groziņā āboli, pudele piena un purvs

rakām kartupeļus. daudz un dikti (: visu lauku līdz 15iem bijām nolasījuši! pēc 15iem sāka līt. lietus gudrs (: bet mēs jau tai laikā štopējām kā āfrikas bērni. kā pārtiku neredzējuši gadu. un aliņš iečūkstēja puncītī kā nebijis (:
dienas otro pusi vadīju pie zvēriņiem. ganīju cāļus. metu šiem gliemežus un šie arī ēda (: bužināju teliņus. vismazākais zīda roku. smieklīgi ((:
ja Jūs zinātu - tās melnbaltās govis...uh! noķēru šoku (: ieraugu melnbalto govi un pārbīstos. tāds mazs zilonis. un blakus tā brūnā gosniņa kā tads mazlopiņš. he
baltie truši kā baltās žurkas - ar sarkanām acīm. bet cūkām interesē tikai rīt (:
tumsa ir burvīgs suns. no patversmes. mells kā nakts (: labradora un šnaucera krustojums. nu vismaz tā izskatās.
kad tumsai pirmo reiz gāju klāt - rej. bet ja riešanu noignorē un pieiet klāt un sāk bužināt - labākais draugs (: un pēc tam no tumsas vaļā netikt. bužināmdzīvnieks. ka tikai paieskāt (:
vakarā meža pastaiga. aizgājām ar uģi uz bērnības atmiņvietiņām. uz muskaronkuļa mājiņu. tagad tur izskatās kā šausmu filmā. un dārzā pussabrukusi aka. un dīķis pusaizaudzis. reiz tur peldējām mammu uzraudzībā...
un tās ābeles. ak, pasaka (: lūst no pārpilnības. no lieliem, dzidriem āboliem. ņamma (:
kājas līdz ceļiem slapjas no garās zāles.
aizmigu jau ap 22iem. lauku gaiss mani pieveica (:
šodienu pa purvu. tā laikam ir mana mīļākā vieta uz pasaules (: tās krāsas, smaržas. brūklenes, dzērvenes, mellenes un zilenes... un žļurkst zem kājām. sūnas zaļā, pelēkā, sarkanā krāsā. daudz ķērpju...mazi krūmiņi. mazi kociņi. saule... ja es būtu suns, tad savā pēdējā dzīves stundā dotos uz purvu nomirt.. ak ak. tik skaisti tur ir (: sevišķi rudenim tuvojoties vai jau kad tas klāt (:
vakarā vēl pie annas aizbraucām pateikt attā attā. anna uzcepusi savu šokolādes kūku. rīt prom uz tallinu.
uzdāvināju dzērveņu paciņu (: visi ēda un šķobījās. smieklīgi (((:
pēc tam pie māsas uz ābolkūku. uzcienāju ar savu zaļo no-japānas-atvesto tēju (: māsa šķobījās par koši zaļo nokrāsu (: bet dzēra. patika (: visiem patika.
arī pie ōmas bijām. kartupeļus aizvedām.
bet tagad gan - uz mājām. mazo minci barot. un acī šim pilināt. dakters saka, ka nudie labāk šim palicis. varbūt pat redzēs. pat viens meitēns pieteicies mazo minci pie sevis ņemt uz palikšanu (: prieks, paties (:
būs labi (:
ir labi (:


vien ilgojos.

vai es jau Jums esmu stāstījusi, ka dzīvoju pasakā?

aizvadīta 24 h gonka. mans pirmais mtb desojiens mežā ar numuru uz velō. naktī kā pasakā. brauc pa šauru kalnainu meža taciņu un uz kokiem salīmētie mazie atstarotāji kā meža laumiņas apkārt. brīnumi (:
nakts jau vispār brīnumains laiks. tas arī tāds aizliegtā augļa laiks. laikam tāpēc tas vilinājums vēl lielāks. nolekt. nolekt, lidot. bez atgriešanās iespējas. no tilta piesietai virvē.
igaunis teica "lec!" un es lecu. nešauboties ne mirkli. un pirms kliedziens agrajā rīta stundā pāršalc lorupes gravu, sirds paspējusi sastingt un sajust to mirkli. tieši to mirkli, sekundi, sekundes simtdaļu pēc. pēc, kad esi atspēries un atlaidies no tilta un atpakaļceļa vairs nav. un lidot. lidot lidot lidot.

āāāgras brokastis ar karstsiermaizēm un tēju. 4 cilvēki un kaķis. rīta šums mazajā virtuvītē.

muzīk

nenoliedzu, ka nenormāla, bet nu patīk ((((:

es gribu prieku neviltotu un laimi tūkstoš gadu garumā.
es gribu pacelties spārnos un aizlidot tālu prom.
un gaismu paturēt sirdī, to mūža garumā dot.
vai tiešām mēs nolemti būrim, ar tukšumu sirdī būt?
vai tiešām bez saules, bez vēja mēs varam laimīgi kļūt?..

