Austeru piedzīvojums. Bluff.

Bluff. Pats dienvidu gals. Vieta, no kurienes nāk pirmās sezonas austeres.
Augstāk, kādā no lielajām pilsētām, kas ir simtiem km no Bluff, ir glaunumglaunākais restorāns, kurā ir iespēja šīs austeres, pašas pašas pirmās sezonā, dabūt. Pašu pirmo ķērienu, svaigu, tikko no okeāna, tur pieved pa tiešo ar helikopteru (tupatupa). Galdiņu rezervācija notiek gadus iepriekš. Par cenām labāk vispār neinteresēties.
Bet nu kam mums fēnsī restorāns, ja to pašu austeri var uz vietas, oriģinālajā ciemā apēst. Tad nu devāmies savā austerpiedzīvojumā. Edgaram - pati pirmā austere mūžā...

Ar austerēm dažādi palīglīdzekļi, lai tās vieglāku dabūtu lejā (:

Kāpt pēc šprotēm un balzāma III

Kāpiens bija garš. Laiks pelnītai (un ilgi ilgi gaidītai) atpūtai.

Mmmm!!!

Latviskas vakariņas.

Kamēr dzīvojām Kraistčērčā, lai gan gulējām auto un sociālā dzīve bija vairāk nekā niecīga, bet ar visu to tikām ielūgti vakariņās. Divreiz. Pirmajā reizē mums gatavoja tikai Stīvs, jo dāma bija darbā, bet otrajā reizē viņi izdomāja, ka gatavos mums LATVISKAS vakariņas. Tādēļ vien ir vērts to atrādīt (: Izdevās tiešām jauks vakars...

Iepazīstieties - Stīvs (Edgara darba kolēģis, par kuru Jūs vēl dzirdēsiet daudz) un viņa dāma Ketrīna. Un turpat jau redzam tradicionālo latviešu vistas-ābolu-visakācita sacepumu.  Es tiešām nezinu, no kurienes viņa tās receptes izraka. Bet vismaz tik daudz viņi bija izpratuši, ka balta maize nav tā, uz ko balstās mūsu kultūras virtuve. Tas labi (:

dining etiquette SOS

Are you invited for an important dinner to one of the fine restaurants and starting to panic 

because you really don’t want to embarrass yourself in case you’ll get something wrong? 

Are you one of those three quarters of adults in England (according to recent survey) that 

are not confident enough to follow a fine dining etiquette? Don’t worry – nothing is lost!  

Here is a little SOS guide to help you:

Dzīvot lai ēstu, nevis ēst, lai dzīvotu!

Kā jau minēju, esam iemīļojuši Āzijas virtuvi. Edgaram tuvāka ir ķīniešu virtuve, man - japāņu. Tad nu ēdam abus uz nebēdu. Un visu ko citu arī. Jo ēst garšo! Vienīgais mīnuss ķīniešu virtuvei - šķiet, ka ķīnieši mūs mēģina nogalināt... ar porciju izmēriem!

Mūsu iecienītajā Kraistčērčas ķīniešu restorānā.

Kalni, kukaiņveidīgie un Cepums.

 Jau atkal mēģinu iepagūt kādu bildi te salikt, lai neiekavējas pārāk daudz. Tas ir - vēl pārāk daudzāk nekā jau ir (:
Sāksim ar seksuāliem čiekuriem, kurus labāk nedabūt krītam dārzā.. vai uz galvas.

7dienas vēlās brokastis. Brančs?

Neba nu tā, ka meklējām, katrā vietā iekšā iedami, prasīdami uz ielas un lasot avīzēs, taču acis turējām plaši atvērtas uz mīlīgām vietām, kur paēst, pasēdēt un pabaudīt. Beeeeeeidzot vienu tādu atradām, par pārsteigumu - pilsētas galīgā nostūrī, pie okeāna, jāsaka gan (:
Ar atmosfēru, sirsnīgu un mājīgu apkalpošanu un gardiem, pietam arī - acīm baudāmiem - ēdieniem.
Lūk, kā nolaiskojām svētdienas vēlo rītu Medū.

Ziemassvētki. Klusa nakts, svēta nakts?

Ilgi gaidīju šos svētkus, bet kad atnāca, tad pagāja tik nemanāmi un ātri...

Pietrūka gan sniegs, gan eglīte svinību vietā un tāpat aŗī tumšais laiks, kamēr šeit tā ir īsākā nakts jeb kā pie mums - Jāņi. Man nudien ķermenis kliedza, ka nav ko ķēmoties, jāiet līgot, dzert brenguli un šķīt ķimeņainu sieru. Bet nekā, pa rādijõ skan Ziemassvētku dziesmas un ... vairāk nekas arī neliecina par svētku tuvošanos vai iestāšanos. Arī tie rotājumi tādi pašvaki un diezgan neiederīgi +20°C< grādos. Par pārsteigumu - visglītakie rotajumi bija tieši McKartonā:

Bet ziemas vasaras saulgriežus jau neatzīmējām makdonaldā, bet gan tikāmies ar mūsu jauko Ouklendas nama tēvu Rodniju un viņa labāko draugu ar kundzi. Diezgan iederīgi - svinēt ziemas zvētkus vasarā ar karstas valsts pārstāvjiem. Skat tālāk, kur bijām un kā gāja.

