ZEMES-TRĪCE! ...!!!

Jā!! Mana pirmā, vispirmākā un visvisvisīstākā zemestrīce mūžā. Esmu sajūsmā un spiedznī. Piedzīvot ko TĀDU! JES!! Labi vien ir, ka esam Kraistčērčā. Jo kopš lielās 2-gadi-atpakaļ-septembra zemestrīces, to bijis jau 2000<. Tas, ka ne visas jūtamas - mazsvarīgi, bet sanāk, ka esam vietā, kas trīc visu laiku. DIEVĪGI! Tad jau var gaidīt vēl kādu!
Jo 4,6 balles ir, ko just. Nu tad lai iet vēl viens - JĒĒĒĒĒ!!

P.S. Un ja Jūs zinātu, cik lielisks aisbreikeris darbā pēc tam ir zemestrīces temats! (: Visus vieno trīceklis (:

P.P.S. Lūk, šeit info par manis piedzīvoto tricekli, taču tai pat lapā var uziet info arī par visiem pārējiem un sekot līdzi mūsu drebēšanai (: Lūgtum!

01.01.13. Kafija, okeāns, okeāns, okeāns, zirgi un suns.

Ja beidzas viens gads, noteikti sākas jauns. Tā kā nebeidzamā jaungada ballīte ar dzeršanu līdz rīta gaismai mums izpalika, no rīta bijām augšā diezgan laicīgi. Bija arī plāns. Jo zinājām, ka 1.janvārī Dunedinā noteikti strādā kinoteātris, par ko bijām pārliecinājušies jau iepriekšējā dienā, 31. decembrī, un arī tad tas strādāja līdz vēlam vakaram. Ieraudzījām, ka tieši no 1.janvāra sāk izradīt šai iestādē "Pī dzīve", saspiegušies ieplānojām, ka to nu noteikti būu jāredz, pietam pirmizrādi ciemā, un pirmo filmu, kas iesāks jaungada repertuāru. Piekāpām Starbucks, kas arī bij vaļā, paņēmām kārumus. Ja kas, esmu iemīlējusies karameļu mačiato, kam pamatā vēl vaniļa... Ak jēl, mutē salūts! Un mazos macaroni arī beidzot gribējās iemēgināt, kas Latvijā tik dārgi dārgi.
Tā nu paņēmuši visu teikavejā, desojām uz kīnõ, lai ieņemtu labākās vietas...

Liela bija mūsu vilšanās, kad uzzinājām, ka filmu rāda tikai 3D un tātad arī pa mežoņu naudu - gandrīz 10 Ls.
Bilde pie kino, laukā uz soliņa. Edgars raksta Soldžai īsziņu un ēd vietējo variāciju par kanēļmaizi (:

31. decembris.

Nakti pavadījām jaukā upes krastā, pie upes, kas zvejniekiem populāra ar lašiem un forelēm. Īsta zelta raktuve. Mums tā ir koku ēna, ūdens zobu pucēšanai un patīkams klusums visapkārt. No rīta, 31. decembrī, laiskojāmies turpat - es zvilnēju te saulē, te mākoņa pavēnī, vīrs - līmēja mūsu auto ciet logus. Lai esam nemanāmi sabiedrībā ar savu pārbāzto auto, kurā pietam arī guļam. Vīrs lepns, man - mana privātā telpa kļūst privātāka, abi apmierināti bez gala (:

30. decembris.

Laikam jau nekur tālu no Kraistčērčas netikām. Vismaz aizmirsu atrādīt, ko vēl pirms aizbraukšanas satikām. Īpaši svarīgo pulksteni. To, kam laikrāži apstājušies tieši mirklī, kad sākusies zemestrīce. Un tornīša stienis sašķiebies. Tāds svarīgs objekts te viņiem.

Krūmings.

Gan jau vēl var atminēties vecos labos plankingus un owlingus. Simtpunkt ir vēl simts tādveidīgo, ko es nemaz nezinu un neapjaušu. Bet nekas vēl nav beidzies. Kamēr būs cilvēki, stulbums nemirs, tādēļ, lai uzturētu dzīvību šai glupuma-kustībai, izveidojām krūmingu. Iespējams tas izvērtīsies vien vienreizējā pasākumā, taču ir bijis tā vērts tik un tā. Sākumā ideja bija saukt par dzīvžogingu, bet tas pārāk gari un grūti izrunājams, un bušings...kaut kā neskan. Tādēļ lai paliek krūmings. Lūk, mūsu variants:    (:

Zombij-pilsēta, Sprīdītis un sēžams lācis.

Vai es Jums jau stāstīju, ka Kraistčērča sajūtās kā zombiju pilsēta? Tāda pussabrukusi, pamirusi, cilvēku maz, viss slēgts, apjozts un pamests. Pa ceļam uz Jaunā gada atzīmēšanu, jau atkal caurbraucām šo zombiju pilsētu. Re, neliels atskats (:

Pēc - Ziemassvētki.

