Queenstown. Burgeri un Kriss Bērziņš.

Atgriezos pilsētā. Vīrs sagaidīja ar "Nu???" (:
Iespaidi vēl nemaz nenāca ārā. Visu to emociju tik daudz. Un kā lai vispār ko tādu apraksta? Bet nu fakts arī, ka visu dienu nekas nebija ēsts, lika manīt - bija ar steigu jāiet labot vēdertukšums. Skaidra lieta, ka atrodoties Queenstownā, tad to darīs tikai un vienīgi Fergburgerā (: Gan jau burgeri ģīmī bāžot, arī tā saruna ritēs vieglāk.

Puiku lietas.

Atminamies, kā atrādīju sērfošanas piedzīvojumu? Nu re, tas bija tieši ap to laiku, kad devāmies prom no darba zemestrīces pilsētā. Bet lai tā kārtīgi un bezrūpīgi varētu doties mūsu lielākajā Jaunzēlandes apbraukšanas ceļojumā, jāsaved kārtībā auto, kas nu jau knapi kustēja un jebkurā mirklī varēja arī nekustēties. Tad nu kārtējo reizi varam teikt paldies par labiem cilvēkiem šai pasaulē, kuri gatavi izpalīdzēt pēc labākās sirdsapziņas. (:

Sērfot I

Šajā dienā biju apaukstējusies un izdomāju, ka saltajā okeāna ūdenī nelīdīšu, cerībā, ka drīz jau atkal būs iespēja sērfot (mērfijs - tā bija vienīgā). Tā vietā, gudra būdama, nopirku šampi, paņēmu saliekamo krēslu, uz kura krastā baudīt ainiņas, un fotoaparātu. Skraidīju līdzi vīram, bridu līdz ceļiem aukstajā ūdenī un bildēju, ar savām saulainajām atpūtas pauzēm. Šeit tad pirmā daļa, kā sākās vīra lielais piedzīvojums okeānā ar dēli.

Protama lieta, viss sākas ar sauso treniņu. Tas svarīgi!

Supermens? Betmens? Darts Vaiders!

Katram sava nepiepildītā bērnības daļa. Kādam - arheoloģiska ola, citam - supervaroņi. Kamēr vien ir iespēja visu uzspēt, kādēļ gan ne? (:

I'm your father!!

Okeāns un vīrs.

Jeb mana mīļotā vīrieša piedzīvojumi lielajos viļņos (:

Tatad skaidrs, ka šoreiz neliels ieskats mana vīra nelielajā, bet būtiskajā piedzīvojumā ar okeānu. Tur, kur iepriekšējā reizē minām uz roņiem, nākamajā jau uzdrošinājāmies kāpt ūdenī. Uzdrošinājās viņš. Nopirkām ķermeņa-dēli un vajadzēja iemēģināt.
Lūk, kā Edgars okeānu iekarot devās....

Studija un auto kolekcija.

Savākuši mantiņas, sapakojuši mašīnā un atvadījušies no Rodnija ar viņa kompāniju, devāmies ciemos pie mūsu brīvdienu mājas īpašniekiem. Ne sieva gleznotāja, ne vīrs, auto kolekcionārs vai kas nu viņš ir, nebija mājās. Mūs laipni sagaidīja putni un suns, ar kuru atļauju devāmies aplūkot gan mākslinices studiju un darbus, gan Edgara apspiegtos un apjūsmotos autõ. 

Izcilākā grāmata.

Manuprāt, neko patiesāku par to, kas rakstīts šajā grāmatā, atrast nevar. Izlasīju no vāka līdz vākam un jebkuram vīrietim tas būtu jāidzara - jāizlasa, jāpatur atmiņā un jāpielieto katrā ikdienas situācijā ar sievieti.
VISS(!), ko vīrieši zin par sievietēm....

Sveiciens no Rūdolfa (:

Kā jau minēju - par jauno ieguvumu jau rakstīja vīrs. Viņa bildes ir vēl no mirkļa, kad auto nebiju ieraudzījusi es, taču sagatavojusies sagaidīt to - biju gan. Pagādāju svētku rotājumus mūsu jaunajām mājām uz riteņiem un varējām to nu arī apslacīt, lai labi ripo (:

Tā kā auto esot jāsauc sieviešu vārdos, Rūdeolfs lūk nederot, tāpēc pagaidām esam palikuši pie neitrālāka Rū. Pēc ZIemassvētkiem - domās ko jaunu (: Fonā - mūsu hostelis.