Pāris brīvas dienas pirms pēdējās darba nedēļas. Es zirgā. Un atkal es ar zirgu, es ar zirgu un es ar zirgu. Un brokastis un kalni (:

Burvīgs rīts ar pīļu ģimeni pastaigā gar ezeru.

Daudz kavējumi. Burgeri, kalni, upes un egle.

Ziemassvētki un Jaunais gads jau aizvadīti, bet mēs vēl neesam tikuši galā ar pērnajām bildēm. Tā nu Starbucksā baudu dzērienus un tērēju man atvēlētos MBaitus, lai mestu tik iekšā bildes bildes bildes....

Cerams, ka tikšu drīz arī pie Ziemassvētkiem un tā, kas noticis visnesenāk (:

Iekavējumi (:

Darbi jau sen kā galā (2 dienas), bet daudzas bildes no darba laikiem vēl nav atrādītas. Ta nu pa gabaliņiem mēģināšu visu salikt, lai tiktu līdzi tik ātri skrejošajam laikam (: Sāksim jau ar jauku sveicienu Ziemassvētkos - patīkamām peldēm zilzaļos ūdeņos... (:

Edgars un 'Ēdiens'.

Esot šeit un ceļojot, nav vērts pat stāstīt, ka pietrūkst ģimene, draugi, mājas, sava gultiņa un savs katliņš virtuvē, tas tāpat skaidrs. Vismaz man. Toties vēl viena ārkārtīgi būtiska lieta, kas te pietrūkst ir - mājdzīvnieki. Savs lopiņš, ko sabužināt, izņurcīt un ar ko paspēlēties. Piemēram, suns (:
Tā nu tikām pie dubultas laimes. Aizbraucām uz Kromvelu un tur priekšā mūs sagaida brūns labradors, kuldams asti pa gaisu tā, ka liekas - tūliņ nolūzīs - un pavadīja mūs katrā ikdienas darba solī. Īpašas attiecības viņam izvedojās ar Edgaru (nu bet kā gan citādāk), laipni lūgti ieskatīties mūsu priekos par pavadoni nedēļas garumā, no kura mīlestība plūda ārā bezgalīgi. Kai ir suņa vārds, kas no maori valodas nozīmē 'ēdiens'. Ēdienam ļoti garšoja ēdiens. Pat āboļi (: Pat tāds ēdiens, kas vispirms pašam jānoķer...

Nomnom zaķītis. Zaķīšu Kromvelā bija ka biezs. Ja katru rītu mums pār ceļu nepārskrēja vismaz pāris duči, kaut kas nebija kārtībā. To skaitu, cik daudz zaķīšu veidoja ceļa segumu - lai paliek vides aktīvistu biedēšanas stāstiem.

Rīts + brīvdiena + 6diena + saule...

Labrīt. Esam cēlušies un vēlušies ilgi un lēni. Tā kā vislabāk patīk sestdienas rītā, brīvā sestdienas rītā. Edgars nu jau ir tālēs ar velosipēdu, es - pa pilsētu, kā dāmai pienākas. To, ko šī brīnišķīgā diena atnesīs - vēl redzēs, bet padalos ar daļiņu mūsu rīta.

Svētki.

Par Ziemassvētkiem vēl nav laiks skricelēt un domāt, jāstrādā. Taču svētki ir, jo šodien bija pēdējā diena ar perdeli (labu laiciņu gan esam viņu pārsaukuši par 'puņķi' - iedomājies iesnas smagākajā pakāpē, pilnāks deguns vairs nevar būt un nu tā, ka tikko pirms izšņaukšanas, bet tomēr savelk visu iekšā un runā nazāli, tā viņš katru dienu) vienā kompānijā. Rīt viņi it kā lido prom no salas, jēēē!! Mīnuss tāds, ka kamēr to rakstu, viņš joprojām ir tuvumā - izmanto bibliotēkas internetu tāpat kā es, bet ko nu vairs. Vien par to, ka braucot prom no šodienas darba vietas, nu jau pats ar savu auto, apdzina mūs ar švunku, izmetās strauji priekšā un tikpat strauji sabremzēja. Puņķis paliek puņķis. Labs, kas labi beidzas. Par to gan pa seju vajadzētu, bet Edgars atsakās kādu piekaut bibliotēkā. Tā nu viņs tiks mājās ar visiem zobiem, eh....
Toties pēc darba, kopā ar jaukajām kolēģēm - argentīnieti Solu un vācieti Ketrīnu - izmetām loku pēc viena geokeča. Šeit mums pirmais, Edgaram pavisam pavisam pirmais. Hip hip urrā viņam par to (:
Starp citu - geokeču, ko ievietojām savā kāzu dienā ir apmeklējuši jau vairāk nekā divdesmit pieci cilvēki. Dabūjām arī "rūgts!" ierakstu. Tātad viss kārtībā un Zeme griežas kā vajag.