Ziemassvētkus nosvinējām, gleznas un mašīnas apskatījāmies, tātad varējām doties tālāk. Bijām gana lēni un nīkulīgi pēc svētku dienā - aizbraucām uz ciematu, staigājām pa bodēm, ēdām suši un visam pa vidu - visu laiku lija lietus. Tikai uz vakara pusi lietus sāka rimties. Vakarpusē vēl paspējām apskatīt jauku velo un kazu..

Kaza ir atpalikusi (prātiņā, nevis no bara), tādēļ tik svarīga, velosipēds kā reklāma lavandu audzētavai un lietainās dienas prieciņš - mazmazītiņš spraits (: 

Studija un auto kolekcija.

Savākuši mantiņas, sapakojuši mašīnā un atvadījušies no Rodnija ar viņa kompāniju, devāmies ciemos pie mūsu brīvdienu mājas īpašniekiem. Ne sieva gleznotāja, ne vīrs, auto kolekcionārs vai kas nu viņš ir, nebija mājās. Mūs laipni sagaidīja putni un suns, ar kuru atļauju devāmies aplūkot gan mākslinices studiju un darbus, gan Edgara apspiegtos un apjūsmotos autõ. 

Ziemassvētki. Klusa nakts, svēta nakts?

Ilgi gaidīju šos svētkus, bet kad atnāca, tad pagāja tik nemanāmi un ātri...

Pietrūka gan sniegs, gan eglīte svinību vietā un tāpat aŗī tumšais laiks, kamēr šeit tā ir īsākā nakts jeb kā pie mums - Jāņi. Man nudien ķermenis kliedza, ka nav ko ķēmoties, jāiet līgot, dzert brenguli un šķīt ķimeņainu sieru. Bet nekā, pa rādijõ skan Ziemassvētku dziesmas un ... vairāk nekas arī neliecina par svētku tuvošanos vai iestāšanos. Arī tie rotājumi tādi pašvaki un diezgan neiederīgi +20°C< grādos. Par pārsteigumu - visglītakie rotajumi bija tieši McKartonā:

Bet ziemas vasaras saulgriežus jau neatzīmējām makdonaldā, bet gan tikāmies ar mūsu jauko Ouklendas nama tēvu Rodniju un viņa labāko draugu ar kundzi. Diezgan iederīgi - svinēt ziemas zvētkus vasarā ar karstas valsts pārstāvjiem. Skat tālāk, kur bijām un kā gāja.

Izcilākā grāmata.

Manuprāt, neko patiesāku par to, kas rakstīts šajā grāmatā, atrast nevar. Izlasīju no vāka līdz vākam un jebkuram vīrietim tas būtu jāidzara - jāizlasa, jāpatur atmiņā un jāpielieto katrā ikdienas situācijā ar sievieti.
VISS(!), ko vīrieši zin par sievietēm....

Skat! Skat! Skat!

Klintis un akmeņi. Atvaļinājums.

Darbs beidzot beidzās. Nezinu, kad atnāks tā labā sajūta, kad nopūties un zini - tas viss ir tālu prom un vien kā slikts sapnis - kādam laikam noteikti jāpaiet, jo sirdī vēl aizvainojums. Taču nenoliedzami lieliski ir rēķināties tikai ar sevi, savām vēlmēm un iespējām. Slinkumu un aktivitātēm. Iekāpām briedī un bijām brīvi. Devāmies Jaunzēlandi lūkot brīva cilvēka acīm (:

3.advente.

Adventes ne skaitījām, ne pamanījām. Par to, ka ir jau trešā advente, uzzināju īsziņas veidā, ko saņēmu no Latvijas. Nemaz nezinu, vai arī šeit ir vainaga un 4 svecīšu tradīcija, noteikti tikai šokolādes kalendārīšu atvēršana un mazo kārumu ēšana katru dienu, tas gan! 

Zinu, ka mums ir vasara. Un trešajā adventē jeb kādā ļoti saulainā un brīvā svētdienā es un 6 puiši devāmies izklaidēties paradīzē. Skaties aiz zemenes kā mums gāja (: 

P.S. Un paskat arī uz zemeni, kāda liela, sulīga un salda. Labi, ka ir vasara. Labi, ka ir ķiršu un zemeņu sezõna tagad (:

Pāris brīvas dienas pirms pēdējās darba nedēļas. Es zirgā. Un atkal es ar zirgu, es ar zirgu un es ar zirgu. Un brokastis un kalni (:

Burvīgs rīts ar pīļu ģimeni pastaigā gar ezeru.

Daudz kavējumi. Burgeri, kalni, upes un egle.

Ziemassvētki un Jaunais gads jau aizvadīti, bet mēs vēl neesam tikuši galā ar pērnajām bildēm. Tā nu Starbucksā baudu dzērienus un tērēju man atvēlētos MBaitus, lai mestu tik iekšā bildes bildes bildes....

Cerams, ka tikšu drīz arī pie Ziemassvētkiem un tā, kas noticis visnesenāk (: