tā siksna. Viņa taisa TO skatienu, viņa smilkst, kad mani neredz. Berta sapņos skrien.
Un man viņa ir tikai pirmo dienu (:

Visskaistāk mājās smaržo tad, kad uz plīts tiek uzlikts mūsu dabas katliņš. Visa māja smaržo pēc mežiem, pļavām, ugunskuriem, upēm. Pēc svaiga gaisa un klajas debess.
Top man dabas oliņas brokastīs (:

Skaisti.
Visupirms pie Annas dzimumdiena. Ar ķiršiem un zemenēm, šampanieti, ar lampiņām, ģitārām un dziesmām. Ar dejām un smaidiem. Ar stāstiem un ar powerball.... (:
Bet izcilam vakara nobeigumam - kaila nakts pelde ezerā. Ezers un otrā krastā ugunskurs.
Cieši blakus, spoguļezerā, - mīļotais vīrietis.

Uzrakstīju arī atlūgumu (: Brīva jau pirms Zvērā.
Brokastīs ķirši.

Tas viss pie lietas

Un lai kāda arī būtu sajūsma, un kādas cerības un visas domas un plāni, kaut kas vēderā tā jocīgi sagriežas, kad e-pastā atnāk apstiprinājums - Tev ir pienākusi pirmā vienvirziena aviobiļete mūžā.
Pat neliela baile palūr paskatīties.

Un principā jau vienalga kā un kas un kad un cik man tur viss. Nebūs man tur vissvarīgākais. Mans mīļotais. Par to sirds trīc un baidās. Līdz šim pat 3 dienas nošķirtībā man bijušas mokas. Jel.... Sirds, rimsties...
Mieru. Tagad tikai mieru.