Fonā puņķis fočē, bet šeit akcents uz manu prātīgo vīru šosejas vidū zem mūsu darba auto. Ceļā uz salas dienvidiem. (:

Meža istaba, vanna dabā un pīļu/zirnekļu dibeni.

 Mums te notiek darba bārbekjū ballīes. Ļoti saspīlēts pasākums, taču gaļa laba. Pirmo reizi mūžā nobaudīju īstu steiku (nu jau esmu paspējusi to izdarīt vēl divas reizes - tiešām laba manta). Izrādās, ka manējais ir tas, kuram vēl asintiņa iekšā - nomnom. Lūk ēdiena māksla no citām gaļām. Sejas izteiksme šķīvī - atbilstoša noskaņojumam. Bet nau jau tik slikti - skaties tālāk....

Medības. Un Patriks. Patriks visur...

Atvadas no Ouklendas. Saimnieks mūsu aizbraukšanai par godu saņēmās un aizveda sen solītajās medībās...
Cēlāmies ap 7iem no rīta, tātad - tikpat kā naktī, lai gan ārā jau gaišs. Pagatavoju sev jaunajā termokrūzē tēju, iemetu somā pāris mazos jogurtus brokastīm un biju gatava doties. Vīrs, kā jau kārtīgs vīrietis, spēja piecelties agrāk, lai pagatavotu sev normālas brokastis (:

Stundu garš brauciens līdz galamērķim, taču viennozīmīgi pirmais tik skaistais mums šeit-esot, apkārt vien daba, pļavas, aizas, nevis stabs, stabs, māja, māja... (:
Un skaidrs, ka dodamies dabā, tātad Mērfija kungam savi lietus plāni. Taču beigās viņa lietus plāni mums uzsauc vien pasakainus pārsteigumus ceļa garumā ar milzīgām, košām varavīksnēm, pat vairākām vienuviet, un ar pilnu loku, pāri ceļam...Ak, pasaka, ne zeme (: Debesīs pietrūka vien poniji, kas kakā konfektes!

Bilde gan šoreiz ne mana, jo nofotogrāfēt šejienes mega košās varavīksnes nebija manos spēkos. Vai arī fotoaparāta.
Tādēļ meklēju atbilstošu bildi pieredzētajam internetos (: Šī bilde nudien kā no mūsu brauciena.

Te arī dziesmiņa, kas varavīksnes bildi padara pilnīgu (:

Krēmzupa. Krēmzupa. Saldējums.

Neliela padalīšanās ar maniem eksperimentiem ēdienos. Pietam - jāizmanto pēdējie brīži pilnīgi aprīkotā virtuvē ar instrumentāriju.
2x krēmzupas un 1x mājās pagatavots saldējums.
Vai ir kas tāds, ko nevar pagatavot mājās? (:
Cukurvati?!...

Dzimšanas diena. Suši.

Auss^

Austiņas - klasika, pie kuras vienmēr vērts pieturēties ieejot konditorejā. Lai gan ne vienmēr var dabūt pietiekami kriukšlīgas, šis kārums man bijis cieņā gadiem. Tagad esmu gana liela, lai šo bezgala vienkārši pagatavojamo našķi uzceptu arī es. Jebkurš. Un tieši tik brūnā stadijā, cik vislabāk garšo!
6. septembrī izcepu vienu metienu. Pazuda. 7.septembrī jau cepu 2 mīklas ruļļus, jo visi sajūsmā. Arī es. Es jau neesmu lielīga, bet - vislābākās austiņas, kādas jebkad esmu ēdusi.

Tātad sākumā pagādā kārtaino mīklu..

Citrons. Neskābs.

Citronu sula. Svaigi spiesta. No dārza citroniem. Tas ir jaunais hits mūsmājā.
Gardi, veselīgi, dabīgi un arī lēti.
Nu jau nedēļu esam iepazinuši arī citrona un apelsīna krustojumu, citrona brālēnu, kas gan no skata identisks citronam, arī nomizojot, - lemonade fruit, sauksim par lemoneidu (: Garšo pēc neskāba citrona. Bāz mutē, jau šķobies un siekalas šķīst, taču ieliec mutē - un nekā, tikai kārums, skābuma nav. Gards bez gala (:
Lielisks atklājums. Paldies Ketrīnai par iepazīstināšanu (:

Negaiss kārtējais tuvojas. Bet silts. Izskrienam dārzā pēc citroniem, būs veselīga sula...