Edgars un 'Ēdiens'.

Esot šeit un ceļojot, nav vērts pat stāstīt, ka pietrūkst ģimene, draugi, mājas, sava gultiņa un savs katliņš virtuvē, tas tāpat skaidrs. Vismaz man. Toties vēl viena ārkārtīgi būtiska lieta, kas te pietrūkst ir - mājdzīvnieki. Savs lopiņš, ko sabužināt, izņurcīt un ar ko paspēlēties. Piemēram, suns (:
Tā nu tikām pie dubultas laimes. Aizbraucām uz Kromvelu un tur priekšā mūs sagaida brūns labradors, kuldams asti pa gaisu tā, ka liekas - tūliņ nolūzīs - un pavadīja mūs katrā ikdienas darba solī. Īpašas attiecības viņam izvedojās ar Edgaru (nu bet kā gan citādāk), laipni lūgti ieskatīties mūsu priekos par pavadoni nedēļas garumā, no kura mīlestība plūda ārā bezgalīgi. Kai ir suņa vārds, kas no maori valodas nozīmē 'ēdiens'. Ēdienam ļoti garšoja ēdiens. Pat āboļi (: Pat tāds ēdiens, kas vispirms pašam jānoķer...

Nomnom zaķītis. Zaķīšu Kromvelā bija ka biezs. Ja katru rītu mums pār ceļu nepārskrēja vismaz pāris duči, kaut kas nebija kārtībā. To skaitu, cik daudz zaķīšu veidoja ceļa segumu - lai paliek vides aktīvistu biedēšanas stāstiem.

Šeit sīki un smalki attēlots+aprakstīts, kādēļ vīrietis bez bārdas nav īsts vīrietis.

Taču bārdu var mēģināt arī aizvietot ar zināšanām un prasmēm, ko no sirds un pieredzes iesaku doties apgūt uz Gandra skolu. Tas ir jautrs pasākums dienas garumā, un pat ja kaut kas no visa ir zināms, tik un tā - varen patīkama dienas aizvadīšana visai ģimenei (:

Hellsongs 06.07. Nabaklab

Nepieminēts nedrīkst palikt fakts par Nabaklab apmeklējumu pagājušo 5dien. Ne jau tapēc, ka tur bārs, vai rokdarbu veikaliņš, vai DJu pults... Šoreiz par baudu. Baudu ausīm. Un sirsniņai.
Negaidīts bija pārsteigums, kad Toms atrakstīja, ka Hellsongs ciemosies Rīgā, tai pašā Nabaklabā un vispārsteidzošākā man likās ieejas maksa - 1,50 Ls. Jau tikai fakts vien, ka viņi Rīgā, man primajā sekundē nozīmēja vienu - JĀIET. Bijām. Protams, saskandinājām kausus par Toma smuko jubīleju, taču mūzika...tā pārņēma mūs... Ne jau tā vienkārši, bet gan ar zosādu, straujākiem sirdspukstiem un dūdošanu līdzi zināmajiem dziesmu vārdiem.

Protamss - mūzika - ļoti strīdīgs jautājums. Vienam patīk pops, citam roks, vēl kādam - metāla kaveri, tādi kā Hellsongs, taču visā šajā mūzikas brīnumā, kas nodēvējis sevi par elles-dziesmām slēpjas sākums. Sākums skaistai, aizraujošai mīlestībai.

trijotne, kas ne tikai skaistu mūziku atskaņo, bet arī jokus māk plēst uz urrā (:

Tai brīdī, kad Hellsongs pirmo reiz skanēja manās ausīs, Milzkalna snova parkā ar Edgaru bijām nobraukuši malā atpūsties uz soliem. Tas bija viens no mūsu pirmajiem (vēl nezinot, ka tādi pēc tam būs neskaitāmi) kopīgajiem pasākumiem, kur devāmies.
Bija jau satumsis, apkārt Tev, sniegu ķriukšlīgi šķeldami, lēkā citi dullie, bet man pretī, aci pret aci, dažu centimetru attālumā pienācis vēl tik maz pazītais puisis Edgars, liek ausīs austiņas, smaida un saka, lai paklausos....

tur skanēja Paranoid

moto sezonas atklāšana 2012

Arī mēs ar mīļoto vīrieti (manu sūnu vīru) atklājām fantastiski saulaino, burvīgo un skaļo moto sezõnu. Mocis, ne viens, ne otrs gan nav vilkts šogad laukā pirmo reizi, taču izbaudīt to masu, rūkšanu un spēku - ja ir iespēja, nevajag laist garām. Protams, jauzmanās no pārkarsušiem motoriem, jo lielākoties motocikli paredzēti vējam, ātrumam, taču kamēr tikām izkustēties, daudziem nācās malā padzesēties, jo braucēju tik daudz, ka kustība sakumā tāda maza maziņa. Taču Brīvības iela atsvēra visu - pāri sarkanajiem, bez apstāšanās, iespējams ātrāk nekā tas būtu atļauts, cilvēku saucienu, mājienu, fotogrāfu pavadīti, kopā ar vēl ap 4000 citu spēkratu īpašnieku, iztraucāmies cauri Rīgai (:
Lieliski. Es biju sajūsmā. Vīrietim vienmēr patīk pabraukāties. Viņam gan pa lielu tas stūķis likās, taču arī patika (: Un lai tad šis pasākums man/mums atsver neierašanos 1.maija Kritiskajā masā. Bet Jūs visi gan nebastojiet un parādiet, ka arī velõ ir spēks, ne tikai motoros (:

sākums. drūzmēšanās bez gala un bez malas.

Īsts vecis...tfu.

Iedomājieties tādu bārdainu, mazliet iesvīdušu veci. Ar enkuru uz pleca, vaifbīterā (ne pārāk tīrā un caurumainā), skapja izmērā un jahtas platumā. Un tad izvelciet no tā esenci - viņa balss tembru - smagu baritonu. Nu lūk, tad nu tekstu pēdiņās lasiet ar šo tembru:

"Es cepu gaļu un nogalinu kodes, arrrrr!!!"

(: Hehe, bet ja nopietni, tad...es cepu gaļu. Jo pelēkie zirņi jau uzvārījušies, kefīrs atdzesēts un kode nosista.
Nezinu kāpēc vajadzēja to baritõnu. Likās, ka baigi smago štelli daru, tādu puiku lietu. Bet nu speķis iet pa gaisu un tā nu noteikti, manā skatījuma, ir īstu veču (kā augstākminētajā aprakstā) padarīšana.
(:

Žēl.

grāmata: Gabriels Garsija Markess "Simts vientulības gadu"

Man tik ļoti žēl mana mīļotā vīrieša. Es tiešām cenšos savu bēdu ieleju un nesavāktību nebāzt viņam sejā, bet nu kuram gan vienmēr tiek viss piktums, bēdas un nesavāktība, ja ne vismīļākajiem? Un nav viņš pelnījis.

Bet es tikai dzeru savas nervu tabletes un, kad aizmirstu, atkal raudu līdz bezjēgai. Pilnīgs bardaks.
Nespēju sevi savākt. Cenšos. Bet iemeslus tiešām atrast arvien grūtāk. Un sevis mīlestība rūk ar minūtēm. Par pašapziņu nu jau varu aizmirst.
Nu kāpēc es esmu TIK briesmīga? Kādēļ dzimst tādi kā es?? Vāji, neuzticami un nelietderīgi?

Šodien esmu vistuvāk lielajai vienaldzībai un vēlmei pēc vientulības un miera. Gandrīz atcēlu arī kleitas šūšanu.
Vissirslikti.lv pāriet nakamajā līmenī - vissirdrausmīgi.lv.
Ja būtu līdzīgs anonīmo alkohõliķu pulciņam tikai anonīmais neizdevušos cilvēku pulciņš, es noteikti varētu pirmā piecelties, un teikt: "Sveiki, mani sauc Māra un no manis nav jēgas!"

"Sveeeeeika Māāāāāāra!" ...

Bildinājums.

Tikušies nebijām bez dažām dienām 2 mēnešus. Tikpat kā vesela mūžība.
Arī lidostas ainiņa nu gluži kā filmās, kur lielā pūlī abi viens otru izstieptiem kakliem, satrauktu skatienu meklē meklē meklē.... un skatieni satiekas! Un viņi skrien viens otram pretī un krīt apskāvienos, kuros kavējas vēl ilgi, atgūstot otra smaržu, lūpu pieskārienus un čukstus.
Ir tik burvīgi atkal būt kopā.
Londonas  daudzie stāsti lai paliek Londonā un mūsu atmiņās. Šoreiz tikai viens no visiem.

Miers

muzik: Hellsongs

Vakars tik mierīgs.
Es runāju, viņš klausās.
Pasmaida par mani.
Runāju visu, kas patīk.
Klausās.
Maliet to, kas nepatīk.
Bet viss par skaisto.
Klausās.
Ļauj ticēt,  ka reiz es būšu pasakā.

Miers.
Tik mierpilna sajūta man sen nav bijusi, šeit esot.
Mierpilni eju tagad gulēt, lai rīt tāda sakārtota uz darbu dotos, un varētu jau mīnusot vienu dienu vairāk līdz braukšanai ciemos pie Jums (: Bezgalīga ilgošanās.

Klausās. Un mīl.
Miers ar mīļoto šovakar.
Paldies Tev, mīļš (:

vrummmm

tā ālējas vīrietis, kad tupele projām jeb mana mīļotā vīrieša izklaides. īstu vīru padarīšana (:

puiki brauc vēlēt.

Projām.

Sakravāju somas. Vismaz fiziski - pilnas līdz malām un iebāzt vairāk neko nevar. Emocionāli gan tā bagāža vēl ne iekrāmēta, ne apzināta vispār, kas jāņem līdz.
Ir emociju tornado. No histēriska ieķerties stenderē un kliegt, ka nekur un nekad nebraukšu, līdz sajūsmas spiedzieniem, cik gan lieliski viss būs.
Visdullāk ir ar Mīļo. Nespēju noskatīties, kā viņš pārdzīvo. Sirds lūzt. No sirds lūzt sirds.
Visdrīzāk jau tas būs tas, kas mani i aci nepamirkšķinot atraus atpakaļ.
Mana mīlestība.

Telefona numurs paliek vecais (tas gan neizslēdz, to ka būs arī jaunais ar citu trīsciparu kombināciju priekšā), taču ziniet - tam noņemts viss liekais un man nerādās ne no kā zvans, ne tas, no kura īsziņa. Tā ka parakstam, ja sūtam un iepazīstināmies, ja zvanam (:

(: Lai man izdodas. Un Jums.!

iemīlēties un mīlēt

šodienas laikā izdomāju.

rīts pie ezera.

sapratu.
ka tā nav nejaušība.
tā vienkārši nevar būt nejaušība, ka man ir Viņš.
-
kad viņš ir sev dabiskajā vidē, vīrietī atveras kāda īpašā čakra. uz motocikla, kurinot ugunskuru, griežot gaļu, mīlējoties ar sievieti... viss, ko viņam nav uzspiedusi sieviete, padara vīrieti tik fantastisku. jā, reizēm arī primitīvu, taču tad vismaz viņš ir dabisks, nesamākslots un godīgs. mans mīļotais vīrietis šajās divās dienās, ko pavadījām kopā atpūšoties dabā, bija tieši tāds - dabisks, godīgs, labestīgs, iecietīgs un mīļš. mācījos uzticēties viņam uz motocikla meža ceļu ātrajās jūtīs, kur motociklu smiltis vai grants mētāja, kur tām labāk tīk.
telts ezera malā.
ugunskurs, tēja un mans lieliskais sautējums.

Skaistais vīriešos III. Orangutāni

kā reiz biju noglabājusi melnrakstu un grasījos rasktīt par to, kādi vīrieši gan ir orangutāni, sevišķi nonākot to dabiskajā vidē - dabā, starp citiem tēviņiem un vēl ar alkoholu piedevām, bet laikam jau to labo lietu ir vairāk (vai arī tās ir pamanāmākas) un viņu dabisko dziņu izraisītās sekas ātri vien aizmirstas (:

tā nu arī man aizmirsās vakar, kad pēc darba man pakaļ atbrauca mans orangutāns, uzsēdināja uz moča un aizveda saulrietu pie jūras lūkoties. skaisti, protams, BET - ir viens bet. visu šo pasākumu tik īpašu bija padarījis fakts, ka pavisam neilgi atpakaļ, vai tik ne tajā laikā, kad izpaudās orangutānisms, biju minējusi, cik gan ļoti esmu noilgojusies pēc jūras... un starp citu tēviņu kliedzieniem, mātīšu sievišķīgajiem apveidiem un dzeršanas, viņš to bija SADZIRDĒJIS (: ak ak (: laimīga es (: patīk, kad viņš sadzird... skaisto sajūtu eksplozija.