Pēc 10 gadu uzticības, esmu pametusi LMT un pārgājusi uz Biti. Ceru uz patīkamām rēķina pārmaiņām.
Vēl arī zaudēju derībās. Vīrs noskrēja pusmaratonu zem 2:10, vēl labāk - 2:01 (: Un tad nu man nācās viņam fēnsī vakariņas gatavot. Kaut ko pārcentos, jo bija daudz daudz visa, bet saēdušies bijām apmierināti (: Man jau ar tā kā būtu jālūkojas uz to skrējiena pusi, jo jau 16.jūnijā būs mana kārta jau atkal skriet pusmaratonu, bet to manīs. Rīt atkāzas un tad jau sāksies īstā dzīve. Tā teikt - dzīve pēc kāzām.

Un vēl, lai atvieglotu VISIEM ar jautajumu nomāktos prātus, uzreiz pasaku - nē, nav nekāda atšķirība. Es nejūtos citādāk, tikai tapēc, ka apprecējusies (: Ir tikai par gredzenu vairāk un par vienu dokumentu vairāk skapītī. Un jauna pase (un uzvārds) (:
Labāk parunāsim par to, kā vakar Ieviņai uztaisījām dzimšanas dienas pārsteiguma ballīti iekš Cabo (: Izdevās uz urrā! Īpašie paldiesi Zanei, Ieviņas mammai un Evitai. ((: Gaidīsim kādu foto, lai vismaz pierādījumi. Bet nu tortes garšīguma pieradījumi lai paliek mūsu pašapmierinātie gurkstieni no punča!
Kas vēl sen nestāstīts? Ā, nu moto sezõnu tak atklājām, tad arī to lietojam (: Lidojam pa LV šosejām. Ātri. Kad mamma prasīja uz cik tad braucam, teicu, ka viņa to negrib zināt. Tieši tik ātri arī braukājam (: Un tagad, kad jaunā riepa virsū, brauksim vēl ātrāk. Un vispār, kad ātrums nokrītas uz 120km/h, liekas - nu ko var vilkties.... Par uzsēšanos atpakaļ uz velõ vispār nav ko piebilst ((:
Tā nu viss skrien. Tā, ka maja joprojām pārbāzta ar neizkramētām kāzu dāvanām, atribūtikām un lietām. Pat kleitu kā ieņurcīju maisā, tā tā neizpakota stāv, kur nomesta. Laikam jau apziņa, ka izvilkta ta pārak daudz jāapkopj, lai smuki iekārtu mūža skapī. Lai gan nez, krustmeitiņa Patrīcija jau nospiedzās, ka to kleitu viņa vilkšot savas kāzās. Haha, tad jau redzēs, tad jau redzēs....