(:

vakarā Viņš bij mana vakara pasaka,
naktī - mans sapnis.
no rīta ne miņas.
vien pie gultas atstātas brokastis un zaļā tēja (:

ik rītu tīru zobus
cerot ka
dabūšu buču no tevis

ik nedēļu mazgāju kājas
cerot ka gribēsi
manu kājas īkšķi paturēt mutē
tik milzīga ir mīlestība

reizi mēnesī izberžu
savu dvēseli ar bezgalīgumu
cerot ka tajā reiz
tu vēlēsies paslēpties

visu tā neņemu pie sirds
cerot ka
īstajā brīdī tajā
atradīsies vieta tev

rekstu šo dzejoli
cerot un derot
ka tas patiesi iespējams

[contra]

mazohisms

lasu un raudu.
kā tā var būt?!?! kāpēc vairs nav??
kāpēc beidzas, ja ir kas tik skaists?!!!
man nevajadzētu to redzēt. idiote es.
bet lasu lasu lasu....un raudu.... un jūtu līdz...
līdz sirds dziļumiem.

un tagad es vairs nesaprotu
kā būtu jābūt.
gribas būt citādai. citai. viņai.

aizbraukt prom.
ar termosu somā.
vai iet izskrieties.
jā. skriet. skriet un neapstāties,
vien tikai tad, kad krīt no kājām.

kaķītim aci glābt neizdevās. rīt operācija. arī puncim.
bēda bēdiņa ):

vārtīties lapu kaudzēs

līst tieši tik traki, kā man patīk vislabāk (:
tieši tā, lai no darba minot ar gumijniekiem kājās un manu ūberforšo (perfekti zaļo, protams) membrānjaku mugurā būtu jāiebrauc veikalā pēc pāris satāvdaļām picai un pēc kāda alēna, lai vakarā ar brāli mierīgi pakūpinātu miera pīpi, arī zaļu, un pačalotu.

taču vairāk par visu gaidu novembri. lapu kalnus, lapas sejā, lapas uz asfalta, lapas kārtīgās kaudzītēs ceļa malās vai lapas mežā, pāķos, upes krastā. slapjo asfaltu un tieši tādu temperatūru, lai vilktu džempīšus, lai somā vienmēr būtu termoss ar karstu tēju un cilvēki īpaši dīvaini uzlūkotu mani uz velō (:
rudens ir gada burvīgākais laiks... (: mmm (:

nu jau tiktāl ielaists, ka nav tāda viena gala pie kura pieķerties, lai kaut nedaudz savilktu visu kopā.
zinu tikai to, ka vakar vakarā atgriezos pie/uz sava zaļā un ripinājos kā princese. neierasti. kad simtiem km (tā tak nav vasara, kad uz velō pa Latviju nav vizināts) aiz muguras, ciskājs vairs netur mīt, emociju, sajūtu un skaistā ir vairāk nekā saprašanas, var vārīt tēju, ieritināties mīļam klēpī, lasīt dzeju un smaidīt aiz laimības (:
un gaidīt aiz stūra jau nākamos gaidāmos piedzīvojumus, cilvēkus un smaidus (:

tagad mēs būsim trīs. un grīnijs (:

1234.g.?

šodien paties tāds - wtf, kurš gads?? (:
pirmā darba diena pēc trīs nedēļu atvaļinājuma.
ir tikai pustumsa, kaste, kurā nav debesis un jauno apavu pievedums. kāda TONNA.
bet vēl rītdiena un jau atkal nedēļa brīva.
tādi laiki (:
bet kad tad trennēsies gonkai, ja ne tagad? (:

p.s. vakarā foršo kolēģu ballīte. ar velō, alu un saldējumu (:

par pārējo šobrīd slinkums. par skolu gan - IR (:
juuhuuuu (((:

gulētas 2h.
čučnis (:

dzeru kafiju ar spirtu ((:

atvaļinājums "iet uz beigām"

jau šodien 6os atpakaļ uz rīgu. atvaļinājums tikpat kā cauri, bet stāstāmā tieši tik, cik ne izstāstīt (:
dullums ne atvaļinājums (: whaaaaaaaa!!!!!!!!! (: un tieši tik, cik skaisti gāja, un gāja paties burvīgi, debešķīgi un pasakaini, tieši tik arī nelāgi, asaraini un nelaimīgi. lai jūt. ka elpo. ka dzīvo. ka mīl (:

kas notiek pasaulē? un vispār - kurš gads? (: sākam aklimatizāciju (:

p.s. par skolu rīt.... par visu. rīt. vai parīt (: