Bija tumšs, ap 19iem vakarā. Ārā piķa melns un īsti darīt vairs neko nevar. Skatoties, kur apmetīsimies uz nakti, atdūrāmies alā. Galu galā, nav taču svarīgi, cik ārā gaišs/tumšs, ja alā tik un tā melns. Tā nu devāmies mazā piedzīvojumā...
Tā tas ir dzīvē.
Tā to redzu es...
Zīmes nebrīdināja par nākamajās bildēs redzamo radību atrašanos konkrētajā lokācijas vietā, tādēļ mūs patīkami pārsteidza spīdtārpu klātiene alā. Jā, alā.
Cik skaisti ir tīkliņi norasojuši ar ūdenspērlītēm (šiem nezvēriem nepieciešama tumsa un mitrums, lai neizžūst gļotiņa..), vēl pārsteidzošāk ir izslēgt gaismu. Piķa melnajā tumsā alā tad iededzas zvaigznes...
Tādās īstenās šo tārpu alās, to ir miljoniem un internetā atrasta bilde saka, ka tas izskatās apmēram šādi (uāāāāāā!!!) ...
Pasaka, ne zeme, tā Jaunzēlande.... (:
 |
| Varbūt tās visas ir dāmas, izkārušas savu rotu kolekcijas pa griestiem. Varbūt. |
Secinājām, ka jau nenosakāmu laiku blenžam, fočējam tārpus. Te ieslēdzam, te izslēdzam lampiņas. Bet tā uz priekšu nekas nekust un nolēmām, ka tālāk par tārpiem priecāsimies vien ar acīm un pētīsim arī visu citu.
Priecīgi alā.
Šīs man izskatījās pēc dinozauru muguriņām. (:
Pieņemu, ka uzzināt, kas tas viss ir patiesībā, nemaz negribētu.
Pret dažiem no šiem nav problēmu tā labi sagriezties.
Tāds vietumis bija "grīdas" segums.
 |
| Pilnīgi cita pasaule. |
Kamēr es secinu, ka atrodos Zemes sākuma punktā, pēc mirkļa atklājas, ka pirms manis to ir atklājis arī "VLAD" no "RUSSIA". Bez komentāriem.
Vlads gan nedaudz sabojāja omu, taču atliek vien atdurties pret nākamo brīnumu, lai tas piemirstos un varētu blisināt acis un nesaprast - KĀ?! (:
Alas smadzenes?
Tāds mums pirmsmiega tumsas piedzīvojums.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru